Herberta Rubinstein stāsts
Herberts Rubinstein bija piecu gadu vecs, kad viņu un viņa māti izveda no Černivcas ebreju geto un ievietoja šaurā govju vagonā, kas gaidīja, lai aizvestu viņus uz nāvi. Tas notika 1941. gadā, kad rumāņi sadarbojās ar Vācijas nacistiem, lai izsūtītu desmitiem tūkstošu ebreju no viņa dzimtās pilsētas, kas tagad atrodas Ukrainas dienvidrietumos.
Brīnums, ka izdzīvojām
“Tas bija brīnums, ka mēs izdzīvojām,” Rubinstein pastāstīja intervijā savā dzīvoklī Vācijas rietumu pilsētā Dīseldorfā.
88 gadus vecais holokausta izdzīvojušais piedalās jaunā digitālajā kampaņā #CancelHate. To uzsāka Ņujorkas Konference par ebreju materiālo prasību pret Vāciju, ko sauc arī par Prasību konferenci.
Kampaņa ietver video, kur izdzīvojušie no visas pasaules lasa holokausta nolieguma ziņas no dažādām sociālo mediju platformām. Katra ziņa ilustrē, kā noliegums un izkropļojums var ne tikai pārrakstīt vēsturi, bet arī uzturēt antisemītiskus stereotipus un izplatīt naidu.
“Es nekad nebūtu varējis iedomāties dienu, kad holokausta izdzīvojušie saskarsies ar tik lielu holokausta nolieguma un izkropļojuma vilni, bet diemžēl šī diena ir iestājusies,” teica Gregs Šneiders, Prasību konferences izpilddirektors.
“Mēs visi redzējām, kur noved nekontrolēta naida izpausme – naida un antisemītisma vārdi noveda pie deportācijām, gāzes kamerām un krematorijiem,” piebilda Šneiders. “Tie, kas lasa šos degradējošos ierakstus, atmet savu diskomfortu un traumu, lai nodrošinātu, ka pašreizējās un nākamās paaudzes saprot, ka nekontrolētam naidam nav vietas sabiedrībā.”
Antisemītisma pieaugums
Prasību konferences jaunā digitālajā kampaņa notiek laikā, kad antisemītiski incidenti, ko izraisīja Hamas bīstamais uzbrukums Izraēlai 7. oktobrī un Izraēlas turpmākais militārais uzbrukums Gazas joslai, ir pieauguši no Eiropas līdz ASV un tālāk līdz līmenim, ko neesam redzējuši desmitgadēm, saskaņā ar galvenajām ebreju organizācijām.
Hamas un citi militanti uzbrukumā nolaupīja apmēram 250 cilvēkus un nogalināja apmēram 1200, galvenokārt civiliedzīvotājus. Joprojām tiek uzskatīts, ka tie tur aptuveni 100 ķīlniekus un dažu 30 citu cilvēku mirstīgās atliekas. Karš turpinās bez redzama beigu termiņa: Izraēlas ofensīva Gazas joslai ir nogalinājusi vairāk nekā 34 000 palestīniešu, izraidījusi apmēram 80% iedzīvotāju un stūmusi simtiem tūkstošu cilvēku bada robežai.
Karš ir saasinājis spriedzi visā pasaulē un izraisījis pro-palestīniešu protestus, tostarp ASV un citur pasaulē esošajos koledžu kampusos. Izraēla un tās atbalstītāji protestus ir nosaukuši par antisemītiskiem, savukārt Izraēlas kritiķi saka, ka tā izmanto šādas apsūdzības, lai apklusinātu pretiniekus.
Kampaņas sākums
Prasību konferences kampaņas uzsākšana notiek dažas dienas pirms Izraēlas Holokausta piemiņas dienas – Yom HaShoah – nākamajā pirmdienā.
Vienā no video Rubinstein lasa naida ziņu – tikai lai to saliktu kopā ar savu personisko liecību par savas ģimenes ciešanām holokausta laikā.
“‘Mums visiem ir melots, maldināts un izmantots. Holokausts nenotika tā, kā tas ir aprakstīts mūsu vēstures grāmatās,'” viņš lasa un tad saka: “Tas ir meli. Holokausts notika. Diemžēl pārāk daudz manu ģimenes locekļu gāja bojā holokaustā.”
Rubinstein turpina stāstīt par savu vajāšanu kā ebreju bērnam holokausta laikmetā.
Spiežoties geto Černivcē, viņa ģimenei izdevās iegūt viltotas poļu identitātes dokumentus, kas bija vienīgais iemesls, kāpēc viņu un viņa māti 1941. gadā izveda no govju vagona.
Viņi bēga un slēpjas vairākās Austrumeiropas valstīs līdz karš beidzies 1945. gadā. Pēc tam viņi īsi atgriezās savas dzimtajai pilsētai, tikai lai uzzinatu, ka viņa tēvs, kurš bija spiests iestāties Padomju Sarkanajos armijas rindos kara laikam, bija nogalinats. Viņi pavadaja uz Amsterdamu, kur viņa mae atkal apprecējusies un beigas apmetas Dusseldorf.
“Es piedzivoju holokaustu. Seši miljoni tika nogalinati. Naida un holokausta noliegums ir atgriezušies mūsu sabiedrībą šodien. Es esmu loti loti skumjš par šo un es cīnos pret to ar visiem spēkiem,” Rubinstein saka video beigas. “Vardi ir svarigi. Mūsu vardi ir mūsu speks. Atceliet naidu. Apturiet naidu.”
Pat savos vecuma gados Rubinstein, kurš sevi sauc par optimistu, saka, ka turpinas cinities pret antisemitismu katru dienu. Un viņam ir ziņojums, it īpaši jaunajai ebreju paaudzei.
“Nepanikojiet,” saka Rubinstein. “Labais uzvarēs. Jums tikai jadara kaut kas par to.”
