Augstākās izglītības finansiālais atdevums
Daudziem topošajiem studentiem lēmums doties uz koledžu ir saistīts ar biedējošiem brīdinājumiem, piemēram, gadiem ilgiem neapmaksātiem parādiem. Tagad ir vēl viena lieta, no kuras baidīties: pat ja grāds nākotnē varētu nodrošināt lielāku ienākumu potenciālu, jaunais analīzes pētījums norāda, ka aptuveni 30% studentu nepelnīs pietiekami daudz naudas, lai segtu skolas izmaksas.
Izvēloties koledžu un studiju programmu
Visbeidzot, lēmums doties uz koledžu ietver daudz finanšu lēmumu, par kuriem tipisks vidusskolas absolvents var nebūt pietiekami informēts, ieskaitot to, kā atmaksāt izglītības saistītus parādus un cik daudz viņi var sagaidīt nopelnīt no izvēlētā grāda. Vidusskolēni visvairāk interesējas par koledžas apmeklēšanu, lai iegūtu blank” rel=”noopener”>labu darbu, kas palīdzēs viņiem nopelnīt vairāk naudas—bet aptuveni trešdaļa studiju programmu nesniedz atdevi no ieguldījumiem, ko cilvēki maksā par apmeklējumu, saskaņā ar jauno pētījumu no Vienlīdzīgas Iespējas Pētniecības Fonda, kurš analizēja, cik daudz cilvēki tērē augstākajai izglītībai salīdzinājumā ar to, cik daudz viņi nopelna savas dzīves laikā.
Finansiālais atdevums no augstākās izglītības vajadzības bieži ir tā vērts, norāda pētījums, bet tas ir ļoti atkarīgs no studenta izvēlētās specialitātes—un tas rada konfliktu, kur studenti izvēlas starp self” rel=”noopener”>profesionālajām skolām, lai optimizētu savu finansiālo atdevi, vai arī iet uz jomu, kas varbūt viņiem nepatiks, bet labi samaksās.
Vidēji bakalaura grāds tādās jomās kā inženierija, datorzinātnes, māszinības un ekonomika nodrošina lielāko finansiālo atdevi no ieguldījuma jeb ienākumus attiecībā uz to, cik dārgs ir grāds, saskaņā ar pētījumu. Piemēram, ar inženierijas grādu students var sagaidīt mūža ienākumus aptuveni 950 000 dolāru apmērā, kamēr students, kurš pabeidzis māszinību grādu, var sagaidīt mūža ienākumus aptuveni 618 000 dolāru apmērā.
Izvēloties koledžu un studiju programmu, svarīgākais mainīgais faktors, ko studentiem vajadzētu ņemt vērā, ir tas, cik daudz viņi nopelnīs, saskaņā ar Prestona Kūpera teikto, pētījuma galveno autoru.
“Augsti pelnoša karjeras trajektorija sniegs labumus desmitgadēm, kamēr augstas mācību maksas jāmaksā tikai dažus gadus,” teica Kūpers.
Citas jomas, īpaši tajās, kas saistītas ar mākslu, piedāvā ievērojami mazāku finansiālo atdevi. Bakalaura grāds psiholoģijā, humanitārajās zinātnēs vai angļu valodas un literatūras jomā ir starp tiem ar zemāko finansiālo atdevi; vidēji studenti, kas izvēlas šo grādu virzienu, patiesībā zaudē aptuveni 88 000 dolāru savas dzīves laikā.
Šajos virzienos Kūpers teica, ka joprojām ir veidi, kā nodrošināt koledžas grāda vērtību. Piemēram, ar angļu valodas specialitāti viņš teica: “ir pierādījumi, ka kombinējot ar konkrētakām prasmēm un mārketingu, absolventi var uzlabot ieguldījumu atdevi un palielināt koledžas grāda vērtību.”
Profesionālajai izglītībai var būt lielāka atdeve no ieguldījuma nekā tradicionālajam bakalaura grādam, jo saskaņā ar Kūpera teikto tās bieži ir īsas programmas, kas maksā maz mācību maksas un piedāvā tiešus ceļus uz labi apmaksātiem darbiem tajos virzienos kuros ir pieprasījums.
Gandrīz ceturtdaļai četru gadu studiju programmu ir negatīva atdeve no ieguldījuma, pētījumam atklājoties, ka 43% divu gadu studiju programmu. Piemēram, bakalaura grāds dramas jomā Dienvidkalifornijas universitātē studentiem četru gadu laikā izmaksā vairāk nekā 160 000 dolāru, bet šo programmu absolventi pelna 10 000 dolāru mazāk nekā tad, ja viņi strādātu darbu bez nepieciešamajiem gradiem.
Tikmēr citas jomas var būt ārkartīgi peļņas ziņojumos. Pētījums lēš, ka Prinstonas Universitātes datorinženierijas programmas absolventi var nopelnīt mūža ienākumus vairum nek 7 miljonu dolari.
Neskatoties uz jomu, koledžas uzņemšanas rindas ir blank” rel=”noopener”>kritušas pēdējo desmit gadu laik, saskaņa ar blank” rel=”noopener”>pētijumu no College Transitions datiem vadita bloga pētniekiem un bijušiem skolu uzņemšanas amata pilditaji. Vairaki faktori ir atbildigi par šo tendenci, ieskaitot blank” rel=”noopener”>samazinato valsts dzimstibas likmi, blank” rel=”noopener”>samazinato imigraciju, blank” rel=”noopener”>pandemiju, un blank” rel=”noopener”>augošo koledžas maceibu maksu. Studentiem, kuri biezi prioritizet savu speju pelnit naudu lemumu pieņemsana par skolas apmeklešanu šie finansiali izaicinajumi rada papildus stresus piemeram izdegšanu un neapmierinatibu darba.
Jauns petijums, kas publicets Žurnala Biznesa un Psihologija atklaja lielas atškiribas starp cilveku karjeras interesem un valsts pieprasitakajiem darbiem kas norada ka darba tirgus karstakie darbi ievrojami atskiras no taja ko cilveki ir ieintereseti darit.
Petijums kas izmantoja valsts datubazi ar vairak neka 1.2 miljonu ASV iedzivotaju un nodarbinatibas datiem no Darba departamenta atklaja ka cilveki visvairak interesetas par makslas darbiem bet tas ir viens no vismazak pieprasitajiem laukiem tirgu ar tikai 2% darba vietam kas saistitas ar makslas interesem. Pretstatos tam vismazak populara darba interese tika aprakstita ka sistemiska vai detalizeta darba kas ietver visvairak pieprasitos darbus.
