Ķīna aktīvi meklē ārvalstu investīcijas
Ķīna aktīvi meklē ārvalstu investīcijas, lai veicinātu savu palēnināto izaugsmi, taču tieši šis palēninājums apgrūtina uzņēmumu plānus attīstīt savu biznesu pasaulē otrajā lielākajā ekonomikā, kā atklājusi gada aptauja, kurā piedalījušies vairāk nekā 500 Eiropas uzņēmumi.
Ekonomikas palēninājums kļūst par dominējošo bažu avotu
Ekonomikas palēninājums tagad ir dominējošais bažu avots Eiropas Tirdzniecības kameras Ķīnā aptaujas dalībniekiem, kas tika publicēta piektdien. Ķīna joprojām ir augstu vērtēta kā investīciju vieta, taču uzņēmumu skaits, kas apsver savu darbību paplašināšanu valstī šogad, ir samazinājies līdz 42%, kas ir zemākais reģistrētais rādītājs.
“Biznesa perspektīva ir vispesimistiskākā līdz šim, uzņēmumu gaidas attiecībā uz izaugsmi un rentabilitāti ir samazinājušās, un bažas par konkurences pastiprināšanos,” teikts Kameras biznesa uzticības aptaujā.
Ekonomiskās bažas papildina ilgstošas sūdzības par regulējumu un praksi, kas uzņēmumiem šķiet labvēlīgākas Ķīnas konkurentiem vai neskaidras, radot nenoteiktību uzņēmumiem un to darbiniekiem. Arī citi, tostarp Amerikas Tirdzniecības kamera Ķīnā, ir pauduši līdzīgas bažas.
Šīs vecās problēmas tagad pastiprina vājāka ekonomika, graujot biznesa uzticību, saka Jenss Eskelunds, Eiropas Kameras prezidents.
“Uzņēmumi sāk apzināties, ka daži no šiem spiedieniem, ko mēs esam redzējuši vietējā tirgū, vai nu tas ir konkurence, vai zems pieprasījums, varbūt kļūst par pastāvīgāku raksturu,” viņš sacīja žurnālistiem šonedēļ. “Un tas ir kaut kas, kas sāk ietekmēt investīciju lēmumus un to, kā viņi domā par vietējā tirgus attīstību.”
Valdība uzsāk programmas, lai veicinātu patērētāju tēriņus, taču uzticība paliek zema dēļ vāja darba tirgus. Ekonomikas izaugsme pirmajos trīs mēnešos bija straujāka nekā gaidīts – 5,3% gadā, taču lielākoties IKP izaugsme nāca no valdības tēriņiem infrastruktūrai un ieguldījumiem rūpnīcās un aprīkojumā.
Masveida ieguldījumi tādās nozarēs kā saules paneļi un elektriskie automobiļi ir radījuši intensīvu cenu konkurenci, samazinot peļņu. Vairāk nekā trešdaļa aptaujas dalībnieku teica, ka ir novērojuši pārprodukciju savā nozarē. 15% uzņēmumu Ķīnas operācijas 2023. gadu noslēdza ar zaudējumiem. Ārvalstu uzņēmumiem ir nepieciešams pieprasījuma pieaugums vietējā tirgū, nevis ražošanas jaudas palielināšana, saka Eskelunds.
“Ārvalstu uzņēmumiem nav tik svarīgs galvenais IKP skaitlis – 5,3%, vai kas tamlīdzīgs – bet gan IKP sastāvs,” viņš teica.
Tuvu 40% uzņēmumu teica, ka ir pārvietojuši vai apsver iespēju pārvietot nākotnes investīcijas ārpus Ķīnas. Lielākie ieguvēji ir Dienvidaustrumāzija un Eiropa, kam seko Indija un Ziemeļamerika. Gandrīz 60% teica, ka turpinās ieguldīt Ķīnā, taču tas ir mazāk nekā pagājušajā gadā.
“Ķīnas pievilcība kā galvenajam investīciju galamērķim mazinās,” teikts kameras ziņojumā par aptauju. “Bez nozīmīgiem uzlabojumiem biznesa vidē, uzņēmumi turpinās meklēt iespējas citos tirgos, kurus viņi uzskata par uzticamākiem, paredzamākiem un caurspīdīgākiem.”
Aptuveni trešdaļa uzņēmumu bija optimistiski noskaņoti attiecībā uz savu biznesa izaugsmi šogad, kas ir mazāk nekā puse no tiem 2023. gadā, un tikai 15% bija optimistiski attiecībā uz peļņas pieaugumu.
Vairāk nekā puse plāno samazināt izmaksas Ķīnā šogad, tostarp 26%, kas plāno samazināt darbinieku skaitu – kas ziņojumā norādīts “vēl vairāk palielinot spiedienu jau tā saspringtajam darba tirgum.”
