Inflācija Eiropā sasniedz 2,6% gada līmenī
Inflācija Eiropā maijā pieauga līdz 2,6% gada līmenī, saskaņā ar oficiālajiem datiem piektdien. Tas ir vairāk nekā gaidīts, jo patērētāju cenu straujais pieaugums nav mazinājies.
Eiropas Centrālā banka plāno samazināt procentu likmes
Tas, visticamāk, neapturēs Eiropas Centrālo banku no pirmā procentu likmes samazinājuma nākamnedēļ un tādējādi samazinās aizņēmuma izmaksas uzņēmumiem un patērētājiem.
Oficiālais rādītājs 20 valstīm, kas izmanto eiro valūtu, salīdzinot ar 2,4% aprīlī, saskaņā ar Eiropas Savienības statistikas aģentūras Eurostat datiem. Tirgi maijam bija prognozējuši 2,5%.
Eiropas Centrālā banka būs priekšā ASV Federālajai rezervei, kas ir atturējusies no procentu likmju samazināšanas ASV ilgstošākas inflācijas dēļ. Tas būtu pretstats iepriekšējam ciklam, kad ECB kavējās ar procentu likmju paaugstināšanu, kamēr inflācija pieauga visās attīstītajās ekonomikās. ASV patērētāju inflācija aprīlī bija 3,4% gada līmenī bez sezonas korekcijas.
Šajā gadījumā ECB saskaras ar citu ekonomisko situāciju, jo tā tika smagāk skarta no enerģijas cenu pieauguma, kas tagad ir mazinājies. Inflāciju ASV ir veicinājis lielāks stimulu tēriņš laikā un pēc koronavīrusa pandēmijas un spēcīgāka izaugsme, kas Federālo rezervi nostāda citā situācijā.
Inflācija Eiropā pieauga līdz divciparu skaitlim pēc tam, kad Krievija pārtrauca lielāko daļu cauruļvadu piegādes dabasgāzes pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, un pandēmijas atveseļošanās aizsprostoja detaļu un izejmateriālu piegādes ķēdes. Inflācija ir samazinājusies, jo enerģijas cenas ir samazinājušās un piegādes sastrēgumi ir atvieglojušies.
Inflācijas samazināšanās ir palēninājusies pēdējos mēnešos, jo darbinieki ir pieprasījuši augstākus algu līgumus, lai kompensētu zaudēto pirktspēju. Tas ir novedis pie pakalpojumu sektora cenu nepamatoti augstiem līmeņiem – plaša kategorija, kas ietver visu no viesnīcu numuriem līdz medicīniskajai aprūpei un koncertu biļetēm, kur alga veido lielu daļu no biznesa izmaksām. Pakalpojumu cenas maijā pieauga par 4,1%, pat ja enerģijas cenas pieauga tikai par niecīgiem 0,3% un pārtikas inflācija bija tikai kopējais rādītājs 2,6% apmērā.
Kamēr inflācija tuvojas ECB mērķim 2%, bažas par izaugsmi kļūst arvien aktuālākas. Eirozonai nav bijis nozīmīga IKP pieauguma četrus gadus. Lai gan augstākas procentu likmes cīnās pret inflāciju, padarot aizņemšanos un lietu iegādi dārgāku, tās var arī ietekmēt izaugsmi.
ECB amatpersonas ir skaidri norādījušas, ka procentu likmes samazinājums no pašreizējais rekordaugstais 4% līmeņa ir apspriežams, kad bankas procentu likmju noteicošais padome sanāks Frankfurtē. Bankas prezidente Kristīne Lagarda pagājušajā nedēļa teica, ka viņa ir “patiešām pārliecināta”, ka inflācija ir kontrolēta.
Filips Leins, sešu cilvēku izpildkomitejas loceklis, kas ikdienas vadību veic bankas Frankfurtes galvenajos birojos, tika citēts Financial Times sakot, ka amatpersonas ir “gatavas noņemt augšējo ierobežojumu” aizņemšanai. Leins ir amatpersona, kas sagatavo monetarit politikas lēmumus 26 dalībnieku padomei, kuras citi locekļi ir eirozonas valstu centrālo banku vadītaji.
Cik ātri banka samazinat procentu likmes turpmakajos sanaksmes paliek atklats jautajums. Nesen labaki izaugsmes radataji Eiropai ka ari lipigaka inflacija un augstaka algu izaugsme “var iebilst pret procentu likmes samazinasanu nakamnedel,” teica Karstens Brzeski, globalais makroekonomikas vaditajs ING banka.
“Tomer ECB pats sakari pedejos divos menesos ir padarits gandriz neiespejamu nesamazinat,” teica Brzeski. Tas nozime, ka banka variet rit “loti pakapeniski” pec junija sanaksmes samazinat likmes, bet joprojam tures tos lidzmeni, kas ierobežo kreditu, izaugsmi un inflaciju.
