Grieķu barista izjūt ekonomikas izaugsmi, bet ne bagātību
Grieķu barista Kirjakos Giannihronis ir dzirdējis ziņas par savas valsts strauji augošo ekonomiku pēc gadiem ilgas recesijas, taču viņš nejūt šo bagātību.
Atēnu iedzīvotājam mēneša beigās paliek tikai aptuveni 150 eiro, neskatoties uz to, ka viņam ir izdevies atrast labu īres cenu un viņš pelna nedaudz vairāk par minimālo algu.
Daudzi grieķi saskaras ar līdzīgām problēmām, un tāpēc tiek plaši gaidīts, ka premjerministrs Kirjakos Micotakis šajā nedēļas nogalē paziņos par jauniem pabalstiem savā galvenajā runā.
“Es esmu pietiekami atbildīgs par to, ko pelnu, bet… viss kļūst dārgāks un dārgāks. Un mūsu alga katru gadu paliek gandrīz nemainīga,” viņš sacīja.
“Liekas, ka viss kļūst labāk, bet tā neizskatās,” 27 gadus vecais vīrietis sacīja AFP.
Dzīves līmenis joprojām zems
Dzīves līmenis Grieķijā joprojām ir zems, neskatoties uz to, ka Vidusjūras valsts ekonomika ir būtiski atguvusies un aug par diviem procentiem — augstāk nekā daudzviet Eiropā.
Iemesls šai situācijai ir tas, ka Grieķijai ir jāatgūst daudz zaudētā pēc gandrīz desmit gadus ilgas ekonomiskās krīzes un pandēmijas recesijas.
“Ekonomika aug un visi pareizie pasākumi uzlabojas, bet sākot no ļoti zema līmeņa,” sacīja ekonomists Nikos Vettas.
“Pat ja tagad ir pieaugums, šis uzlabojums nav pietiekams, lai panāktu iepriekšējo līmeni,” sacīja Vettas, kurš vada Grieķijas ekonomikas un rūpniecības pētījumu fondu IOBE.
Sarežģījumus vēl vairāk pastiprina mājokļu un pārtikas cenu pieaugums inflācijas dēļ, kas tikai tagad sāk samazināties.
“Dzīves dārdzība faktiski neitralizēja daļu no algu pieauguma, un rezultātā daudzu mājsaimniecību reālie ienākumi cieš,” sacīja Vettas.
Micotakis konservatīvā valdība — kuras popularitāte aptaujās samazinās — ir vainojusi augsto dzīves dārdzību enerģijas cenu kāpumā, kas sekoja karam Ukrainā.
Viņa partija Jaunā Demokrātija pašlaik aptaujās iegūst aptuveni 22 procentus, kas ir tālu no 40,56 procentiem, ko tā ieguva pagājušā gada nacionālajās vēlēšanās.
Micotakis tiek sagaidīts, ka viņš paziņos par jaunu pabalstu kārtu premjerministra ikgadējā ekonomikas runā Salonikos šajā nedēļas nogalē.
‘Dzīve ir tik dārga’
Pērn valstij, kurā dzīvo nedaudz vairāk par 10 miljoniem cilvēku, bija otrs zemākais IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas Eiropas Savienībā.
Tikai Bulgārija bija sliktākā situācijā, liecina ES datu aģentūras Eurostat dati.
Tā arī konstatēja, ka vidējie gada ienākumi Grieķijā 2023. gadā bija uz pusi mazāki nekā Eiropas vidējie.
Un Grieķijas minimālā alga ir 830 eiro, kas ir par aptuveni 900 eiro mazāk nekā Francijā.
“Kā tad lai dzīvo, ja jāīrē māja par 500 eiro?” jautāja Atēnu friziere Kristīna Masiou.
“Dzīve ir tik dārga, ka nevar atlicināt naudu neparedzētiem gadījumiem,” piebilda 24 gadus vecā sieviete.
Viņa un viņas draudzene Aleksandra Siouti, kura strādā PR aģentūrā, runāja zem palmas pie pludmales netālu no Atēnām.
Viņas bija devušās atpūsties un “aizmukt no realitātes”, sacīja Masiou.
“Es esmu redzējusi, ka vecākās paaudzes saka, ka viss kļūst labāk. Varbūt viņiem,” sacīja arī 24 gadus vecā Siouti.
“Bet jauniešiem šeit nav daudz iespēju sākt savu dzīvi un ieguldīt savos sapņos.”
Nav Šveice vai Zviedrija
Pagājušajā mēnesī ekonomikas ministrija paziņoja, ka mājsaimniecību tīrie rīcībā esošie ienākumi pēdējos gados ir pieauguši, ierindojot Grieķiju 16. vietā Eiropas Savienībā.
Dati apstiprināja “nozīmīgo progresu, ko mūsu valsts ir sasniegusi pēdējo piecu gadu laikā”, teikts ministrijas paziņojumā.
Tomēr ministrija atzina, ka tas nav iemesls svinībām vai iemesls “nenovērtēt par zemu reālās grūtības, ar kurām saskaras daudzi mūsu līdzpilsoņi”.
“Ir acīmredzams, ka Grieķija nav kļuvusi par Šveici vai Zviedriju,” teikts paziņojumā.
Vettas, ekonomists, norādīja, ka dažas nozares ir veikušas labāk nekā citas.
“Pēdējos trīs vai četros gados mēs esam redzējuši strauju algu pieaugumu profesijās, kurās ir kāda specialitāte, kāda ekspertīze,” viņš sacīja.
“Vai nu augstākajā, vai zemākajā līmenī,” piebilda Vettas, minot piemērus ar datorzinātniekiem un celtniekiem.
Bet tiem, kas strādā tādā nozarē kā viesmīlība — kas ir liela nozare Grieķijā — “nav viegli redzēt, kā uzlabot viņu situāciju”.
Giannihronis, barista, sacīja, ka viņš cenšas saglabāt mieru par ekonomisko situāciju, neskatoties uz to, ka viņam visu laiku jādomā par naudu.
“Es neesmu dusmīgs, jo tas man neko labu nedotu. Lietas ir tādas, kādas tās ir. Mēs nevaram daudz mainīt,” viņš sacīja.
Viņš piebilda, ka viņš var kontrolēt to, kā plānot savus izdevumus un palīdzēt saviem draugiem labāk pārvaldīt viņu finanses.
“Bet, ja es būtu dusmīgs par to, tad es sāktu zaudēt sevi un kļūtu traks, kliedzot uz ielas… un es to nevēlos.”
