Uzmanieties no vienkāršotiem stāstiem
Nesenās ASV administrācijas plāni paaugstināt tarifu no 25% līdz 100% uz Ķīnas elektriskajiem transportlīdzekļiem (EV), dubultojot to pamata cenu, ir jāuztver ar piesardzību. Piemēram, prezidents Džo Baidens apsūdzēja Pekinu “krāpšanā”, paziņojot par pasākumiem, bet Ķīnas subsīdijas tās vietējai EV rūpniecībai ir tikai atšķirīga pieeja industriālās politikas stratēģijai, kuru ASV arī īsteno. Tāpat ir maldinoši uzskatīt, ka EV tarifi pierāda, ka prezidents Baidens nerūpējas par klimatu. Drīzāk viņš ir noraizējies, ka vietējais klimata progress apstāsies, ja tas veicinās ASV autoindustrijas sabrukumu.
Daži pat ir apgalvojuši, ka tarifi ir simboliski, jo Ķīnas EV ražotāji neeksportē uz ASV. Tas ir nepareizs secinājums. Pasākumi ir proaktīvi, nevis reaktīvi. ASV administrācija cenšas izveidot aizsargbarjeru, lai ASV autoražotāju centieni izveidot konkurētspējīgus EV netiktu iznīcināti ar Ķīnas importu.
Briesmas ir reālas. Ķīnas ražošanas uzplaukums pēdējo 25 gadu laikā jau ir radījis milzīgas ekonomiskas un politiskas sekas ASV ražošanas pilsētās. Lētu Ķīnas EV eksporta plūdi ir paredzami risks, ņemot vērā, ka Ķīnas ražošanas jauda ievērojami pārsniedz vietējo pieprasījumu.
Nekārtīga, neērta realitāte
Apvienotajā Karalistē kādreiz bija plaukstoša autoindustrija, kas nespēja inovēt un konkurēt, kas noveda pie pirkumiem no uzņēmumiem Ķīnā, Indijā un Vācijā un masveida darba vietu zaudējumiem. ASV autoindustrija piedzīvoja līdzīgu gandrīz nāves pieredzi, kad zemas izmaksas un augstas kvalitātes Japānas transportlīdzekļi ienāca ASV tirgū 1970. un 80. gados. Drauds tika novērsts, jo Japāna, kura ir sabiedrotā valsts, brīvprātīgi piekrita skaitliskiem kvotiem, piespiežot savus eksportus luksusa zīmolu segmentos un daļu ražošanas pārcelot uz ASV. Šis risinājums ne tikai novērsa nozares sabrukumu, bet arī radīja darba vietas ASV un deva laiku vietējiem autoražotājiem ieguldīt un inovēt. Tirdzniecības ierobežojumi var ļaut inovācijai un konkurencei plaukt – ja tiek ieviesti apdomīgi.
Nekārtīgā, neērtā realitāte ir tāda, ka ASV ir jāsabalansē trīs konkurējoši mērķi: sasniegt strauju dekarbonizāciju, izvairīties no straujas augstas kvalitātes auto darba vietu zaudēšanas visā valstī un ļaut Amerikas patērētājiem piekļūt zemas izmaksas, augstas kvalitātes EV. Augstāki tarifi uz Ķīnas EV var būt daļa no saprātīgas stratēģijas, kas savieno šos trīs mērķus, bet tikai tad, ja tie ir pagaidu un atkarīgi no sabiedrībai labvēlīgām darbībām no vietējiem ražotājiem.
Nebeidzami tarifi nosūta nepareizu signālu. ASV autoindustrija var kļūt apmierināta ar protekcionisma dāvanu un stagnēt, ja tai nebūs bailes par izdzīvošanu. Šī stagnācija kopā ar augstiem tarifiem var nozīmēt, ka amerikāņi nevar piekļūt labākajiem EV. Tad vietējai EV industrijai pakāpeniski var rasties problēmas, un tirdzniecības karš zaļajos produktos var ierobežot ekonomisko izaugsmi un klimata progresu vienlaikus. Ja Ziemeļamerikas autoražotāji – un vēl svarīgāk, to darbinieki – saņem aizsardzību, tai jābūt noteiktam laika posmam, kurā uzņēmumi izstrādā un īsteno stingrus plānus kļūt konkurētspējīgiem.
Nepilnīgi risinājumi
Tarifi vien nesniegs impulsu Ziemeļamerikas EV ražotājiem kļūt konkurētspējīgiem ar Ķīnas kolēģiem un pārorientēties no augstas peļņas SUV, kravas automašīnu un luksusa transportlīdzekļu tirgus. Plašākas politikas, tostarp subsīdijas, regulējumi un ieguldījumi uzlādes tīklos, būtu jāpapildina ar laika ierobežotiem tarifiem. ASV administrācijai vajadzētu izpētīt ilgtermiņa partnerattiecību veidošanu ar vadošajiem globālajiem EV tehnoloģiju uzņēmumiem – pat ja tie ir Ķīnas. ASV būtu jāizmanto Ķīnas uzņēmumu vēlme ieguldīt un dalīties tehnoloģijas, ja tas palīdz amerikāņu autoražotajiem panākt līmeni, kā tas bija ar Japānu desmitgadēm atpakaļ.
ASV administratūrai jau ir veiktas daudzas no šiem pasākumiem. Bet tajos var būt agresivitāte attiecībā uz uzlades punktu izvietošanu un stingraka nostāja pret vietējo industriju, sākot ar tarifu atcelšanas grafika paziņošanu un nosacījumu noteikšanu autoražotajiem.
Katra auto kompānija būtu jāpaziņo detalizēts plāns, kas atbilst valsts neto nulles emisiju mērķiem, pat ja precīzs laiks nav zinams un ir atkarīgs no pieprasījuma un reģionu uzlades pieejamibas. Uzņemumiem būtu arī jazime potenciâlas sadarbîbas jomas vai publiskâs privâtâs partnerîbas, it îpaši attiecîbâ uz vietêjas augstas veiktspêjas baterijâm ar samazinâtu kritisko materiâlu vajadzîbu. Viņiem būtu arî jâuzòemâs atbalstît darbiniekus un kopienas, kas paìrozâs uz rûpniecîbu, ieskaitot finansêjuma nodroðinâðanu pârkvalifikâcijai.
Amerikâòu autoraðotâji plaði paziòojuði par to nodomu paâtrinât zemas izmaksas EV raðoðanu, bet progress ir bijis lêns. Ðî paðreizêjâ tarifu kârta var vêl vairâk palçninât progresu, ja tâ netiek apvienota ar spçcîgâm stimulçðanâm vietêjai rûpniecîbai panâkt savus Êîòas kolçìus.
ASV politikas veidotâjiem ir tikai nepilnîgi risinâjumi patçrçtâju, darbinieku un klimata mçríiem atbalstît. Labâkâ iespçja ir spçcîgs, pagaidu un nosacîts atbalsts vietêjai EV rûpniecîbai.
Kris Batayjs (Chris Bataille), Ph.D., ir adjunkts pçtnieks Globâlâs Enerìetikas Politikas Centrâ Kolumbijas Universitâtç. Noa Kaufmans (Noah Kaufman), Ph.D., ir vecâkais pçtnieks Globâlâs Enerìetikas Politikas Centrâ Kolumbijas Universitâtç. Gautams Džeins (Gautam Jain), Ph.D., ir vecâkais pçtnieks Globâlâs Enerìetikas Politikas Centrâ Kolumbijas Universitâtç. Sagatoms Saha ir adjunkts pçtnieks Globâlâs Enerìetikas Politikas Centrâ Kolumbijas Universitâtç.
