Baidens nekad nav aizmirsis “Uzcelt atpakaļ labāk”. Viņa galvenais palīgs saka, ka viņam ir “nepabeigti darījumi”, lai risinātu bērnu aprūpes krīzi un palīdzētu paaudzei, kas rūpējas gan par vecākiem, gan par bērniem.

Baidens nekad nav aizmirsis "Uzcelt atpakaļ labāk". Viņa galvenais palīgs saka, ka viņam ir "nepabeigti darījumi", lai risinātu bērnu aprūpes krīzi un palīdzētu paaudzei, kas rūpējas gan par vecākiem, gan par bērniem.

SPRIEDZIENS UZ “SANDVIČA PAAUDZES”

Kamēr prezidents Džo Baidens cīnās par atkārtotu ievēlēšanu, viņš atdzīvina priekšlikumus pārveidot amerikāņu dzīvi no šūpļa līdz kapa vecumam, samazinot bērnu aprūpes izmaksas, paplašinot pirmsskolas izglītības iespējas un padarot mājas palīgus pieejamākus veciem cilvēkiem.

Šie pasākumi agrāk bija daļa no Baidena grandiozā likumdošanas plāna, kas pirms diviem gadiem apstājās Kapitolijā. Tagad tie ir demokrātu prezidenta galvenā iekšpolitikas padomnieka Nīras Tandenas aprakstītie “nepabeigtie darbi”.

Lai gan Baltā māja ir centusies virzīt šīs idejas pa daļām, izmantojot regulējumu un izpildrakstus, Baidens cer otrajā termiņā caur Kongresu virzīt vēl ambiciozāku likumdošanu.

SPRIEDZIENS UZ “SANDVIČA PAAUDZES”

Saskaroties ar inflācijas kritiku savā laikā, viņa komanda redz iespēju solīt zemākas izmaksas vēlētājiem, kuri ir daļa no “sandviča paaudzes” – tiem, kuri vienlaicīgi ir atbildīgi par jauniem bērniem un veciem vecākiem.

Priekšlikumi, kas saistīti ar kopējo aprūpes ekonomiku, varētu būt īpaši spēcīgi sievietēm, kuras bieži vien strādā zemu atalgotos darbos kā aprūpētājas vai redz savu karjeru novirzītu malā, lai rūpētos par ģimenes locekļiem. Ja veiksmīgi, Baidens padarītu Amerikas Savienotās Valstis vairāk līdzīgas citām bagātajām valstīm, kur dāsni drošības tīkla programmas ir norma.

“Ir politikas elementi, kas mūs atpaliek,” Tandena teica intervijā ar Associated Press. “Ģimenēm ir jāmeklē bērnu aprūpe, un viņiem ir jāpieņem grūti lēmumi par to, vai viņi var patiešām nodrošināt visu ģimeni strādājošu vai ne.”

Baidens vēlas ieguldīt simtiem miljardu dolāru vispārējā ģimenes atvaļinājumā ar samaksu, federālajos bērnu aprūpes subsidijos, universālajai pirmsskolas pieejamībai un mājas aprūpei veciem un invalīdiem.

Uzdevums ir pārliecināt amerikāņus – un viņu pārstāvjus Kapitolijā – ka aprūpe nav privāta problēma, bet ekonomiska problēma, kas varētu būt pamats augstākai nodarbinātībai un labākām iespējām. 2022. gadā vairāk nekā 11% vecāku bija spiesti atteikties no darba, pamest darbu vai mainīt darbu bērnu aprūpes problēmu dēļ.

“Ja mēs vēlamies labāko ekonomiku pasaulē, mums jābūt labākajai aprūpes ekonomikai pasaulē,” Baidens teica pagājušajā mēnesī uzruna aprūpes darbiniekiem un citiem Vašingtonā. “Tieši tā. Tie nav pretrunīgi. Tie ir saskanīgi.”

PRETSTĀVĒŠANA KAPITOLIJĀ

Viņa mērķi ir izrādījušies grūti sasniedzami. Republikāņi ir noraidījuši Baidena priekšlikumu augsto cenu un viņa plānu tos finansēt, paaugstinot nodokļus bagātajiem. Viņi arī uztraucas, ka centieni paaugstināt algu bērnu aprūpes darbiniekiem varētu palielināt izmaksas ģimenēm, kuras pelna pārāk daudz, lai kvalificētos subsidiju programmai.

Pat vienota demokrātu fronte ir grūti sasniegt. Lai gan senators Džo Mančins no Rietumvirdžīnijas ir bijis atbalstītājs pirmsskolas un bērnu aprūpes programmām, Baidens nespēja viņu pirmajos savos pilnvaru gados piesaistīt citiem saviem Build Back Better plāna punktiem, kas bija liktenīgs šķērslis partijas šaurajam pārsvaram Kapitolijā.

Mančina pretestības dēļ vairāki priekšlikumi par aprūpes ekonomiku tika izsviesti, lai izveidotu ierobežotu Inflation Reduction Act, kas koncentrējies uz klimata pārmaiņu risināšanu un receptes zāļu izmaksu samazināšanu.

AR LIKUMDOŠANU APSTĀJUSIES, MEKLĒJOT APIEJAMOS CEĻUS

Tandena teica, ka Baltajai mājai bija jāatrod citi veidi, kā virzīt Baidena idejas uz priekšu.

