Produktivitātes plaisa starp Eiropu un ASV
Eiropai ir jāaizver milzīgā produktivitātes plaisa ar ASV, lai konkurētu mūsdienu ekonomikā.
Zviedrijas centrālās bankas vadītāja brīdinājums
Tas ir brīdinājums, ko Zviedrijas centrālās bankas vadītājs Eriks Tēdēns izteica gan savai valstij, gan pārējai kontinentam, tikai dienu pēc tam, kad Riksbankas gubernators pirms Federālās rezervju sistēmas palielināja procentu likmes, signalizējot iespējamu monetārās politikas atšķirību pāri Atlantijas okeānam.
“Viņi pārspēj Eiropu, ieskaitot Zviedriju – produktivitātes pieaugums ASV ir bijis daudz spēcīgāks. Tas ir ļoti svarīgi Eiropas politikas veidotājiem, lai mēģinātu to risināt,” Riksbankas gubernators Tēdēns teica intervijā.
Ekonomikas produktivitāte parasti tiek mērīta kā ražojums jeb IKP uz vienu strādnieku. Tas tiek uzskatīts par būtisku dzīves kvalitātes uzlabošanai, veicinot algu pieaugumu. Tēdēns ir taisnība, ka pēc šī rādītāja Eiropai ir daudz jāpanāk.
ASV IKP stundā ir pieaudzis par 56% kopš 1995. gada, saskaņā ar OECD apkopotajiem datiem. Savukārt Eiropas Savienībā tas ir pieaudzis par 40%.
Arī Apvienotajā Karalistē kopš 2007./08. gada finanšu krīzes ir bijis lēns produktivitātes pieaugums, kas atstājis tās ekonomiku ievērojami mazāku nekā agrāk tika prognozēts.
Vai vienkārši strādāt smagāk?
Tā kā tas ir mērs par vienu strādnieku, diskusija par produktivitātes uzlabošanu bieži vien nonāk pie jautājuma, ko Eiropas strādnieki varētu darīt savādāk, lai palielinātu savu ražojumu.
Tas ir debašu virziens, ko nesen uzkurinājuši daži no ietekmīgākajiem uzņēmējdarbības līderiem kontinentā.
Runājot aprīlī, Norvēģijas 1,6 triljonu dolāru suverēnā bagātības fonda izpilddirektors Nikolajs Tangens teica, ka “satraucoša” atšķirība ASV inovācijās ir saistīta ar augstāku “vispārējo ambīciju līmeni”.
“Mēs neesam ļoti ambiciozi. Man vajadzētu būt piesardzīgam runājot par darba un dzīves līdzsvaru, bet amerikāņi vienkārši strādā smagāk,” teica Tangens.
Viņš piebilda, ka amerikāņiem ir lielāka riska apetīte nekā viņu kaimiņiem pāri Atlantijas okeānam, kas palīdz viņiem gūt panākumus.
“Ir domāšanas veida problēma attiecībā uz kļūdu un risku pieņemšanu. Ja ASV bankrotējat, jums tiek dota vēl viena iespēja. Eiropā jūs esat beigts.”
Dažas Eiropas valstis daudz nepalīdz sev noliegt šos apgalvojumus.
Londonas Karaliskajai koledžai analizētie dati parādīja, ka Apvienotajā Karalistē cilvēki bija starp vismazāk darbam orientētajiem pasaulē, sakot, ka darbs viņiem bija daudz mazsvarīgāks nekā viņu kolēģiem ASV un citur Eiropā. Tas var būt nesis izmaksas.
Patiesi, Resolution Foundation pētījums liecina, ka ekonomiskais stagnēšana kopš 2007. gada ir atstājis britu strādniekus £8300 sliktāk nost salīdzinot ar kolēģiem piemēram Vācijas un Francijas dēļ lēnajam produktivitātes pieaugumam.
Patiesais iemesls
Patiesībā produktivitāte ir sarežģīts jautājums, kas ietver tirgu lielumu, efektivitāti un daudzveidību, kapitāla ieguldījumus un tehnoloģiju izplatību. Ir samazinoši apgalvot, ka tas ir tikai par to, cik smagi strādnieki strādā.
Patiesībā, ja galvenais produktivitātes noteicējs būtu nostradāto stundu skaits, tad nebūtu daudz atšķirību. ES aprēķinu vidusmērķis Eiropas iedzīvotajiem ir 37.3 darba stundas nedēļa, tikai nedaudz zem 38 stundu vidusmēra ASV stradniekiem saskaņa ar Starptautisko Darba Organizaciju.
ASV produktivitāte saka atšķirties no Rietumeiropas 1990. gadu sakaumos. Akademiķi no Amerikas Ekonomikas asociacijas saka, ka galvenais iemesls bija valsts agrais ieguldijums zinashanas ekonomika, ar tehnologiju dominanci biznesa pasaule pec dotcom burbula.
Lai aizvērtu šo plaisu, pētnieki no Eiropas Savienibas teica, ka kontinentam jadodas finansialie un administrativie barjeri uzņemšanai biznesam un uznemejiem.
