Pēc sākuma gada inflācijas ziņojumiem un pirmā ceturkšņa IKP ziņojumā redzamajām pastāvīgajām cenu spiediena pazīmēm, daži investori sāka baidīties, ka ASV varētu būt ceļā uz 1970. gadu stagflācijas atkārtojumu. Tomēr Federālās rezervju sistēmas priekšsēdētājs Džeroms Pauels noraidīja šo ideju Federālā atklātā tirgus komitejas (FOMC) preses konferencē trešdien.
“Es biju klāt stagflācijas laikā. Tas bija 10% bezdarbs, augsta vienciparu inflācija… un ļoti lēna izaugsme. Pašlaik mums ir 3% izaugsme… un mums ir inflācija zem 3%. Tāpēc es tiešām nesaprotu, no kurienes tas nāk,” viņš teica žurnālistiem, piebilstot “Es patiesībā neredzu ne stag, ne -flāciju.”
Lai gan inflācija pirmajos trīs mēnešos pārsniedza Volstrītas mērķus, Federālās rezervju sistēmas iecienītākais inflācijas rādītājs visu laiku palika zem 3%. Galvenais personisko patēriņa izdevumu (PCE) cenu indekss martā pieauga par 2,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas sakrita ar februāra skaitli un joprojām bija zemākais galvenais PCE rādītājs kopš 2021. gada aprīļa.
Tajā pašā laikā, lai gan pirmā ceturkšņa IKP izaugsme bija zem konsensa prognozēm un bija 1,6%, ASV ekonomikas importa pieaugums salīdzinājumā ar eksportu padarīja skaitli šķietami sliktāku, nekā tas patiesībā bija – un pamatprasmes dati palika spēcīgi. Privātais iekšzemes pieprasījums, kas ir reālo gala pārdošanas mērījums vietējiem pirkumiem un kalpo kā vadošais IKP izaugsmes rādītājs, patiesībā pieauga par 3,1% pirmajā ceturksnī.
Priekšsēdētājs Pauels arī ieviesa savu naudu tur, kur bija viņa mutē, tā teikt, un nolēma trešdien saglabāt procentu likmes nemainīgas diapazonā no 5,25% līdz 5,5%, neskatoties uz neseno inflācijas pieaugumu. Pauels atzina, ka nesenie dati ir parādījuši “turpmākas progresa trūkumu” inflācijas samazināšanai līdz Federālās rezervju sistēmas 2% mērķim, bet atkārtoti pauda pārliecību, ka patēriņa cenas turpinās krist 2024. gadā. Federālās rezervju sistēmas priekšsēdētaja piebilda, ka ir “maz ticams”, ka viņa nākamais solis būs procentu likmes paaugstināšana.
“Mana personiskā prognoze ir tāda, ka mēs sāksim redzēt turpmāku progresu inflācijas jomā šogad. Es nezinu, vai tas būs pietiekami [lai samazinātu procentu likmes]. Es nezinu, vai tas nebūs. Es domāju, ka mums būs jāļauj datiem mūs vadīt šajā jautājumā,” viņš teica žurnālistiem.
Pauels nav vienīgais eksperts, kas noraida stagflācijas naratīvu. Eds Jardenijs, pieredzējis Volstrītas stratēģis, kurš tagad vada Yardeni Research, pirms Pauela preses konferences trešdien teica, ka ASV stagflācijas iespējamība tagad ir 20% vai mazāk. Pirms dažām nedēļam, kad šķita, ka eskalējas konflikts starp Izraēlu un Irānu, Jardenijs baidījies, ka otrreizējs naftas cenu šoks (pirmais bija Ukrainas-Krievijas kara paplašināšanai 2022. gadā) varētu novest pie stagflatoriskiem ekonomikas rezultatiem.
Galvenokart divi naftas cenu šoki palīdzēja izraisīt t.s. “lielo inflaciju” un vairākas recesijas 1970. gados, radot laikmetu, ko raksturoja ekonomiskais stagnēšana un augstas cenas – radot terminu “stagflacija”. Tagad gan ar naftu ražojošo valstu vidusaustrumu spriedzes atslabinoties, Jardenijs teica, ka viņš ir “skaidri mazāk satraukts par to”.
“Mums pat neizdodas iegūt 1970. gadu scenāriju ar šausmīgu situaciju Tuvajos Austrumos. Naftas cena joprojäm paliek pamanami mierīga – un tas ir ar Saūda Arábiju un Krieviju, kas nebrīvpratigi samazina daļu no savas ražošanas,” viņš noradīja.
