Brīdinājumi par parāda krīzi
Vairāku iestāžu amatpersonas brīdina, ka tuvojas kritiskais punkts, un situācija tikai pasliktināsies, ja tā pārvērtīsies krīzē. Valsts parāds pašlaik ir gandrīz tikpat liels kā visa ASV ekonomika, kas ir aptuveni 27,3 triljoni dolāru, un ir paredzēts, ka tas dubultosies nākamo trīsdesmit gadu laikā.
Pēdējo mēnešu laikā Starptautiskā Valūtas fonda, Kongresa Budžeta biroja un lielās bankas amatpersonas ir brīdinājušas, ka valsts strauji pieaugošais parāds ir liela problēma – patiesībā lielāka nekā jebkad agrāk – un daži baidās no līdzīgas tirgus haosa, kas izjauca bijušās Lielbritānijas premjerministres Lizas Trasas ekonomiku, kad viņa bija amatā 2022. gadā.
Lielbritānijas ekonomikas fiasko Trasas vadībā bija saistīts ar radikālu ekonomikas priekšlikumu par nodokļu samazināšanu un aizņemšanos, kas izraisīja tirgus nemierus Lielbritānijā, lika mārciņas vērtībai krist un Trasai paziņot par atkāpšanos no premjerministra amata pēc tikai sešām nedēļām amatā.
ASV Starptautiskā Valūtas fonda amatpersonas ir brīdinājušas, ka valsts izdevumi un aizņemšanās “pārkarst” valsts ekonomiku, vienlaikus palielinot finansējuma izmaksas pārējai pasaulei. Kongresa Budžeta biroja direktors Filips Svagels intervijā teica, ka valsts parāds ir “nepieredzētā” trajektorijā un varētu riskēt ar Trasas stila ekonomikas krīzi. Goldman Sachs prezidents un COO Džons Voldrons pauda līdzīgu bažu Semafora Pasaules Ekonomikas samitā 18. aprīlī.
Trasas stila tirgus sabrukums šajā valstī “ir potenciāls risks”, teica Lorensa Giluma, galvenais fiksēto ienākumu stratēģis tirgus ieskatu grupā LPL Financial, īpaši “ja šie budžeta deficīti turpinās pieaugt”. Tomēr viņš teica, ka sabrukums, kas skāra Lielbritāniju, nav tuvu šajā valstī, jo ASV valsts obligāciju izsoles, viens no veidiem, kā ASV mazina parādu, tiek labi uzņemtas.
Lielākajā daļā nedēļu ASV Finanšu departaments rīko ilgtermiņa vērtspapīru izsoles, lai palīdzētu segt parādu, un parasti šo vērtspapīru pircēju bāze ir daudzveidīga, tostarp “vietējie pircēji, piemēram, hedžfondi un mājsaimniecības, un ārvalstu pircēji, piemēram, Kanāda un Lielbritānija, kas sākuši pirkt vairāk valsts obligāciju” pēdējos gados. Divi lielākie ārvalstu valsts obligāciju īpašnieki ir Japāna un Ķīna, un lai gan abas valstis ir samazinājušas savu ieguldījumu šajos vērtspapīros, Gilums skaidroja, ka kopējais starptautiskais pieprasījums pēc tiem nav samazinājies.
“Šīs izsoles nav bijušas pietiekami satraucošas,” lai norādītu uz ekonomikas sabrukumu līdzīgu tam, ko piedzīvoja Trasa. Tā vietā izsolēs piedalīto vērtspapīru apjoms ir bijis lielāks.
Tomēr viņš uzstāja, ka valsts parāda pieaugums pēdējos gados ir “izcils”.
“ASV apmēram 220 gadus aizņēmās 11 triljonus dolāru valsts parāda, bet mēs esam pievienojuši 11 triljonus dolāru parāda tikai pēdējo četru gadu laikā,” sacīja Gilums.
Valsts pašreizējie deficīta izdevumi ir 1,06 triljoni dolāru saskaņā ar 2024. gada Finanšu departamenta datiem, un lai gan valstij jau ilgu laiku ir bijuši lieli budžeta deficīti, Gilums skaidroja: “tie parasti nav tik lieli kā tie ir tagad, ja nav kara vai recesijas.” Pašreizējais budžeta deficīts ir “6% līdz 8% no iekšzemes kopprodukta līmeņiem, kas ir diezgan liels bez finanšu krīzes.”
Un, gatavojoties nākamajam vēlēšanu gadam, ir svarīgi atzīmēt, ka abu politisko partiju politika dažādos veidos veicina valsts parādu.
Parāds būs “liela tēma vēlēšanu kampaņas laikā”
“Neviena partija patiesi nevar pretendēt uz fiskalo atbildību vairs, jo abas partijas ir palielinājušas deficītu,” sacīja Gilums.
No vienas puses ir Baidena Inflācijas samazināšanas akts 2022. gadam – nodokļu likumu un zaļo enerģijas nodokļu atvieglojumu klade – kas tika pasludināta par lielu uzvaru cīņai pret klimata pārmaiņām. No otras puses ir bijušais prezidents Tramps ar savu nodokļu samazinājuma programmu 2017. gadam.
Vienkārši runājot, Gilums skaidroja: “Iemesls tam, kāpēc valstij ir augsts parāds, ir tajos “izdevumu pieaugumos un nodokļu samazinajumos kas paplašina budžeta deficītu.”
Risinajums pēc Kvinsi Krosbija domam ir nodokļu celšana. “Neatkarigi no taa vai tas ir Demokrati vai Republikani, jūs varat izvēlēties celt nodokļus,” viņa teica.
Ka izradas valsts parads patiešam ir augoša baža Amerikanu vidū. Saskaņa ar 2023. gada Pew Research Center aptauju par sabiedrības politikas prioritatēm 57% Amerikanu uzskata ka budžeta deficita samazinajums būtu jaiem jaiem jaiem jaiem jaiem jaiem jaiem jaiem jaiem jaiem jaiem jaiem jaiem jaiem jaiem jaiem jaiem jaiem jaiem jaiem jaiem jaiem jaiem jaiem jaiem jaiem.
Trampa nodokļu samazinajuma programma valstij ir izmaksajusi aptuveni 1.7 triljonus dolaru līdz 2023. gada beigam saskaņa ar Center for American Progress ziņojumu.
Augstaka parada izmaksas paliek pasleptas kamēr ekonomika turpina augt
Valsts parads tagad ir augstaks neka tas kadreiz bijis iepriekš saskaņa ar Finanšu departamenta datiem.
“Diemžel politiki droši vien nereaģes kamēr vai ja nav krizes,” teica Gilums.
Lielakais valsts parada veicinatajs kopaa ar gadu ilgiem augstiem budžeta deficitiem un milzigu federalo izdevumu laika pandemijas laika ir izdevumi uz nacionalam avarijam piemeram lieli kari un augošas veseliba aprupes izmaksas saskaņa ar Krosbiju.
Protams valsts augstais parads un deficita izdevumi ir palidzejusi virzit ekonomiku uz priekšu dodot individiem vairak naudas lai pirktu un iegulditu vairak un “parada apjoms vel nav traucjis ekonomikas izaugsmei,” teica Gilums. Augstais parads gan pievieno “inflacijas problemam,” viņš piebilda.
