Tirdzniecības draugi paliek kopā
Tas ir sauklis, kas šķietami arvien vairāk nosaka globālās tirdzniecības dinamiku, par labu atdzimstošajai Eiropas ekonomikai.
ES tirdzniecības pārpalikums ar ASV pirmajā ceturksnī sasniedza rekordaugstu 43,6 miljardus eiro (47,3 miljardus dolāru), liecina oficiālie dati. 27% pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada to pašu periodu atspoguļo gan eksporta uz ASV pieaugumu, gan importa samazinājumu uz ES.
Kopējais transatlantiskās tirdzniecības līmenis ilgtermiņā ir uz augšupejošas trajektorijas, un pieaugošā tirdzniecības plaisa ES labā atspoguļo vairākas tendences, kas, visticamāk, tuvākajā laikā nepazudīs.
ASV un Eiropas ciešākas saites
Pirmkārt, Amerikas uzņēmumi un patērētāji varētu pirkt vairāk no Eiropas, reaģējot uz pieaugošajām tirdzniecības izmaksām ar Ķīnu pēc tam, kad Baltie nami palielināja spriedzi ilgstošajā tirdzniecības karā ar šo valsti.
Baidena administrācija ieviesa 100% tarifu Ķīnā ražotiem elektroauto pagājušajā nedēļā kā daļu no pasākumiem, lai aizsargātu Amerikas automobiļu ražotāju tirgus daļu, un plaši tiek gaidīta Ķīnas valdības atbilde.
ASV-Ķīnas tirdzniecības kara apstākļos Eiropas importa preces varētu kļūt pievilcīgākas, neskatoties uz kopumā augstākajām izmaksām. Tas nenozīmē, ka ASV patērētāju pieprasījums ir zems.
No otras puses, zemāks ES pieprasījums pēc Amerikas precēm, iespējams, atspoguļo grūtos laikus kontinentā.
Vācijas ekonomika, kas ir Eiropas tradicionālais spēks, ir cietusi pēdējos gados no ražošanas samazināšanās. Vladimira Putina iebrukums Ukrainā un tam sekojošās sankcijas pasliktināja situāciju, pārtraucot Vācijas piekļuvi lētajai Krievijas naftai un gāzei, kas bija nepieciešama tās rūpniecībai.
Visā Eiropā strauji pieaugoša inflācija un augošas procentu likmes ir ietekmējušas patērētāju uzticību, kas joprojām ir līmenī, kāds bija pēdējoreiz redzams lielajā recesijas laikmetā 2008./09. gadā.
Pieaugošais pārpalikums tika “skaidrots ar ASV iekšzemes pieprasījuma stiprumu un ES pieprasījuma vājumu,” Capital Economics ekonomists Endrū Kenninghems raksturoja FT.
Taču būs interesanti redzēt, vai abu ekonomiku mainīgais stāvoklis ietekmēs tirdzniecības plūsmas gada turpinājumā.
Lai gan eirozonas inflācija dzīves dārdzības krīzes kulminācijas brīdī bija ievērojami augstāka, tai ir izdevies ātrāk apvaldīt cenas nekā ASV kolēģiem, un tiek gaidīts, ka Eiropas Centrālā banka jūnijā samazinās procentu likmes.
Vadošie banku analītiķi, tostarp Morgan Stanley un UBS, tagad prognozē ASV patērētāju aktivitātes samazināšanos, kamēr vidējais eiropietis sāks gūt labumu no krītošajam cenam un procentu likmēm.
Eiropa arī cer risināt augošo tendenci par Eiropas kapitāla plūsmu uz ASV. Lielie Vācijas uzņēmumi, tostarp Volkswagen un Mercedes-Benz, pagājušajā gadā ASV ieguldīja rekordlielu 15,7 miljardu dolāru kapitāla apņemšanos, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā 2022. gadā.
ES pret Ķīnu
Lai gan ES pašlaik gūst labumu no Amerikas atteikšanās no Ķīnas preču iegūšanas, tai arī ir problēmas savas ekonomiskajās attiecībās ar Ķīnu.
ES tirdzniecības deficīts ar lielāko Āzijas ekonomiku pirmajos gada ceturksnī samazinājies līdz trīs gadu zemam līmenim – 62,5 miljardi eiro (67,8 miljardi dolāru).
Bloks riskē izraisīt savu tirdzniecības karu ar Ķīnu, strīdoties par apgalvotajiem valsts subsidējumiem ražošanai pēc lētu preču plūsmas Eiropas tirgū.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena septembrī apsūdzēja Ķīnu Eiropas automobiļu tirgus izkropļošanai, subsidējot automobiļu ražotājus, tostarp BYD un Geely.
Eiropas Komisijas izmeklētaji apmeklēja automobiļu ražotņu kā daļu no izmeklēšanas par pretkonkurences praksi.
Tiek gaidīts, ka ES sekos ASV piemēram un ieviesīs tarifus Ķīnas elektroauto ražošanai, lai gan tie nav paredzami nekur tuvu līmenim, ko ieviesusi Baidena administracija, ņemot vērā ciešakas tirdzniecības saites ar reģionu.
Patiesi, runājot Briselē otrdien, fon der Leiena teica, ka ES nevēlas izraisīt tirdzniecības karu ar Ķīnu, izvēloties diplomātisku valodu.
“Es nedomāju, ka mums ir tirdzniecības karš… Mēs esam samazinājuši riskus attiecībās ar Ķīnu, mums ir atdalījušies no Krievijas,” teica fon der Leiena.
“Mēs zinam, ka pasaule maina, mēs zinam ka konkurence kļūst saspringta. Bet vienotais tirgus ir bijis mūsu drošais ostas taka stiprinam to,” viņa teica.
Tomēr šķiet, ka “draugu” tirdzniecība starp ASV un Eiropu tikai pieaugs, iespējams ES labumam.
