30 gadu darbs Tuvajos Austrumos
30 gadu laikā, strādājot Tuvajos Austrumos, lai pastiprinātu Izraēliešu un Palestīniešu balsi, kas ir apņēmušies pārvarēt ekstrēmismu abās pusēs, esmu sapratis atkārtojošu modeli, kas skar gandrīz visas sabiedrības: lai gan mērenie pārspēj ekstrēmistus, mūsu griba bieži tiek apspiesta nelielas grupas cilvēku dēļ, kuru absolūtā redzējuma, aizrautības un rīcības tendence viņiem nodrošina neproporcionālu ietekmi.
Hamas masakrs un Izraēlas-Hamas karš
Ņemot vērā Hamas masakru un sekojošo Izraēlas-Hamas karu, kas izraisīja sāpes un ciešanas tik daudziem nevainīgiem Izraēliešiem un Palestīniešiem, kā arī koledžu kampusos notiekošo nemieru, sadalījumu un protestus, kas svētī vardarbību, un hiperpartisku naidu, kas arvien vairāk iekļūst mūsu kultūrā šajā strīdīgajā vēlēšanu gadā, es sākumā atkal vainoju naidīgo ekstrēmismu (no visām pusēm) par problēmu.
Pēc padziļinātas pārdomas esmu pārliecināts, ka arī mērenie ir vainojami par sadalījumu un konfliktu, kas pārņem mūsu pasauli.
Apbalvojums par Civilitāti un Līdzcietību
Drīz pēc 7. oktobra es apmeklēju Muhammad Ali centru, kur man tika piešķirts apbalvojums par Civilitāti un Līdzcietību. Manas uzturēšanās laikā Louisville Muhammad Ali sieva un līdzdibinātāja Lonnie Ali dalījās ar mani spēcīgā atziņā. “Lai iegūtu ražu, jums jāstāda sēkla un jākopj tā. Ūdens, saule, mēslojums – jūs tos piegādājat katru dienu un jūsu augs aug. Tas ir tas, ko mērenieem jādara,” viņa teica.
“Mums jāstāda civilitātes un līdzcietības sēkla ne tikai sevī, bet arī savos bērnos, draugos un radiniekos. Mums jākopj šīs sēklas, lai tas, kas sākas kā tikai stādiņš, drīz kļūtu par mežu. Tas ir tas, ko ekstrēmisti dara,” viņa man atgādināja. “Viņi katru rītu ceļas ar nodomu veicināt savu lietu; tikai viņu lieta ir destruktīva.”
Daudzus gadus esmu izmantojis citu skaidrojumu, lai izteiktu līdzīgu viedokli: Kad ekstrēmisti ceļas no gultas, viņi sev jautā: “Kā es varu veicināt savu lietu?” Tikmēr parastie pilsoņi pamostas un jautā sev: “Ko es varu ēst brokastīs?”
Lai gan lielākā daļa cilvēku atzīst savu rīcībspēju un atbildību veidot savu profesionālo un personisko dzīvi, viņi pārāk bieži neuzņemas savu svarīgo lomu pilsoniskajā dzīvē. Šis atbildības atteikums rada vakuumu, ko cilvēki ar ekstrēmiem plāniem ir pārāk gatavi aizpildīt. Lonnie vārdi lika man domāt: “Ko darītu mērenie, ja viņi no rīta ceļas ar tādu pašu apņemšanos mainīt sabiedrību kā ekstrēmisti?
Protams, ne Lonnie, ne es neaizstāvam naidu, ko veicina radikālie absolūtisti – tieši pretēji. Bet mērenie zaudē, un kaut kas, ko ekstrēmisti dara, strauji iegūst popularitāti. Vai mēs varētu mainīt situāciju, izmantojot stratēģijas (nevis ideoloģiju), ko ekstrēmistu postnieki izmanto, lai sadalītu, iznīcinātu un samazinātu, lai pārvērstos no mēreniem celtniekiem, kas apvieno, rada un nes gaismu pasaulē?