“Mūsu viedoklis ir tāds, ka mums jebkur jāpanāk progress,” viņa teica. “Tad, kad likumdošana netika pieņemta, mēs sākam stradat pie izpildraksta, kas patiešam bija uz priekšu virzošs visai valdibai.”

Raksts, kas tika paziņots nedaudz vairak neka pirms gada, palielinaja algas skolotajiem federativi finansetajas Head Start programmas un samazinaja izmaksas gimeneim, kas sanem federalas bernu aprupes subsidijas. Tas ari centas uzlabot bernu aprupi militarajiem vecakiem un nodrosinat labaku majas aprupi veteranim.

Baidens to paziņoja Rožu dárza ceremonijá, kur viņš aprakstija aprúpes ekonomiku ká “fundamentálu tam, kas més esam ká nácija.”

Prezidents runá par šo jautájumu personiskos terminos. Driz pec ievélešanas ASV Senátá 1972. gadá viņa pirma sieva un meita gaja boja auto aváríja, un viņa divi dêli – gandríz 3 un 4 gadus veci tajá laiká – tika smagi ievainoti.

“Mana mása un vínas vîrs atteicás no savas májas un párcélás pie manis tikai tamdél, lai palídzétu man ar maniem berniem,” viņš teica. “Cilvéki, jús zinát, es nevaréju to izdarít bez vinu palídžibas. Es nevaréju to paveikt.”

Neskatoties uz likumdošanas škérsliem un dalíto kontroli Kongresá, demokráti panácá papildus 1 miljardu doláru Head Start pirmsskolai un bernu aprúpes subsidijám zemu ienákumu gimeneim.

ATJAUNOJOT BAIDENA PIEDAVAJUMU VÉLEŠANAM

Džeimss Singers, Baidena kampañas preses sekretárs, teica, ka pastiprináta aprúpes ekonomika bus centrálá prezidenta piedávájuma dalá vélétajiem, balstoties uz viņa audzinášanu darba klases rajoná Pensilvánijá.

“Prezidents Baidens redz pasauli no virtuves galda Skrántoná un pabeigs darbu, lai dotu gimeneim vairák elpas beigás menesi, ieskaitot cínu samazinášanu par bernu un veco cilvéku aprúpi,” Singers teica.

Trampa kampaña neatbildéja uz komentára pieprasíjumiem, un Tramps nav koncentréjies uz aprúpes ekonomikas jautájumiem, kad viņš cína par vel vienu termínu.

Aidžena Pu, Nacionálás Májsaimniecíbu Darbinieku Alianses prezidente, grupa kas veicina šadu darbinieku tiesibas ASV teica ka administracija izvelk “katru sviru ko viņi var” lai panaktu progresu.

“Viņi ir daríjuši maksimumu, ko var izdarít bez Kongresa faktiski ieguldot vairák lidzeklu sistémá,” viņa teica.

Džošs Bivenss, galvenais ekonomists Ekonomiskás Politikas Institúta liberálá domnícá izcela jaunu reguléjumu par standartiem personála nodarbinátíbai veco cilvéku májas.

“Tás bija arí liela politiska cína pret diezgan spéjígu nozari,” Bivenss teica piebilstot ka Baltajai májai ir “patiesa nopelna par to ka nav atsaudzinajuši likumu lidz bezjédzíbai vai pat pilnigi to atmetis.”

Tomér viņš teica ka lielákais progress bús jánák caur likumdošanu jo galvenais izaicinajums ir finansiálais. Amerikánjiem ir nepiecíešama palídžiba brídí kad viņi ir naudas trukumá piemeram kad viņiem ir jauni berni vai kad viņi ir veci un vairs nestrada.

“Nauda ir jánák no kurienes un šis kurienes manuprat ir sabiedriskais sektors finansets ar nodokliem,” Bivenss teica. Bez likumdošanas “viņi nevaréja panakt daudz šaja lieta.”

PRIEKSLIKUMI LAI MERKETU PALIDZIBU PEC MAJSAIMNIECIBAS IENAKUMIEM

Prezidenta jaunakais budžeta pieprasijums nodrosinatu dárznu bernu aprúpes subsidijas májsaimniecibám kas pelna mazak par 200000 dolariem gadá lai viņi maksatu apmeram 10 dolárus vai mazak diená ar visnabadzakajam gimeneim maksajot neko. Tas ari velétu lidzeklus jaunu pirmsskolu radíšanai. Baidens ir lúdzis gandríz 15 miljardus doláru šim programmu bet tas nav ticams ka tas pat tiks apsvérts Kongresá kur Republikani kontrolé Pálátu.

Skots Lincicome viceprezidents visparejas ekonomikas libertaraja Kato Instituta teica ka Baidens pieeja šiem jautajumiem ir nepareiza.

Izlaižot šis sektoros ar naudu viņš teica “tu patiesiba beigsi ar augstakam cenam un nevis lielaku pieejamibu.”

Labaka pieeja ir samazinat regulaciju piemeram atlaujot bernu aprupes darbiniekiem pieskatit vel vienu bernu samazinot kopumos izmaksas Lincicome teica.

“Ir daudz politikas reformu ko var izdarit” viņš teica. “Tas tikai reti bus DC radit vel vienu programmu.”