Francijas prezidents Emanuels Makrons ierodas Jaunkaledonijā
Francijas prezidents Emanuels Makrons ieradās Jaunkaledonijā ceturtdienas agrā rītā un aicināja uz “miera, nomierināšanās un drošības atgriešanos” pēc dažām dienām ilgušiem vardarbīgiem protestiem Klusā okeāna teritorijā, ko izraisīja ierosinātās izmaiņas vēlēšanu tiesībās.
Makrons vēlas būt kopā ar iedzīvotājiem
“Mana vēlēšanās šeit, kopā ar maniem ministriem un visu valdību, ir būt kopā ar iedzīvotājiem,” Makrons teica video pēc ierašanās. “Atgriešanās pie miera un drošības ir arī atgriešanās pie normāliem pakalpojumiem, pārtikas piegādēm, jo zinu, ka daudzi cilvēki piedzīvo ļoti smagu krīzi.”
Prezidenta tikšanās ar pārstāvjiem
Savas vizītes laikā Makrons tikties ar politiskajiem, ekonomiskajiem un jaunatnes pārstāvjiem, prezidents teica, ka viņa diskusijas skars atjaunošanu, ekonomisko atbalstu un “visdelikātāko politisko jautājumu” – Jaunkaledonijas nākotni.
Teritorija nemieros kopš 13. maija
Klusā okeāna teritorija ar 270 000 iedzīvotājiem ir nemieros kopš 13. maija, kad vardarbība izcēlās par plāniem paplašināt vēlēšanu tiesības vairāk iedzīvotājiem, ko vietējie kanaki saka, ka samazinātu viņu vēlēšanu ietekmi. Parīze pasludināja ārkārtas stāvokli Jaunkaledonijā pēc tam, kad vairāki cilvēki tika nogalināti un uzņēmumi un automašīnas tika aizdedzinātas sacelšanās laikā.
“Es nāku blakus Jaunkaledonijas iedzīvotājiem atgriezties pie miera, normālas dzīves, miera un drošības.”
Niķeļa ražošanas ietekme
Bezmieris ir ietekmējis arī niķeļa ražošanu, ar Francijas raktuvju Eramet SA paziņojot, ka tā vietējo vienību darbina ar minimālo jaudu. Jaunkaledonija pagājušajā gadā bija pasaules trešais lielākais šī akumulatoru metāla ražotājs, saskaņā ar ASV Ģeoloģisko izpēti veidojot aptuveni 6% no globālās ražošanas.
Kanaku un Sociālistiskās Nacionālās Atbrīvošanas Frontes biedrs Jimmy Naouna
Kanaku un Sociālistiskās Nacionālās Atbrīvošanas Frontes biedrs Džimijs Nauna ceturtdien teica Austrālijas Raidorganizācijas radio, ka viņš būtu gatavs tikties ar Makronu Francijas līdera vizītes laikā, lai gan šajā posmā nav ieplānotas oficiālas sarunas.
Nauna teica, ka Makrona vizīte varētu palīdzēt mazināt spriedzi, bet piebilda, ka gaidīs, ko Francijas līderis apņemsies savas uzturēšanās laikā Jaunkaledonijā.
“Tas ir politiska krīze, tāpēc ir nepieciešams politisks risinājums,” viņš teica.
Jaunkaledonija atrodas aptuveni 17 000 kilometru attālumā no Francijas
Jaunkaledonija atrodas aptuveni 17 000 kilometru (11 000 jūdžu) attālumā no Francijas un tikai nedaudz mazāk nekā 2 000 kilometru austrumu virzienā no Austrālijas. Tā tika anektēta viduslaiku vidū un Parīze piešķīra kolonijai aizjūras teritorijas statusu 1946. gadā.
Saskaņā ar Nuemejas līguma noteikumiem, kas bija paredzēti agrākai politiskai krīzei mazināt, balsošana provinciālajās vēlēšanās bija ierobežota ar cilvēkiem, kuri bija dzīvojuši Jaunkaledonijā pirms 1998. gada un viņu bērniem. Pasākums bija paredzēts, lai sniegtu lielāku pārstavniecību kanaku iedzīvotajiem, kuri veido aptuveni 40% no iedzīvotajiem.
Pēdējais grozījums, ko atbalstīja Makrons, ļautu cilvēkiem, kuri ir dzīvojuši Jaunkaledonijai 10 gadus, balsot, palielinot vēlētaju skaitu.
Teritorija ir rīkojusi trīs neatkarības referendumus, visi no tiem ir par labu palikšanai Francijas sastavdaļai, lai gan pēdējo balsojumu 2021. gadā boikotēja vietējie līderi.
