Gada sākumā Japāna izskatījās, it būtu pārvarējusi gadu desmitiem ilgušo lejupslīdi
Strauji augošie akciju tirgi, pieaugošās algas un pirmā procentu likmju paaugstināšana 17 gadu laikā lika ieguldītājiem un ekonomistiem apgalvot, ka Āzijas ekonomika beidzot ir pagriezusi lappusi.
Tomēr vājais izaugsmes temps pārbauda šo optimismu
Ceturtdien Japānas kabineta birojs atklāja savus prelimināros IKP izaugsmes novērtējumus, paziņojot, ka valsts ekonomika pirmajos trīs 2024. gada mēnešos sarukusi par 2% gada tempā. Tas ir trešais valsts kvartāls pēc kārtas ar stagnējošu vai negatīvu izaugsmi.
Japānas amatpersonas vainoja pagaidu šokus par sliktāko par gaidīto lejupslīdi, piemēram, piegāžu traucējumus auto nozarē. Pagājušā gada beigās Daihatsu, Toyota piederošais automašīnu ražotājs, apturēja ražošanu pēc tam, kad atklāja neatbilstības testēšanas datos, kas stiepjas atpakaļ desmitgadēm. Uzņēmums pilnībā atsāka ražošanu tikai pagājušajā nedēļā.
Tomēr ekonomisti uzskata, ka lejupslīde varētu būt saistīta ar kaut ko dziļāku nekā piegādes šoks.
“Lielākais satraukums ir privātais patēriņš,” Stefans Angricks, ekonomists no Moody’s Analytics, teica Wall Street Journal. Mājsaimniecību patēriņš samazinājies par 0,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.
Arī uzņēmumu izdevumi ir vāji, samazinoties par 0,8% ceturksnī pret ceturksni, kas liecina, ka “privātā sektora atveseļošanās joprojām ir vājā pamatnē,” HSBC ekonomisti Džuns Takazava un Frederiks Neimans rakstīja ceturtdienas pētījuma piezīmē.
Stagflācija?
Cenas Japānā pagājušajā gadā pieauga par 3,2%, kas ir augstākais līmenis kopš 1982. gada. Inflācija kopš tā laika ir atdzisusi, bet joprojām pieaug ātrāk nekā ienākumi. Reālās algas ir samazinājušās divus gadus pēc kārtas, kas nozīmē, ka “mājsaimniecības saprotami turpināja ierobežot savus izdevumus” pagājušajā ceturksnī, rakstīja HSBC Takazava un Neimans.
Vājas izaugsmes un pieaugošo cenu kombinācija rada bažas par stagflāciju. “Nav gandrīz nekādas izaugsmes un inflācija ir augsta,” Taro Saito, NLI Research Institute ekonomikas pētījumu vadītājs, teica Bloomberg.
Lēna izaugsme sarežģī to, vai un kad Japānas Banka atkal paaugstinās procentu likmes, lai iegūtu kontroli pār inflāciju. “Tas nav vispār situācija, kur viņi varētu atkal paaugstināt procentu likmes tūlīt,” Nobujasu Atago, Rakuten Securities Economic Research Institute galvenais ekonomists, teica Bloomberg.
Japānas Banka martā vidū paaugstināja procentu likmes līdz 0-0.1%, beidzot pēdējo negatīvo procentu likmju režīmu starp galvenajiem tirgiem. Centrālbankas veiksmīgus algu sarunu rezultātus, kur Japānas arodbiedrības izcīnīja lielākos algu pieaugumus vairāk nekā 30 gadu laikā, norakstīja par lēmumu paaugstināt likmes.
Ja Japāna izlems atturēties no procentu likmju paaugstināšanas, tas var radīt vēl vienu problēmu: vāju jenu.
Japānas jena ir nokritusies līdz rekordzemam līmenim, jo valsts procentu likmes paliek daudz zemākas nekā ASV piedāvātajiem. Viegla valūta padara eksportu lētaku un importu dārgāku; tas ir labi eksportam orientētiem sektoriem kā tūrisms un automašīnu ražošana, bet kaitē mājsaimniecībām un nozarēm, kas paļaujas uz importa ieejas materiāliem.
Japānas uzņēmumi sāk satraukties par pastiprinoties vajadzību pēc pastiprinoties vajadzību pēc pastiprinoties vajadzību pēc pastiprinoties vajadzību pēc pastiprinoties vajadzību pēc pastiprinoties vajadzību pēc pastiprinoties vajadzību pēc pastiprinoties vajadzību pēc pastiprinoties vajadzību pēc pastiprinoties vajadzību pēc pastiprinoties vajadzību pēc pastiprinoties vajadzību pēc pastiprinoties vajadzību pēc pastiprinoties vajadzību pēc pastiprinoties vajadzību pēc pastiprinoties vajadzību pēc pastiprinoties vajadzību pēc pastiprinoties vajadzību pēc pastiprinoties vajadzību pēc pastiprinoties vajadzību pēc pastiprinoties vajadzību pēc pastiprinoties vajadzību pēc pastiprinoties vajadzību pēc pastiprinoties vajadzību pēc pastiprinoties vajadzību pēc pastiprinoties vajadzību pēc pastiprinoties vajadzību pēc pastiprinoties vajadzību pēc pastiprinoties vajadzību pēc pastiprinoties vajadzību pēc pastiprinoties vajadzіbas. Valsts lielakie restorani tagad būvē jaunas ēdnīcas ārvalstis cenšoties izvairities no vajas jenas.
Jena pat var būt slogojusi Japans akciju tirgus, kas šogad agrak sasniedza burbulja laikmeta rekordu. Bloomberg piebilst, ka dolara izteiksme Nikkei 225 atpaliek no S&P 500 un Honkongas Hang Seng indeksa.
