Eksperti ar nepacietību gaida, kad Džeroms Pauels paziņos par procentu likmju samazinājumu, taču Džeimija Daimona bažas liecina, ka Wall Street varētu sagaidīt nepatīkamu pārsteigumu.
Daimons ir noraizējies, ka Federālā rezervju sistēma varētu paaugstināt likmes vēl augstāk nekā pašreizējais divdesmit gadu maksimums, nevis tās samazināt.
Viņš teica, ka tas ne tikai radītu šoku ielās, bet arī ekonomika kopumā nebūtu gatava šādam lēmumam.
“Skatoties uz risku un procentu likmēm, mēs ne vienmēr mēģinām uzminēt nākotni, [mēs esam] vairāk orientēti uz iespējamo rezultātu diapazonu,” Daimons teica CNBC laikā JPMorgan Global China Summit Šanhajā.
“Vai es domāju, ka likmes var nedaudz pieaugt? Jā, es tā domāju. Un vai pasaule ir tam gatava? Nē, ne īsti.”
Tas ir brīdinājums, kas iet pretēji vispārpieņemtajam viedoklim.
Šī mēneša sākumā Reuters atjaunināja pastāvīgu ekonomistu aptauju, kuros tika jautāts, kad viņi sagaida, ka Federālā rezervju sistēma sāks samazināt likmes. Gandrīz divas trešdaļas no aptaujātajiem ekonomistiem, 70 no 108, uzskata, ka pirmā samazināšana notiks septembrī, līdz 5.00%-5.25% diapazonam.
Šīs cerības ir mainījušās no optimistiskākas prognozes tikai mēnesi iepriekš, kad 26 ekonomisti teica, ka viņi gaida samazinājumu jūlijā un četri teica, ka gaida samazinājumu jūnijā. Maijā 11 cerēja uz jūlija samazinājumu, bet neviens neticēja, ka jūnijā notiks samazinājums.
Pieķeršanās inflācija
Lai gan Daimona viedoklis var būt atkāpe no vispārpieņemtajiem uzskatiem – ar 68 gadus veco finanšu veterānu sakot, ka bankieri ir “apmulsuši” drošības sajūtā – viņa pamatojums ir pazīstams.
“Vai inflācija var būt noturīgāka nekā cilvēki domā? Es domāju, ka varbūtība ir lielāka nekā citi domā,” viņš skaidroja. “Galvenokārt tāpēc, ka fiskālais un monetārais stimuls ir milzīgs. Tas joprojām ir sistēmā, tas joprojām varbūt virza dažu šo likviditāti, ko redzam tirgos, dažu aktīvu cenu kāpumu un tamlīdzīgi.
“Tāpēc es esmu uzmanīgais pusē.”
Patiesi, inflācija var nebūt tik paklausīga kā Federālajai rezervju sistēmai varētu būt cerēts. Jaunākie ASV Darba statistikas biroja dati aprīlim atklāja, ka CPI palielinājies par 0.3% sezonas izlīdzinot, palielinoties par 0.4% martā.
Visu preču indekss palielinājies par 3.4% 12 mēnešu laikposmam līdz aprīlim, tomēr tas bija mazliet mazāks pieaugums salīdzinot ar 12 mēnešiem līdz martam, kas bija 3.5%.
Lai gan daži faktori strādā Federālajai rezervju sistēmai par labu – Darba statistikas birojs ziņoja šomēnes, ka ASV darba devēji aprīlī pievienoja tikai 175 000 darbavietu – Daimons nav pirmais, kurš brīdina, ka cīņa pret inflāciju var pasliktināties pirms tā uzlabosies.
Pagājušajā gadā Citigroup vadītāja Džeina Freizere – kas ir starp augstprankotajiem Fortune sarakstos – skaidroja, ka ja vēsture ir ceļvedis, inflācijas ierobežošanas otrajai pusei vienmēr ir grūtāk nekā sasniegt sākotnējo kritumu.
Pagājušajā oktobrī viņa teica, ka “visi skaitļi” liecinot par to, ka ekonomika ir ceļa uz mierīgu nosēšanos, bet viņa piebilda, ka ekonomiskas shēmas otrajai pusei ir “grūtakais posms”.
Daimons – kurš nesen paziņoja tirgum par savu iespējamo aiziešanu pensijas vecumam nākamo piecu gadu laikposmam – piebilda, ka noturīga inflacija var novest pie viņaprast uzskatītajiem “sliktakajiem” rezultatiem ASV: stagflacija.
Viņš piebilda: “Es skatos uz iespējamo rezultatu diapazonu un atkal sliktakais rezultats visiem mums ir tas, ko sauc par stagflaciju – augstakas likmes, recesija. Tas nozime korporatīvo peļnu samazinajumu un mums visiem būs jadzivo cauri tam. Es domaju pasaule ir izdzivojusi to bet es tikai domaju ka varbutibas ir lielakas neka citi doma.”
