Finanšu ministre Dženeta Jelena par demokrātijas nozīmi ekonomikā
Finanšu ministre Dženeta Jelena apgalvo, ka sadrumstalota demokrātija var radīt destruktīvas sekas ekonomikai – netieši kritizējot Donaldu Trampu.
Jelenas viedoklis par demokrātijas nozīmi
Jelena, gatavojoties piektdienas uzrunai Arizonā, izmanto ekonomiskos datus, lai parādītu, kā nepieciešamība ievērot Amerikas demokrātiskos procesus un institūcijas var izraisīt ekonomisko stagnāciju desmitgadēm.
Jelena, reti iejaucoties politiskajā arēnā, savā uzrunā McCain Institūta Sedona forumā nenosaukusi Trampu vārdā, taču norāda uz bijušā prezidenta iespējamo ietekmi, ja viņš atgrieztos Baltajā namā.
Viņas komentāri kalpo kā brīdinājums uzņēmējiem, kuri var nepievērst uzmanību Trampa neievērošanai mūsdienu demokrātiskajiem standartiem, jo viņiem patīk bijušā prezidenta vīzija par izaugsmes sasniegšanu, samazinot nodokļus un atceļot regulējumu.
Jelena atzīst, ka demokrātija “nešķiet tipiska teritorija finanšu ministram”, bet viņa piebilst, ka “demokrātija ir būtiska spēcīgas ekonomikas veidošanai un uzturēšanai”. Viņas uzrunas kopiju iepriekš izplatīja viņas birojs.
“Autoritāru valdnieku un viņu aizstāvju arguments, ka demokrātijas graušana ir taisnīga vai pat nepieciešama tirdzniecība ekonomiskajiem ieguvumiem, ir dziļi nepamatots,” viņa saka. “Demokrātijas graušana grauj ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes pamatus.” Viņa atsaucas uz pētījumu, kas liecina, ka demokratizācija ilgtermiņā palielina iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju par aptuveni 20%.
Jelena atsaucas uz 2021. gada 6. janvāra sacelšanos kā dienu, kad demokrātija tika apdraudēta, kad “dumpinieki, kuriem bija maldināti, iebruka Kapitolijā”. Tramps, kurš izplatīja nepatiesus apgalvojumus, ka 2020. gada vēlēšanas tika nozagtas no viņa, ir apsūdzēts mēģinājumā gāzt vēlēšanas, starp četrām krimināllietām, ar kurām viņš saskaras. Viņš noliedz jebkuru pārkāpumu.
Lai gan Jelena tieši nenorādīja Trampa komentārus, šonedēļ viņš atkal apdraudēja miermīlīgas varas pārnešanas tradīciju, kad intervijā ar Milwaukee Journal-Sentinel atteicās apņemties pieņemt šī gada prezidenta vēlēšanu rezultātus.
Tuvāk mājai Jelena min citus globālus draudus demokrātijai, piemēram, Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Tramps un viņam tuvie cilvēki saka, ka viņi vēlas centralizēt valdības pilnvaras Ovalajā birojā tā, ka viņš varētu pakļaut cilvēkus vai uzņēmumus, kas viņam pretojas, izmeklēšanai, prasībām un citiem sodiem. Šī pieeja varētu apdraudēt likuma varu, kas ir ļāvusi Amerikas tirgus ekonomikai plaukt.
Savā uzrunā Jelena norāda uz Ķīnu kā brīdinājuma piemēru un brīdina, ka tās nākotnes izaugsme “nav nemaz tik droša”. Viņa saka, ka demokrātisku pīlāru trūkums “turpinās radīt izaicinājumus, kamēr Ķīna pāriet uz attīstīto ekonomiku”.
Jelenas uzruna notiek laikā, kad ir spekulācijas, ka, ja Tramps atgriezīsies Baltajā namā, viņš varētu izdarīt politisku spiedienu uz Federālo rezervju banku (FRB), lai samazinātu tās pamatprocentu likmi, kas pašlaik ir aptuveni 5.3% – divdesmit gadu augstums. FRB priekšsēdētājs Džeroms Pauels šonedēļ teica, ka pārliecība par likmju samazinājumu “prasīs ilgāku laiku nekā iepriekš tika gaidīts”.
“Būdama Federālās rezerves priekšsēdētaja amatā, es uzstāju uz FRB neatkarību un pārredzamību, jo es uzskatu, ka tas ir svarīgi finansiālajai stabilitātei un ekonomikas izaugsmei,” Jelena saka savā uzrunā. “Nesenie pētījumi ir saskanīgi ar manu pārliecību: tie ir parādījuši, ka lielāka centrālās bankas neatkarība ir saistīta ar lielāku cenu stabilitāti, kas ievērojami veicina ilgtermiņa izaugsmi.”
Trampa kampaņas pārstavis neatbildēja uz Associated Press pieprasījumu sniegt komentāru.
Citi vadošie ekonomisti un akadēmiķi apstrīd labējo apgalvojumus par ekonomikas izaugsmes un brīvības mantijiem.
Nobela prēmijas laurets ekonomists Džozefs Stiglics, Jelenas draugs, pagājušajā mēnesī publicēja grāmatu “Ceļš uz brīvību”. Stiglics intervijā teica, ka Tramps ir izmantojis cilvēku ekonomiskos nedrošumus pēc desmitgadēm ilgas nevienlīdzības un vidusšķiras erozijas.
“Ekonomiskais stāvoklis ir tas, kas rada auglīgu lauku šiem demagogiem,” Stiglics teica. “Ja viņi justos, ka viņu ienākumi pieaug nevis samazinās, es domāju, ka viņi neatrastu Trampu pievilcīgu.”
Vanesa Viljamsone, Urban-Brookings nodokļu politikas centra vecpētniece šonedēļ publicēja rakstu, kur noraida uzņēmumu neuzmanību pret likuma varu un demokrātiskajiem principiem.
Viņa argumentē, ka nepieciešamas stiprakas nepolitiskas biznesa asociacijas un ka vadītajiem un izpilddirektoriem joprojäm jâbūt pilnîgi informêtiem par to kâ demokrâtijas zaudêjums varêtu kaitêt to peïnâ naudas maciòam.
Ir “neapstrîdami pierâdîjumi par demokrâtijas samazinâðanas ekonomiskajâm izmaksâm,” viòa teica. “Þîs izmaksas ietver stagnâciju politikas nestabilitâti krâpðanu prâto darbaspêka aizplûðanu un vardarbîbu.”
