Kā prezidents, Donalds Tramps ieviesa 25% tarifu uz ārvalstu tēraudu
Šis lēmums kaitēja Mičiganas auto piegādātājam Clips & Clamps Industries, paaugstinot tā materiālu cenas, apgrūtinot konkurenci ar ārvalstu konkurentiem un zaudējot vairākus līgumus.
Uzņēmuma prezidents Džefs Aznavurians cerēja uz atvieglojumiem, kad Džo Baidens ieņēma Baltā nama amatu
Taču Baidens lielā mērā saglabāja Trampa tarifus – uz tēraudu, alumīniju un plašu preču klāstu no Ķīnas.
“Bija mazliet pārsteidzoši, ka ideoloģiski atšķirīga administrācija saglabā politiku tik nemainīgu,” teica Aznavurians, atceroties, kā iepriekšējais demokrātu prezidents Bils Klintons cīnījās par brīvāku tirdzniecību. “Tas ir tik atšķirīgs no 2024. gada Baidena administrācijas.”
Tramps un Baidens būtībā nesaskaņojas ne par ko, sākot ar nodokļiem un klimata pārmaiņām, beidzot ar imigrāciju un regulējumu. Tomēr tirdzniecības politikā abas prezidenta amata kandidāti ir pieņēmuši pārsteidzoši līdzīgas pieejas. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, vai Baidens vai Tramps uzvarēs prezidenta vēlēšanās, Amerikas Savienotajās Valstīs šķiet gatava saglabāt protekcionistisku tirdzniecības politiku – politiku, kas ekspertu teiktajā varētu veicināt inflācijas spiedienu.
Pagājušajā nedēļā Baidens paziņoja par jauniem tarifiem
Tie attiecas uz ķīniešu elektriskajiem transportlīdzekļiem, uzlabotajām baterijām, saules šūnām un citiem produktiem, kas, viņaprāt, aizsargās Amerikas Savienotās Valstis no lētu importa produktu plūsmas no Pekinas.
Abu prezidenta kandidātu protekcionistiskais noskaņojums atspoguļo plaši izplatīto viedokli, ka valsts atvēršana lielākam importam – īpaši no Ķīnas – iznīcināja Amerikas ražošanas darbavietas un slēdza rūpnīcas. Tas ir īpaši spēcīgs politisks temats Vidusrietumu rūpnieciskajos štatos, kas visticamāk izšķirs, kurš uzvarēs Baltajā namā.
“Ja skaties uz vēlēšanām, tas ir acīmredzams,” teica bijušais tirdzniecības amatpersona Viljams Reinsčs, kurš tagad strādā Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrā. “Kur ir izšķirošie štati? Pensilvānija, Mičigana, Viskonsina – tur var redzēt, ka tirdzniecībai būs liela loma.”
Savos veidos abas kandidāti ir atteikušies no ASV apņemšanās nodrošināt salīdzinoši bezproblēmu tirdzniecību – zemas barjeras un minimālu valdības iejaukšanos – kas bija Amerikas politikas pamats desmitgadēm pēc Otrā pasaules kara. Ideja bija tāda, ka brīvā tirdzniecība noturēs izmaksas zemas un palīdzēs patērētājiem un uzņēmumiem visā pasaulē.
Pēdējos gados radusies izpratne, ka, lai gan brīvā tirdzniecība nesusi labumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, tā kaitējusi darbiniekiem, ar Amerikas darbavietu zaudējumu dēļ lētai ārvalstu darbaspēkam.
“Reiz gandrīz vienprātīgais Vašingtonas konsenss par brīvo tirdzniecību ir miris,” savā 2023. gada grāmatā “Nav brīvas tirdzniecības” sacīja Roberts Lighthizer, kurš bija Trampa galvenais tirdzniecības sarunu vadītājs.
Tomēr tirdzniecības protekcionismam ir sava ekonomiskā cena. Tas var paaugstināt izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmumiem tieši tad, kad valsts cenšas pilnībā apkarot inflāciju. Tas mēdz atbalstīt neefektīvus uzņēmumus. Tas provocē atbildes pasākumus no citu valstu puses pret Amerikas eksportētajiem produktiem. Un tas parasti pasliktina attiecības gan ar sabiedrotajiem, gan pretiniekiem.
