Briti strauji pieņem GenAI darbā – vai uzņēmumi to vēlas vai ne

Briti strauji pieņem GenAI darbā - vai uzņēmumi to vēlas vai ne

Lielbritānijas iedzīvotāju skaits, kas darbā izmanto ģeneratīvo mākslīgo intelektu, ir pieaudzis par 66% tikai vienā gadā

Saskaņā ar ikgadējo Deloitte Digital Consumer Trends pētījumu, kas publicēts ceturtdien, Lielbritānijas iedzīvotāju skaits, kas darbā izmanto ģeneratīvo mākslīgo intelektu (GenAI), ir pieaudzis par 66% tikai vienā gadā.

Protams, tas ir no zemas bāzes – tikai 14% no 4150 cilvēkiem, kas piedalījās pētījumā, bet šī pieauguma temps atbalsta naratīvu, ka GenAI ir paredzēts radīt dziļu ietekmi uz to, kā cilvēki strādā.

Interesanti, ka no septiņiem miljoniem Lielbritānijas strādājošo, kuri, pēc Deloitte aprēķiniem, ir izmantojuši GenAI darbā, tikai 27% ziņoja, ka viņu darba devējs oficiāli veicināja šo uzvedību.

Kāpēc tas ir problēma

Lai gan arvien vairāk uzņēmumu pieņem stratēģisku pieeju GenAI, ir dažādi iemesli, kāpēc citi var nebūt tieši mudinājuši darbiniekus to izmantot.

Viņi var būt rūpīgi novērtējuši izmantošanas gadījumus un nolēmuši, ka atalgojums pašlaik neattaisno riskus vai izmaksas. Viņi var nesaprast, kādas varētu būt potenciālās priekšrocības viņu uzņēmumam. Vai arī viņi var vēl nebūt tam daudz domājuši.

Jebkurā gadījumā lielākajai daļai izpilddirektoru būtu satraucoši uzzināt, ka vienas no nozīmīgākajām tehnoloģijām pēdējās desmitgadēs viņu pašu uzņēmumā tiek izmantota bez viņu stratēģiskās vadības, veicināšanas vai, vēl sliktāk, zināšanām.

Pirmkārt, ja darbinieki var palielināt produktivitāti vai ražošanas apjomu ar GenAI, tad acīmredzot uzņēmums varētu to darīt arī pats, tikai lielākā mērogā, padarot to par neizmantotu iespēju.

Otrkārt, darbinieku izmantotais GenAI rada riskus, un, ja tas netiek pārvaldīts vai vismaz uzraudzīts, tad uzņēmums var būt pakļauts riskam, nesaprotot to.

Patiesi, tas šķiet salīdzinoši ticami, ņemot vērā, ka no 36% plašākas AK iedzīvotāju daļas vecumā no 16 līdz 75 gadiem, kas izmanto tehnoloģiju, vairāk nekā trešdaļa uzskatīja, ka tā ir vienmēr faktiski precīza un neaizspriedumaina – neskatoties uz plaši izplatītajām problēmām ar halucinācijām un rasu un dzimuma aizspriedumiem.

Kas izmanto GenAI darbā un kam tas tiek izmantots?

Lai gan Deloitte nepiedāvā atsevišķu darba lietojuma sadalījumu pēc vecuma un dzimuma, tas atklāj modeļus plašākajai iedzīvotāju daļai. Vairāk nekā 60% cilvēku vecumā no 16 līdz 34 gadiem (aptuveni Gen Z un jauniešu mileniāļi) ir izmantojuši GenAI, salīdzinot tikai ar 14% no tiem vecumā no 55 līdz 75 gadiem (vecāki Gen X un Baby Boomers).

Vīrieši arī ziņoja par lielāku tehnoloģiju izmantošanu nekā sievietes – attiecīgi 43% un 28%.

Galvenie iemesli ģeneratīvo mākslīgo intelektu produktu izmantošanai bija ideju ģenerēšana, informācijas meklēšana, rakstisku saturu un e-pastu veidošana un teksta kopsavilkuma veidošana.

Diezgan nepārsteidzoši pētījums atklāja, ka cilvēki, kas tehnoloģiju izmantoja vairāk, parasti bija ar to apmierinātāki. Tas ir labi un skaisti, bet ja tas ir viņu darbam, tad uzņēmumiem ir dziļa interese nodrošināt, lai viņi būtu apmierināti ar to arī.