Ekstrēmisti darbojas ar skaidri definētu pretinieku. Celtniekiem jādara tas pats. Mums jābūt skaidriem, ka radikālais absolūtisms pats par sevi ir kopīgs drauds visiem miermīlīgiem un brīvdomājošiem cilvēkiem. Mūsu ienaidnieks nav persona, bet gan domāšanas veids – ekstrēmistu domāšana, kas aizstāj ziņkāri ar stingrību, līdzcietību ar nosodošu vainošanu un drosmi ar bailēm no cita.
Ja mēs esam apņēmušies apvienoties pret naidīgu un stingru domāšanu, mums jāveic neērts darbs, lai veidotu alianses pāri uztvertajiem reliģiskajiem, partiskajiem un kultūras šķelšanai, un mums jāpārvar aklie plankumi, kas daudzus no mums ved uz to, lai nepamanītu ekstrēmismu savu grupu vidū. Lai aizstātu “mēs pret viņiem” naratīvu ar patiesu misijas skaidrību, mums jāpārstāj piepildīt savus ziņu plūsmas tikai ar savas tautas perspektīvām, jācenšas iejusties otras puses kurpēs un jāapņemas uzraudzīt savus cilvēkus.
Lai izteiktu mūsu vienojošo redzējumu, mums nevajadzētu aizķerties pie semantikas. Ciešot kultūras karu krustugunīs, daudziem ir grūti atrast vārdus, kas cilvēkus apvieno, nevis atgrūž. Lai to pārvarētu, mums visiem jāpieņem pozitīvs nodoms viens no otra un jāļauj viens otram runāt no sirds, pat ja mūsu vārdi nav perfekti.
Kamēr ekstrēmisti izrāda neatlaidīgu apņemšanos sasniegt savu mērķi, pārējie no mums bieži svārstas savai apņemšanai. Mūsu tūlītējās vajadzības personiski un profesionāli parasti ir prioritātes. Lai gan mums nevajadzētu censties atdarināt ekstrēmistu atdalīšanos no pasaules dzīves, kas tikai veicina tālredzīgu radikalu domāšanu, mums visiem būtu jauki katru dienu vairak iesaistities pilsoniskajos procesos. Mēs varam to darīt lielos veidos, brīvpratigi darbojoties savas vietējās kopienas labklajibai, rakstot vēstules saviem pärstävjiem un balsojot priekšvëlësanäs. Mës varam to darït arï škjietami nelielos veidos caur mijiedarbïbu ar draugiem radiniekiem un kolëgiem.
Katra nesaskaòa vai grütã brïdï ir iespëja apòemties ar ziòkãri pret idejãm ar kurãm mës esam nosliekti nesaskrieties lïdzcietïbu pret tiem kurus uztveram ka atskirïgus un drosmi sadarboties škjërsojot škjelumus lai atrisinãtu problëmas Ja mës katru dienu pilnveidosim šïs prasmes mës bùsim spëjïgi agrãk pamanït ekstrëmismu un iesaistities kritiskã klausïsanã spëcïgã debatë un laipnïba kas novërš virzïbu uz malãm.
Beidzot tãpat kã ekstrëmisti izmanto sociãlos tïklus kã ieroci lai izplatïtu naidu un melus mës meklëjam radikãlus veidus kã demonstrët empãtiju saprašanu un noraidïjumu pret absolùtistisko domãšanu tiešsaistë Mës nedrïkstam klusët par trolliskiem komentãriem savos plùsmãs mës vajadzëtu “piesaukt” naidniekus un tuvinãt viòus nedaudz tuvãk mãsu lietai.
Mërenajiem ir lielãks uzdevums parãdïties runãt ãrã un apòemties kluvis par Celtniekiem elastïgiem domãtãjiem un konstruktïviem problëmu risinãtãjiem kas atzïst visu cilvëku cienïgumu Apstãdinot sadalïjuma un iznïcinãšanas kultùru no mãsu dzïves pãrñemšanas prasa uzvarët ekstrëmistus viòu pašu spëlë pat aizñemot lapaspusi no viòu grãmatas.
Daniels Lubetskijs ir KIND Snacks dibinätäjs un Celtnieki, globãla platforma kas apgùst cilvëkus ar prasmëm rïkiem un tïklu lai pãrvarëtu ekstrëmistisko domãšanu un toksisko polarizãciju.