Tramps, kurš drosmīgi sevi nosauca par “Tarifu vīru”
centies saspiest Amerikas tirdzniecības partnerus ar importa nodokļiem, apgalvojot, ka samazinās Amerikas tirdzniecības deficītu, īpaši ar Ķīnu.
Viņš izdarīja spiedienu uz Meksiku un Kanādu, lai pārrakstītu Ziemeļamerikas tirdzniecības līgumu, par kuru Tramps apgalvoja, ka tas ir iznīcinājis ASV ražošanas darbavietas. Viņš arī pārliecināja Ķīnu piekrist pirkt vairāk Amerikas lauksaimniecības preču. Taču viņa centieni neatdzīvināja ražošanas bāzi – rūpnīcu darbavietu daļa ASV nodarbinātībā ir mazāka nekā pirms viņa prezidentūras – vai samazinot Amerikas tirdzniecības deficītu.
Tramps ir apsolījis turpināt to pašu otrajam termiņam. Viņš draud ieviest 10% tarifu uz visiem importiem – un 60% nodokli Ķīnas precēm.
“Es to saucu par gredzenu ap valsti,” intervijā laikrakstam Time teica Tramps.
Marks Zandijs, galvenais ekonomists Moody’s Analytics, brīdina, ka sekas būtu postošas. Trampa tarifu plāni “izraisītu augstāku inflāciju, samazinot IKP un darbavietas un palielinot bezdarbu, visu citu vienlīdz,” sacīja Zandijs.
Gadu pēc importa nodokļu ieviešanas Zandijs lēsa, ka vidējais patērētaju cenu līmenis būtu par 0.7 procentpunktiem augstāks nekā tas būtu citkārt. Pirmdien publicētais ziņojums no Kimberly Clausing un Mary Lovely no Starptautisko ekonomikas pētījumu institūta lēsa, ka vidusmēra ASV ienākumu ģimenēm Trampa tarifu priekšlikumi nozīmētu vismaz 1700 dolāru lielu nodokli gadā.
Savukārt Baidens atbalsta tādu svarīgu nozaru subsidēšanu kā mikroshēmu ražošana un elektrisko transportlīdzekļu ražošana
Lai dotu tiem konkurētspējas priekšrocības. Tas ir stances atspoguļojums, kas liecina par bažu par Ķīnas pieaugošo militaro un tehnoloģisko varu kaitējot Amerikas nacionlajai drošibai. Kà pagajusas nedelas paziņojums paradija, Baidens nav pret jauniem tarifiem. Viņa galvenais tirdzniecibas sarunu vaditajs Ketrina Tai ir uzsakusi izmeklesanu par Kinijas tirdzniecibas praksem kugu buves nozare, kas visticamak ir ievads turpmakajam sankciju piemerisanam Pekinai.
“Brivais tirgus ekonomikas modelis tirdzniecibai nestrada Amerikas Savienotajas Valstis,” teica Elizabete Baltzan, vecaka padomniece Tai. “Mes gribam to labot. Pasakumi, ko jus veicat lai iegutu godigaku (ekonomiku) var iesaistit pasakumus kas var tikt nosaukti par protekcionistiskiem. Bet es domaju jums jautajums ko jus aizsargajat” – ipasi stradajoso klases kopienas.
Dani Rodrik
Harvardas ekonomists kas bija agrins globalizacijas 90-tajos un 2000-tajos gados kritikis skata Baidena tirdzniecibas politiku labveligak neka Trampa pieeju.
“Trampa bija refleksiva un nesakariga; nav pieradijumu ka vina tirdzniecibas ierobezojumi Kinijai radija labumu darbiniekiem vai videjiem slaniem ASV,” teica Rodrik.
Pretstatos tam vinš sacija “Baidena pieeja ir strategiska un balstita uz ASV razosanas spejas atjaunosanu un ieguldijumiem zaļaja parveide tapec stiprinot ASV ekonomiku nevis rupju protekcionismu.”
