ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka neizsniegs uzbrukuma ieročus, ko Izraēla varētu izmantot, lai uzsāktu pilnīgu uzbrukumu Rafahai
ASV prezidents Džo Baidens trešdien intervijā CNN paziņoja, ka ASV joprojām ir apņēmusies aizstāvēt Izraēlu un piegādās “Iron Dome” raķešu interceptorus un citus aizsardzības ieročus, bet, ja Izraēla iebrūk Rafahā, “mēs nepiegādāsim ieročus un artilērijas šautenes, kas tiek izmantotas”.
Baidens atzina, ka “Gazas joslas civiliedzīvotāji ir gājuši bojā” no smagajām bumbām, ko ASV ir piegādājušas – viņa pirmā apstiprināšana tam, ko administrācijas kritiķi skaļi protestējuši, pat ja viņš joprojām atturējās uzņemties atbildību. Viņa drauds aizturēt artilērijas šautenes papildināja agrāk atklāto informāciju, ka ASV plāno apturēt smago bumbu piegādi.
ASV vēsturiski ir sniegusi milzīgus militārās palīdzības apjomus Izraēlai. Tas tikai paātrinājies pēc Hamas 7. oktobra uzbrukuma, kas nogalināja aptuveni 1200 cilvēkus Izraēlā un noveda pie aptuveni 250 cilvēku sagūstīšanas no militantiem. Baidena komentāri un viņa lēmums pagājušajā nedēļā apturēt smago bumbu piegādi Izraēlai ir visuzkrītošākās šīs aizvien pieaugošās dienasgaismas izpausmes starp viņa administrāciju un Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu valdību. Baidens trešdien teica, ka Izraēlas darbības ap Rafahu “vēl nav” pārkāpušas viņa sarkanās līnijas, bet ir atkārtojis, ka Izraēlai ir jādara daudz vairāk, lai aizsargātu Gazas civiliedzīvotāju dzīvības.
Piegāde bija paredzēta 1800 2000 mārciņu (900 kilogramu) bumbu un 1700 500 mārciņu (225 kilogramu) bumbu piegādei, paziņoja augsta līmeņa ASV administrācijas amatpersona, kas runāja anonīmi, lai apspriestu jutīgo jautājumu. ASV bažas koncentrējās uz lielajiem sprāgstvielām un to, kā tos varētu izmantot blīvi apdzīvotā pilsētas teritorijā.
“Civiliedzīvotāji Gazas joslā ir gājuši bojā šo bumbu un citu veidu dēļ, kā tie tiek izmantoti pret iedzīvotāju centriem,” Baidens teica CNN. “Es skaidri pateicu, ka, ja viņi iebrūk Rafah – viņi vēl nav iebrukuši Rafah – ja viņi iebrūk Rafah, es nepiegādāšu ieročus, kas vēsturiski ir izmantoti Rafah apstrādei, lai risinātu pilsētu problēmas.”
“Mēs neatkāpjamies no Izraēlas drošības,” turpināja demokratisks prezidents. “Mēs atkāpjamies no Izraēlas spējas karot šajos rajonos.”
Aizsardzības sekretārs Lojds Ostins trešdien apstiprināja ieroču piegādes aizkavēšanu, sakot Senāta Apropriāciju apakškomitejai par aizsardzību, ka ASV ir apturējusi “viena smagu munīciju kravas piegādi”.
“Mēs turpināsim darīt to, kas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka Izraēlai ir līdzekļi sevis aizstāvēšanai,” teica Ostins. “Bet tas teikts, mēs pašlaik pārskatam dažas tuvtermiņa drošības palīdzības piegādes kontekstā ar notiekošajiem notikumiem Rafah.”
Tas notiek arī tad, kad Baidena administrācija šonedēļ gatavojas sniegt pirmo savdabīgo oficiālo spriedumu par to, vai gaisa uzbrukumi Gazai un palīdzības piegādes ierobežojumi ir pārkāpuši starptautiskos un ASV likumus, kas paredzēti civiliedzīvotāju pasargāšanai no kara šausmīgajiem notikumiem. Lēmums pret Izraēlu vēl vairāk palielinātu spiedienu uz Baidenu ierobežot ieroču un naudas plūsmu uz Izraēlas militāro spēku.
Baidens pagājušajā nedēļa parakstīja apturēšanas rīkojumu, kas tika paziņots Pentagonam, saskaņā ar ASV amatpersonu teikto, kas nebija pilnvarotas komentēt šo jautājumu. Baltais nams Nacionālais drošības padome centusies saglabāt lēmumu ārpus sabiedrības acīm vairākas dienas, līdz tai bija labāka izpratne par Izraēlas intensificēto militāro operāciju apjomu Rafah un līdz Baidens varēja sniegt ilgi plānoto uzrunu otrdien Holokausta piemiņas dienai.
Baidena administracija aprīlī sāka pārskatīt nākotnes militārās palīdzības pavadzīmes, jo Netanjahu valdība šķita tuvojas iebrukumam Rafah, neskatoties uz mēnešiem ilgu Balto nama pretestību. Amatpersona teica, ka lēmums par piegādes apturēšanu tika pieņemts pagājušajā nedēļa un vēl nebija pieņemts galīgs lēmums par to, vai turpināt piegādi vēl kaut kad vēl.
