Emmanuela Makrona uzņemšana
Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien Versaļā uzņēma dažus no lielākajiem finanšu pasaules vārdiem, kamēr viņa valdība strādā pie pasākumu virknes, lai palielinātu valsts pievilcību finanšu pakalpojumu nozarei.
Francijas likumprojekts
Makrona partijas “Renaissance” deputāts Aleksandrs Holrojs skaidroja šogad agrāk izvirzīto likumprojektu Bloomberg “Nākotnes finansēs” pasākumā Parīzē otrdien. Plāns ietver izmaiņas, lai veicinātu sākotnējo publisko piedāvājumu un virzītu vairāk ieguldījumu uz mazākiem uzņēmumiem.
“Lai Parīze paliktu pievilcīga uzņēmumiem, ir nepieciešams “pastāvīgs darbs”, Holrojs teica finanšu vadītāju auditorijai. “Šis likumprojekts ir tikai daļa no nepārtrauktā darba procesa un problēmu risināšanas, ko, būtībā, jūs cilvēki izvirzāt.”
Kā kompromisu vienai no galvenajām Parīzes finanšu darba devēju prasībām, ierosinātais likumprojekts arī padarītu vieglāku un lētāku atlaist dažus augstas algas saņēmējus.
“Francijas valdība sniedz “reālu atbalstu” banku sektoram,” sacīja Bank of New York Mellon Corp. Eiropas bankas tirgu vadītāja Ingrīda Garina otrdien “Nākotnes finansēs” pasākumā. Tomēr viņa arī aicināja uz “lielāku elastību pieņemšanā un atlaišanā”, sakot, ka valsts stingrās darba likumdošanas ir “sāpīga tēma”.
Pirmdien Versaļā ieradās Wall Street izcilākie izpilddirektori, tostarp Bank of America Corp. Briens Moynihans un Goldman Sachs Group Inc. Deivids Solomons, lai piedalītos septītajā Makrona pasākumā “Izvēlies Franciju”. Francijas prezidents atklāja jaunas investīcijas vairāk nekā 15 miljardu eiro (16,2 miljardu dolāru) apmērā.
Lai gan lepojoties, ka valsts ir pievilcīgāka nekā tad, kad viņš stājās amatā 2017. gadā, Makrons arī atzina atlikušos izaicinājumus, lai veicinātu izaugsmi. Īpaši viņš norādīja, ka kopējas regulatīvās vides trūkums Eiropā neļauj Francijas bankām, piemēram, BNP Paribas SA, veikt darījumus pāri robežām.
“Mums ir vajadzīga konsolidācija, bet mums ir vajadzīgs arī patiesi vietējais tirgus kā eiropiešiem, kas šobrīd nav,” Makrons teica ekskluzīvajā intervijā ar Bloomberg TV pirmdien. “Mums jārisina 27 regulējumi.”
Ilgi gaidītie plāni par Eiropas kapitāla tirgu savienību veicinātu ietaupījumu apriti visā kontinentā un nodrošinātu, ka kapitāls tiek “ieguldīts pareizajos sektoros un pareizajos ģeogrāfiskajos reģionos”, viņš teica. Viņš arī norādīja uz jaunajiem Bāzeles noteikumiem, kas paredzēti pieņemt stingrāk Eiropā nekā ASV.
“Kamēr tas nav ieviests ASV konkurentiem, tas nedrīkst tikt ieviests Eiropas konkurentiem,” viņš sacīja. “Tas ir briesmīgi riska uzņemšanai, jo šie noteikumi liedz mūsu bankām ieguldīt kapitāldaļu. Un tieši tas mums ir vajadzīgs.”
Pasākums noslēdzās pirmdienas vakarā ar greznu vakariņu, kur piedalījās daudzi A klases izpilddirektori, tostarp JPMorgan Chase & Co. Džeimijs Dimons un Henrijs Kraviss no KKR.
Breksita pieaugums
Šis vilinošais uzbrukums notiek, kamēr Francija cenšas nostiprināt Parīzi kā kontinenta galveno finanšu centru pēc Breksita. Pilsēta gūst labumu, jo Wall Street lielākās bankas pielāgo savu darbību tā, lai Eiropas aktīvi – no valdības obligācijām līdz procentu likmju produktiem līdz akcijām – tiktu tirgoti 27 valstīs, kas palikušas Eiropas Savienībā, nevis caur Londonu.
Parīze jau ir baudījusi dažus Breksita laupījumus, ar Citigroup vairāk nekā dubultojot savu darbinieku skaitu līdz aptuveni 400 Francijas galvaspilsētā, kamēr JPMorgan tagad pilsētā strādā aptuveni 900 darbinieku. Pagājušajā mēnesī Goldman Sachs finanšu iestāžu darījumu vadītajs reģionam pārcēlās uz Parīzi un plāno dubultot savu komandu pilsētā, jo darījumi starp bankam un apdrošinatjiem paatrinoties.
Bank of America Moynihans pirmdien Bloomberg TV teica, ka viņa uzņēmums ir palielinats no simts cilvēkiem Parizē līdz aptuveni 750. “Mums tas bija lielisks piedzivojums,” viņš teica. “Viņi ir labi paveikuši darbu mainot Francijas reputaciju biznesa sabiedrībâ.”
Hedge fondi ir sekojuši piemēram, ar gigantiem tostarp Citadel un Millennium Management atverot birojus visâ pilsetâ.
Lai gan daži uzņēmumi ir atceluši plânus paplašinât savu darbîbu pilsetâ. Brevan Howard pârskata savu Parîzes biroju kâ daļu no plašâka restrukturizâcijas plâna, ziņoja Bloomberg News pagâjušajâ mênesî. ExodusPoint, kas bija starp pirmajiem ârzemju hedge fondiem atverot filiâli Parîzê, tagad ir nolêmjis to aizvêrt.
Tomêr centieni piesaistît vairâk biznesa Parîzei ir pârvêrtušies vairâk nekâ 7000 papildus darba vietâs finanšu sektorâ starp 2017. un 2022. gadu, teica Makrons agrâk šogad.
Morgan Stanley plâno paplašinât savu Eiropas kampusu Francijas galvaspilsêtâ caur savu globâlo pêtîjumu centru. ASV banka, kas kopš 2021. gada ir palielinâjusi savu Parîzes darbinieku skaitu no 150 lîdz aptuveni 400, pievienos 100 darbiniekus visâs savâs Parîzes nodaļâs. Ípaši banka palielinâs savu vietêjo pêtîjumu un attîstîbas centru, kurâ šobrîd strâdâ 90 darbinieki un kas varêtu pieaugt lîdz 120, saskaņâ ar Morgan Stanley pârstâvi.
“Es esmu visu mūžu dzivojis Ņujorkietis, bet dienâm kâ šodien es vêlêtos dzivot Parîzê,” Morgan Stanley izpilddirektors Teds Piks teica pirmdien bankas kampusâ netalu no Parc Monceau. “Parîze patiešâm ir Eiropas uzvaras centrs un mês vêlamies uzvarêt kopâ ar Parîzi.”
