Gaisa spēku kaujas lidmašīnas Kalifornijā
Nesen Kalifornijā notika divu Gaisa spēku kaujas lidmašīnu cīņa. Viena no tām tika vadīta ar pilota palīdzību. Otra – ne.
Mākslīgā intelekta pilotēta lidmašīna
Otrā lidmašīna tika pilotēta ar mākslīgā intelekta palīdzību, kurā līdzi brauca Gaisa spēku augstākais civilais amatpersona. Tas bija galējais pierādījums tam, cik tālu Gaisa spēki ir attīstījuši tehnoloģiju, kuras saknes meklējamas 1950. gados. Taču tas ir tikai mazs ieskats nākotnes tehnoloģijās.
ASV sacensība ar Ķīnu
Amerikas Savienotās Valstis sacenšas, lai saglabātu pārsvaru pār Ķīnu mākslīgā intelekta un tā izmantošanas jomā ieroču sistēmās. Uzmanība mākslīgajam intelektam ir radījusi sabiedrības bažas, ka nākotnes karus varētu izcīnīt mašīnas, kas bez tiešas cilvēka iejaukšanās izvēlas un uzbrūk mērķiem. Amatpersonas apgalvo, ka tas nekad nenotiks, vismaz no ASV puses. Taču ir jautājumi par to, ko potenciālais pretinieks varētu atļaut, un militārajai jomai nav citas izvēles kā ātri ieviest ASV spējas.
“Vai jūs to saucat par sacensību vai ne, tas noteikti ir,” teica admirālis Kristofers Greidijs, Apvienoto štābu vicepriekšsēdētājs. “Abi esam atzinuši, ka tas būs ļoti kritiski nākotnes kaujas laukuma elements. Ķīna strādā pie tā tikpat smagi kā mēs.”
No mašīnmācīšanās līdz autonomijai
Militārās attīstības vēsture mākslīgajā intelektā patiesībā ir mašīnmācīšanās un autonomijas hibrīds. Mašīnmācīšanās notiek, kad dators analizē datus un noteikumu kopas, lai nonāktu pie secinājumiem. Autonomija notiek, kad šie secinājumi tiek izmantoti, lai rīkotos bez turpmākas cilvēka iejaukšanās.
Tas sākās jau 1960. un 1970. gados ar Jūras spēku Aegis raķešu aizsardzības sistēmas izstrādi. Aegis tika apmācīts caur cilvēka programmētiem ja/tad noteikumu kopumiem, lai autonomi atpazītu un paturpinātu ienākošas raķetes ātrāk nekā cilvēks varētu. Taču Aegis sistēma nebija paredzēta mācīties no saviem lēmumiem un tās reakcijas bija ierobežotas ar noteikumu kopu, kuru tajai bija.
“Ja sistēma izmanto ‘ja/tad’, tad tas droši vien nav mašīnmācīšanās, kas ir mākslīgā intelekta joma, kur tiek radītas sistēmas, kas mācās no datiem,” teica Gaisa spēku pulkvežleitnants Kristofers Berardijs, kurš ir pievienots Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtam, lai palīdzētu Gaisa spēkiem attīstīt mākslīgo intelektu.
Mākslīgais intelekts spēr soli uz priekšu 2012. gadā, kad lielo datu apjoms un uzlabota datoru jauda ļāva datoriem sākt analizēt informāciju un pašiem rakstīt noteikumu kopas. Tas ir tas, ko AI eksperti ir nosaukuši par AI “lielo sprādzienu”.
Jaunie dati, ko radījis dators, rakstot noteikumus, ir mākslīgais intelekts. Sistēmas var tikt programmētas rīkoties autonomi no secinājumiem, kas sasniegti no mašīnas rakstītajiem noteikumiem, kas ir AI vadītas autonomijas forma.
Testējot AI alternatīvu GPS navigācijai
Gaisa spēku sekretārs Franks Kendals iepazinies ar šo uzlaboto kaujas veidu šajā mēnesī, kad viņš lidoja ar Vista – pirmo F-16 kaujas lidmašīnu, ko kontrolē AI – cīņas vingrinājumos virs Kalifornijas Edvarda Gaisa spēku bāzes.
Lai gan šis lidaparāts ir visredzamākais AI darba piemērs, Pentagonam ir simtiem notiekošu AI projektu.