Vai Trampa tarifu karš sasniedza kaut ko?
Autora un kollegu no Cirihas Universitates Harvardas un Pasaules Bankas veiktie petijumi secina ka Trampa importa nodokli neizdevas saviem merkiem atgriezt darbavietas Amerikas sirds zeme. Tarifi “ne palielina ne samazina ASV nodarbinatibu” tur kur tie bija domati darba vietu aizsardzibai.
Vel sliktak atbildes nodokli ko Kinija un citas valstis piemeroja ASV precem radija “negativas nodarbinatibas ietekmes” ipasi lauksaimniekiem. Tas tikai daliti kompenseja miljardus valdibas palidzibas ko Tramps deva lauksaimniekiem lai mazinatu vinu ciesanas.
Trampa tarifi ari boja kompanijas kas balstijas uz piegadem kas bija ietekmetas ar tarifiem. Piemeram Plymouth Michigan Clips & Clamps pat neliela dala importeta terauda netika izmantota. Tomer tas joprojam cieta no tarifiem jo tie atlava Amerikas terauda razotajiem pacelt savas cenas.
“Musu izejvielu cenas seit ASV tende but par 20% augstakas neka Eiropa un Meksika un par 40% lidz 60% augstakas neka Kina” teica Aznavurians. Vina arvalstu konkurenti vinaprata bauda “butiski letakas” izmaksas.
Ja Trampa tirdzniecibas kars izgaza ka politika tas panaca panakumus ka politika. Autora petijums atrada ka atbalsts Trampam un Republikaniem kas skreja Kongresa volešanas pieauga teritorijas kas bija visvairak paklatitas importa tarifiem – rupnieciskie Vidusrietumi un razosanas smagie dienvidu štati piemeram Ziemelkarolina un Tenesi.
Pec ievelesanas amata Baidens saglabaja daudzas Trampa tirdzniecibas politikas
un nepielika nekadus centienus atdzivinat Obamas veco Klusa okeana reģiona tirdzniecibas ligu. Vinš saglabaja Trampa terauda un aluminija tarifus laujot dazam tirdzniecibas partneriem izvairities no tiem lidz vinji sasniedza kvotu. Vinš ari saglabaja Kinijas tarifus. Baidens pat uzsildija situaciju ar Pekinu ierobežojot tas pieeju progresivam datorcipiem un iekartam to razosanai.
“Tirdznieciba un nacionala drosiba ir apvienotas viena lieta” teica Reinsch. “Tas ir pirmais reiz kad mes esam saskarejušies ar pretinieku kas radit gan ekonomisku gan drosibas izaicinajumu. Padomju Savieniba bija drosibas izaicinajums bet nekad nebija ekonomisks drauds. Japana bija ekonomisks drauds 80-tajos gados bet nekad nebija drosibas drauds; tie bija sabiedrotie. Kina ir abejas un tas ir bijis sarežgiti meginat saprast ka to risinat.”
Baidena Kinijas politika ir “balstita uz nacionalo drosibu” teica Petersons Lovely. “Tas padara to grutak kritizejami jo nacionala drosiba vienmer ir šis melnais kastitis ko redzet var tikai tie ar augstako drosibas klirensu.”
Baidena iniciativas
Ieskaitot stimulacijus zaļo tehnologiju un datorcipu razosanai ASV ir veicinajusi to kas izskatas pec investiciju piepluduma razosana. Karen Dynan no Peterson Institute ziņoja ka investicijas ASV rupnicam strauji pieauga ar 80% gadskarteja likme janvara-marta perioda salidzinajuma ar pedejiem trim menesiem 2023.gada palidzejot ekonomikai saglabat negaiditi spilgtu sniegumu.
ASV škiet nav ticams ka driz mainis savu virzienu protekcionisma virziena. Kina censojas atdzivinat savu ekonomiku censojas eksportet savus produktus pasaule lai izglabtu sevi no problemam apdraudot pasaules tirgu ar letiem EV un citiem
