Izraēlas opozīcijas līderis draud atkāpties no valdības
Izraēlas opozīcijas līderis Benijs Gancs, kurš ir valsts trīs cilvēku kara kabinetā, sestdien paziņoja, ka, ja premjerministrs Benjamins Netanjahu līdz 8. jūnijam neizvirzīs jaunu plānu, kā atgūt ķīlniekus un beigt Hamas varu Gazā, viņš atkāpsies no valdības.
Gancs draud atkāpties
Gancs atkāpšanās palielinātu jau tā augošo spiedienu uz Netanjahu septiņus mēnešus pēc tam, kad Hamas uzbrukums smagi skāra Izraēlu un lika tai uzsākt nežēlīgu karu Gazā. Tas pats par sevi neizjauktu valdošo koalīciju, kurai ir 64 vietas no 120 parlamenta vietām.
Netanjahu nekavējoties noraidīja pieprasījumu.
“Benija Ganca nosacījumi ir izsmelti vārdi, kuru nozīme ir skaidra: kara beigas un Izraēlas sakāve, lielākās daļas ķīlnieku atstāšana, Hamas saglabāšana un Palestīnas valsts izveide,” premjerministrs teica paziņojumā.
Izraēlas militārās spēki cenšas iznīcināt Hamas kaujas vienības Gazas dienvidu pilsētā Rafah – operācija, kas jau ir likusi pamest mājas pusmiljonam palestīniešu – un Netanjahu bija sašutis, ka cīņu vidū Gancs draud izjaukt kabinetu.
Nav noslēpums, ka Gancs un aizsardzības ministrs Joavs Galants pēdējās nedēļās ar Netanjahu ir runājuši tikai reti, jo nesaskaņas par kara vadību un to, kā viņš ir attālinājis ASV prezidentu Džo Baidenu un viņa administrāciju, kas iebilst pret Rafah operāciju.
ASV Nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans svētdien ieradīsies Izraēlā pēc apmeklējuma Saūda Arābijā. Viņš ir strādājis pie darījuma, kas normalizētu attiecības starp abām valstīm, bet prasītu ceļu uz palestīniešu valstiskumu – nosacījumu, ko Netanjahu ir atkārtoti noraidījis.
Gancs atbildēja Netanjahu ar vēlāku paziņojumu, sakot: “nav nodoma izveidot Palestīnas valsti, un saūdieši to neprasa.”
ASV amatpersona atteicās komentēt Izraēlas iekšpolitiku, bet teica, ka Baidena administrācija ir skaidri paudusi publiski, ka Izraēlas militārajai operācijai ir nepieciešams politisks plāns Hamas sakaušanai.
Pagājušajā trešdienā Galants sniedza savu paziņojumu, apsūdzot Netanjahu nespējā izveidot tā dēvēto “nākamās dienas” plānu Gazai, sakot, ka Izraēla virzās uz teritorijas atkārtotu okupāciju, ko viņš uzskata par nepieņemamu. Drīz pēc tam Gancs izteica atbalstu Galantam.
Savā preses pasākumā sestdien Gancs izvirzīja vēl plašāku prasību sarakstu. Viņš atsaucās uz kara kabineta sākotnējiem panākumiem, sakot, ka tas tagad ir izjucis.
“Daudzus mēnešus vienotība patiešām bija reāla un nozīmīga,” viņš teica. “Bet pēdējā laikā kaut kas ir sabojājies. Būtiski lēmumi netika pieņemti. Netika veikti vadības akti, kas nepieciešami uzvarai. Mazākums ir pārņēmis Izraēlas kuģa vadību un vada to pret betona sienu.”
Viņš piebilda: “Personiskie un politiskie apsvērumi sāka iekļūt Svētajos Svētajos – Izraēlas drošībā.”
Opozīcijas sūdzības pret Netanjahu ir tādas, ka viņš ļauj saviem labējiem koalīcijas partneriem diktēt politiku tikai tāpēc, lai varētu palikt pie varas, ignorējot ASV un arābu valstu, tostarp Saūda Arābijas, aicinājumus.
Netanjahu tomēr saka, ka tikai pēc Hamas sakaušanas un kad Gazas iedzīvotāji vairs nebaidītos no tās, var rasties plāns nākotnei.
Gancs uzskaitīja daudzas prasības, tostarp Hamas sakaušanu, Gazas demilitarizēšanu un arābu, palestīniešu, amerikāņu un eiropiešu koalīcijas ieviešanu civilajos jautājumos posta skartajā piekrastes joslā. Viņš teica, ka izraēliešiem, kas evakuēti no ziemeļiem sakarā ar turpināmajiem cīņiem ar Libanona Hezbollah, jāatgriežas mājās līdz septembrim. Viņš teica, ka Netanjahu jāveicina attiecības ar Saūda Arābiju un jāizstrādā grūti sasniedzams plāns par reliģisko vīriešu iesaukšanu dienestam.
Pretējā gadījumā viņš teica: “Ja jūs izvēlaties sekot fanatiku ceļam un vest visu tautu uz bezdibeni, mums būs jāatkāpjas no valdības.” Viņš teica, ka “vērsīsimies pie tautas un izveidosim valdību, kas iegūs tautas uzticību.”
Kā tieši viņš to var izdarīt, pagaidām nav skaidrs. Viena iespēja var būt tāda, ja pieci Netanjahu paša Likud partijas biedri var tikt pārliecināti viņam pretoties, kas varētu izjaukt valdību un prasītu vēlēšanas.
Gancs, kuram ir 64 gadi un kurš pastāvīgi aptaujās iegūst priekšrocības pirms Netanjahu kļūst par nākamo premjerministru, vērsies pie kameras, lai personiski uzrunātu valsts vadītāju:
“Es tevi pazīstu daudzus gadus kā izraēliešu līderi un patriots: Tu ļoti labi zini, kas jādara. Netanjahu no desmit gadus senas pagatnes būtu izdarījis pareizo lietu. Vai tu šodien spēj izdarīt pareizo un patriota lietu?”
Netanjahu, kuram ir 74 gadi un kurš ir valsts ilgstoši kalpojošais premjerministrs. Pirms pieciem gadiem viņam tika uzrakstīta apsūdzība par kukuļdošanu un krāpniecību, centriskie politiķi arvien vairak atteicás kalpot kopá ar viņu un viņš vērsás pie ekstrémistiem labéjiem partijám lai izveidotu savu jaunako valdibu 2022.gada beigás.
Karš sákas kad Hamas iebruka Izraelé 7.oktobri un nogalinaja 1200 cilvékus un vel 250 nogádaja Gazá ka ķílniekus. Izraelas atbilde bija vérsta uz Hamas iznícínasanu ka militáru un politisku entitati kas iznicinaja veselas apkaimes un nogalinaja aptuveni 35000 cilvéku saskaņa ar Hamas amatpersonam kas neatdalija cínitajus no civiliedzivotajiem. Hamas tiek uzskatits par teroristisku organizaciju gan ASV gan Eiropas Savieniba.