MIT dienesta locekļi strādāja pie tūkstošiem stundu ierakstiem pilotu sarunām, lai izveidotu datu kopu no ziņojumu plūsmas starp apkalpi un gaisa operāciju centriem lidojumu laikā, lai AI varētu iemācīties atšķirt kritiskus ziņojumus, piemēram, par slēgtu skrejceļu un ikdienišķu kabīnes čalošanu. Mērķis bija panākt, lai AI iemācītos, kuri ziņojumi ir kritiski un tos jāuzceļ augstumos, lai kontrolori tos redzētu ātrāk.
Vienlaikus militārpersonas strādā pie AI alternatīvas GPS satelītatkarīgai navigācijai.
Nākotnes karos augstvērtīgie GPS satelīti iespējams tiktu aizskarti vai traucēti. GPS zudums var apakšredzēt ASV komunikāciju, navigaciju un banku sistēmas un padarīt ASV militaro floti mazspējigaku koordinet atbildes darbibu.
Tapēc pagajusajagad Gaisa spēki izmeginaja AI programmu – ieladetu klucitaja datora, kas bija piesiets pie C-17 militara kravas lidmasinas gridas – stradajam pie alternativa risinajuma izmantojot Zemes magnetiskos laukus.
Ir zinams, ka lidmasinas var naviget sekojot Zemes magnetiskajiem laukiem, bet lidz sim tas nav bijis praktiski iespejams, jo katrs lidaparats rada tik daudz savas elektromagnetiskas troksnis ka nav bijis laba veida kaa filtreret tikai Zemes emisijas.
“Magnetometri ir loti jutigi,” teica pulkvedis Gerijs Floids, Gaisa spēku-MIT Maksliiga Intelekta Akceleratora programmas direktors. “Ja tu iesledz strobo gaisma uz C-17 mes to redzesim.”
AI macijas caur lidojumiem un datu masam kurus signalus ignorat un kurus sekot un rezultati “bija loti loti iespaidigi,” teica Floids. “Mes runajam par taktisko gaisa izmesanu kvalitati.”
“Mes domajam ka mes esam pievienojusi bultu makstenim lietam ko mes varam darit ja mes nonaksim GPS atteikuma vide. Kas mes darisim,” teica Floids.
AI lidz sim ir tikai testets uz C-17. Tiks testeti ari citi lidaparati un ja tas stradas tas var dot militariem citu veidu ka darboties ja GPS noslegsies.
Drošibas sliedes un pilota valoda
Vista – AI kontrolata F-16 – ir ieverojamas drosibas sliedes ka Gaisa speki to maca. Ir mehaniski ierobezojumi kas pasargaj vel macosu AI no manevriem kas liktu lidmasinai bistama situacija. Ir ari drosibas pilots kas var parnemt kontroli no AI ar pogas nospiesanu.
Algoritms nevar macities lidojuma laika tapec katru reizi tam ir tikai dati un noteikumu kopas ko tas ir radijis no ieprieksejiem lidojumiem. Kad jauns lidojums ir beidzies algoritms tiek parnest atpakal uz simulatoru kur tam tiek baroti jauni dati kas savakti lidojuma laika lai macitos raditu jaunas noteikumu kopas un uzlabotu savu sniegumu.
Bet AI macas atrak. Pateicoties super datora atrumam ar ko tas analize datus un tad lido ar saniem noteikumu kopam simulatora tas jau ir sakavejis dazus cilvekus pilotus cina vingrinajumos.
Bet drosiba joprojam ir kritiska problema un amatpersonas teica ka visvairak svariga veida ka uztvert drosibu ir kontrolat kadi dati tiek atkal ievietoti simulatora lai AI macitos no tiem. Lidmasinas gadijuma tas nodrosina ka dati atspogulo drosu lidojumu. Galu gala Gaisa speki cer ka AI versija ko tiek izstradata var kalpot ka smadzenes flotei no 1000 bezpilota kara lidmasinam ko izstrada General Atomics un Anduril.
Eksperimenta laika macot AI ka piloti komunice dienesta locekli MIT iztirija ierakstus no klasificetas informacijas un pilotu dazreiz asas valodas.
“Macities ka piloti komunice ir atspogulojums komandai un kontrolei ka piloti doma. Masinam ari jabut saprotam tam ja tas grib but patiesam labam,” teica Greidijs Apvienoto stabu vicepriekssedetajs. “Tiem nav jabut macities lamaties.”