Pētījums atklāj ilgstošas COVID sekas
Pat valsts iestādēm cenšoties koordinēt nozīmīgus pētījumus iespējamām ilgstošas COVID ārstēšanas metodēm, pētnieki turpina uzskaitīt postījumus. Jaunie atklājumi liecina, ka slimības ietekme nav tikai ilgstoša – tā joprojām pieaug.
Trīs gadus pēc sākotnējām cīņām ar COVID-19 pacienti, kuri reiz tika hospitalizēti ar vīrusu, joprojām bija “būtiski paaugstinātā” riskā mirt vai pasliktināt veselību no ilgstošas COVID komplikācijām, saskaņā ar pētījumu, kas publicēts 30. maijā žurnālā Nature Medicine.
Pat tiem, kuru sākotnējie gadījumi neprasa hospitalizāciju, ilgstošas COVID un vairāku ar to saistīto problēmu draudi palika reāli, konstatēja pētnieki. Un kopumā trīs gadu laikā ilgstoša COVID izraisa 91 invaliditātes koriģētu dzīves gadu (DALY) uz 1000 cilvēkiem – DALY ir mērs gadiem, kas zaudēti slikta veselības dēļ vai priekšlaicīgas nāves. Tas ir lielāks sastopamības gadījums nekā sirds slimības vai vēzis.
“Cilvēki attīsta jaunas slimības kā rezultātu infekcijai, ko viņi pārcieta pirms trim gadiem,” saka Dr. Ziyad Al-Aly, klīniskais epidemiologs Vašingtonas Universitātē Sentluisā un pētījuma galvenais autors. “Tas apstrīd uzskatu, ka šie vīrusi ir kaut kā pašpietiekami vai ka pēc akūtās pirmās fāzes tie kļūst nenozīmīgi.”
Ar vairāk nekā 130 000 pacientiem šis pētījums ir līdz šim lielākais, kas seko vīrusa attīstībai pilnu trīs gadu periodu. Tas paplašina Al-Aly un citu darbu divu gadu atzīmē, kas konstatēja, ka pacientiem bija paaugstināts risks ilgstošas COVID saistītajiem stāvokļiem, kas ietvēra diabētu, plaušu problēmas, nogurumu, asins recekļus un gremošanas un muskuļu un skeleta traucējumus.
Trīs gadus vēlāk Al-Aly stāsta, ka galvenās komplikācijas starp tiem ar vieglu sākotnējo COVID gadījumu tika konstatētas neiroloģiskajās, GI un plaušu sistēmās. Savukārt pastāvīgais risks starp tiem, kas tika hospitalizēti, izplatījās uz septiņām orgānu sistēmām un ietvēra smagas slimības, piemēram, insultus, sirdslēkmes, sirds mazspēju un pat Alcheimera slimību.
Pētījumā piedalījās atzīti pētnieki Al-Aly un līdzautors Dr. Eric Topol, izpilddirektors un molekulārās medicīnas profesors Scripps Research. Tas tika veikts, izmantojot Veterināro lietu Sentluisas veselības aprūpes sistēmas pacientus. Tādēļ zinātnieki norāda, ka demogrāfija ir vairāk vīriešu, baltiešu un nedaudz vecāka nekā citos pacientu pētījumos.
“Dati ir iedrošinoši, jo trešajā gadā pēc infekcijas netika konstatētas jaunas nelabvēlīgas veselības problēmas,” saka Akiko Iwasaki, Infekciju un imunitātes centra direktore Jeilas Universitātes Medicīnas skolā. Bet Iwasaki, kas nebija iesaistīta pētījumā, brīdināja, ka dažas pēcapstrādes slimības var parādīties gadiem vēlāk. “Mums būs jāturpina šis veida ilgtermiņa pētījumi ilgstošiem periodiem,” viņa saka.
Vairāk veselības problēmu hospitalizētiem pacientiem
Varbūt nepārsteidzoši, ka tie, kuru sākotnējie COVID gadījumi prasīja hospitalizāciju, trīs gadu pētījuma laikā saskaras ar lielākajiem izaicinājumiem – drūms atgādinājums, ka iejaukšanai kritiski ir nepieciešamas vakcinācijas un pretvīrusu zāles, saka Al-Aly. (Pacienti pētījumam tika reģistrēti 2020. gadā, tas nozīmē, ka viņi tika inficēti lielum daļu pirms vakcīnu un pretvirusu līdzekļu pieejamības.)