ASV amatpersonas vairākas dienas atteicušas komentēt apturēto pavadzīmi, par kuru ziņoja Baidens otrdien raksturoja ASV atbalstu Izraēlai kaa “neapstridamu pat tad, kad mums ir domstarpības”.
Izraēlas vēstnieks Apvienoto Naciju Organizacijai Gilads Erdans intervijas laikaa Izraeelas 12. kanala TV ziņas teica, ka lēmums par piegades apturēšanu ir “ļoti vilšanos sagadajošs lēmums pat frustrējošs”. Viņš noradja ka šis solis radies no politiska spiediena uz Baidenu no Kongresa ASV kampusu protestiem un gaidamajam veelesanam.
Lemums izraisija asi kritiku no Palaatas priekssedetaja Maika Dzonsona un Senata republikanu lidera Miča Makonela kuri teica ka par militaraa palidzibas apturesanu uzzinaja tikai no preses zinojumiem neskatoties uz Baidena administracijas apliecinajumiem ka tadas pauzes nav paredzetas. Republikani aicinaaja Baidenu steidzami beigt blokadi sakot ka ta “var veicinat Izraelas ienaidnieku iedrosinasanu” un informet likumdeveejus par politikas parskatiem.
Baidens saskaras ar spiedienu no kreisajiem – un nosodijumu no labajiem kritikiem kuri saka ka Baidens ir moderes savu atbalstu butiskam Tuvie Austrumu sabiedrotajam.
“Ja mes apturejam ierocus kas nepieciesami lai iznicinatu Izraelas valsts ienaidniekus liela baiga laika mes maksasim cenu” teica senators Lindsijs Greiems R-SC savas balss pakapinas dusmas laika apmaina ar Austinu. “Tas ir necienigs tas ir absurds dodiet Izraelai to ko vinam nepieciesams lai karotu karu ko vinam nevar atljauties zaudet.”
Neparstais senators Bernijs Sanders no Vermontas Baidena sabiedrotais teica paziinojuma ka pauze lielajam bumbam jabut “pirmais solis”.
“Musu sviras ir skaidras” teica Sanders. “Gadu gaitaa Amerikas Savienotas Valstis ir sniegusi desmitiem miljardu dolari militaraa palidziba Izraelai. Mes vairs nevaram but lidi dalibnieki Netanjahu baisaja kara pret palestiniesu tautu.”
Tikmer Ostins likumdevejiem teica ka “tas ir par pareizo ierocu izvele uzdevumam roka”.
“Maza diametra bumba kas ir preciza ieroca tas ir loti noderigs bliva apbuveeta vide” vinsh teica “bet varbut ne tik daudz 2000 mircinas bumba kas var radit daudz blakus zaudajumu.” Vinsh teica ka ASV velas redzet Izraela “precizakas” operacijas.
Izraela karaviri otrdien parnema kontroli par Gazas vitalo Rafah robezas skersojumu ko Baltais nams aprakstija ka “ierobezota operacija” kas neparsniedza pilnigu Izraela iebrukumu pilsetaa ko Baidens atkartoti brinaja pret visjaunak otrdien zvanot Netanjahu.
Izraela ir pavalejusi evakuet 100000 palestiniesus no pilsetas. Izraela speki ari veicusi ko tas apraksta ka “merktieji triecieni” uz Rafahas austrumu dalu un sagustijusi Rafah skersojumu kritisku kanalu humanitaras palidzibas plusmai gar Gazas-Egiptes robezu.
Privati Balta nama iekspuse aug bailes par notiekoso Rafah bet publiski administracijas amatpersonas uzsver ka tas domaja ka operacijas nav parkapjusi Baidena brdinajumus pret plasa meroga operaciju pilsetaa.
Amerikas Savienoto Valstu Arlietu ministrija atseviski apsver vai apstiprinat turpmaku Joint Direct Attack Munition komplektu pardosanu kas uzliek precizitati vadibas sistemas uz bumbam bet parskats neattiecas uz tuvako sūtijumu.
Itamar Yaar bijusais Izraela Nacionala Drosibas padomes vietnieks un Komandieru par Izraela drosibu izpilddirektors grupa bijusaju augsta limena Izraela drosibas amatpersonu teica ka ASV gajiens ir lielakoties simbolisks bet zimes par problemam un var klut par lielaku problemu ja tas tiek ilgak uzturets.
“Tas nav kads Amerikas embargo uz Amerikas municiijas atbalstu bet es domaju tas ir kads diplomatisks zinojums kungs Netanjahu ka vinam vairak jabut uzmanigam pret Amerikas interesem neka vinsh ir bijis pedejos menesus” vinsh teica piebilstot tas ir “ka signala veids ‘esiet uzmanigi'”.
ASV attiecibas ar Izraelu ir bijusas ciešas gan demokratiskajas gan republikaniskajas administracijas laika. Bet ir bijusi ari citi bridi dziļa sasprieguma kopš Izraela dibinasanas kad ASV vaditaji draudejis apturet palidzibu meginot ietekmet Izraela vadibu.
Prezidents Dvaits Eizenhauers ar sankciju draudiem spieda Izraelu atvilkties no Sinajas 1957. gada Suesas krizes laika. Ronalds Regans aiztureja F16 cinas lidmasinu piegadi Izraelai laika kad Tuvajos Austrumos pieauga vardarbiba. Prezidents Dzordzs H.V. Bussh aptureja 10 miljardu dolari aizdevuma garantijam lai piespiestu beigt Izraela apmetnes darbibu okupetajas teritorijas.