“Stāsts par hospitalizētiem cilvēkiem ir skaidrāks,” saka pētnieks. “Viņiem ir lielāks risks un ilgstošs riska horizonts ar slimību slogu, kas ir astronomiski augstāks nekā neinficētiem cilvēkiem un augstāks nekā nehospitalizētiem indivīdiem. Hospitalizacijas novēršana ir ļoti svarīga.”
Pieaugošo ilgstošas COVID komplikāciju risks laika gaita samazinoties gan hospitalizētiem, gan nehospitalizētiem pacientiem, atklaja pētijums. “Tas ir labais ziņu stasts,” saka Al-Aly. Novecoju naves risks starp tiem, kam nebija jadodas uz slimnicu – tas ir lielakajai dalai no mums, kas kadreiz ir inficeti ar COVID – klust “nenozimigs” pec pirma gada.
Tiem, kuru gadijumi prasija hospitalizaciju, naves draudi “palika pastavigi paaugstinati pat tresaja gada,” teica petnieki. Saja grupa ari bija daudz lielaks veselibas slogs – aptuveni 90 DALY uz 1000 cilvekiem salidzinajuma ar aptuveni 10 DALY uz 1000 nehospitalizeto grupai. (Lai iegutu kontekstu, gan sirds slimibas, gan vezis izraisa aptuveni 50 DALY uz 1000 cilvekiem.)
“Atskiriba DALY starp abam grupam nedrikst interpretet ta, ka cilveki ar ilgstošu COVID no mazak smagas akutas slimibas necieš lielu postiju savu ilgstošo COVID simptomu del,” saka Dr. Deivids Putrino, Koenas centra atveselošanas no kompleksam hroniskam slimibam direktors Mt. Sinai Medicinas skola. “Tas tikai nozime, ka pec trijiem gadiem vinu pieredze ir mazak acimredzami dzivibu apdraudejošas sekas” neka tiem, kas sakotneji prasija hospitalizaciju.
Ilgstošas COVID neatlaidiga klatesana pastiprina uzskatu, ka sis nav parasts virus. Virusa pastaviba, hroniska iekaisuma un imunitates sistemas disfunkcija visas tiek domatas zinatniekiem ka iespejamie faktori, lai gan nepieciesams vel vairak petijumu.
Kadas ir perspektivas cinities ar ilgstošo COVID?
Attieciba uz jautajumu par to, ko patiesiba nozime termins ilgstoša COVID – tas ir cik ilgi tas ilgst – zinatne vel attistas, saka Al-Aly. Vins apraksta ilgstošo COVID ka “sis sarežgitais 80 vai vairaku dazadu veselibas problemu tinums”, no kuram dazas, piemeram insults vai sirds slimibas var negativi ietekmet pacientus atlikuso vinu dzivi.
“Mes nezinam to, ko mes nezinam,” saka Al-Aly. “Tas ir tikai tris gados… Mes nezinam kas notiks pec 10 gadiem.” Pētnieciskais grupa cer parliecinat savus finansetajus turpinat sekot pacientu grupai vismaz tik ilgi.
Sodu un citu iemeslu del petnieki ir vadiba paatrinat tempu petijumiem par ilgstošo COVID arstesanu, kuru agrakos centienus ir kritizejuši par laika un kritiskas naudas izniekošanu. Uzstajot ASV Senata komitejas sanaksme janvari Al-Aly teica komitejas locekliem ka vismaz 20 miljoni cilveku valsti ir skarti ar ilgstošo COVID. Pasaules meroga tas skaitlis tiek lidzints vismaz 65 miljonos.
Sis sanaksme bija nozimiga dala tapec ka tas bija pirmais Kongresa uzklausana par ilgstošo COVID kopš pandemijas sakuma. Pētnieki cer ka sis jaunakais petijums atkal pievers uzmanibu slimibai ar garu asti un nenoteiktu nakotni un varbut mudinas Nacionalo Veselibas Institutus veikt lielaku soli risinajuma virziena.
“Mums jadara daudz drosmigaki un daudz ambiciozaki ar musu petijumiem,” saka Al-Aly. “Ar to glacialo tempu kada tie notiek mes maz ticami iegusim jebkadus noteiktus atbildes desmitgadu laika.”
