Jaunieši izjūt bailes par viņiem gaidāmo 84 triljonu dolāru lielo bagātības nodošanu.

Jaunieši izjūt bailes par viņiem gaidāmo 84 triljonu dolāru lielo bagātības nodošanu.

Spogulī redzamie objekti ir tuvāki, nekā tie šķiet

Spogulī redzamie objekti ir tuvāki, nekā tie šķiet. Vai tas būtu dinozaurs, no kura izvairās Džefs Goldblums, vai milzīgs mantojums, lietas parasti tuvojas ātrāk, nekā prognozēts. Pat tad, ja pārmaiņas ir labas vai ilgi gaidītas, tās var likt cilvēkiem nedaudz uztraukties vai justies pārspīlēti.

Gaidāmā lielā bagātības pārdale

Lielā bagātības pārdale, kurā tiek gaidīts, ka līdz 2045. gadam jaunāko rokās nonāks 84,4 triljoni dolāru, ir ilgi gaidīts notikums. Lielākā daļa no šiem līdzekļiem, 72,6 triljoni, tiks dāvināti mantiniekiem, bet 11,6 triljoni – labdarībai. Tiek prognozēts, ka lielāko daļu šīs bagātības atdos “boomeri”, aptuveni 63%. X paaudzei paredzēts mantojums visvairāk, aiz tās seko “millennials” un pēc tam Z paaudze.

Jaunākajām paaudzēm, kas saskaras ar studentu aizdevumiem, nepastāvīgu mājokļu tirgu un inflāciju, šis pārdalījums varētu nozīmēt vislielāko ieguvumu. Turklāt bagātie “millennials” varētu nopelnīt vairāk nekā jebkurš cits, jo tiek prognozēts, ka pēc šī pārdalījuma viņi kļūs par “vēsturiski bagātāko paaudzi”.

Finansiālā neuzticēšanās un sagatavošanās

Tomēr pat ja jaunieši gaida naudu, daži sāk justies nedaudz divdomīgi par tās tuvošanos. Lielākajai daļai amerikāņu (72%) trūkst finansiālās pašpārliecinātības, lai paši pārvaldītu lielu naudas pieplūdumu.

“Mūsu atklājumi atklāj ievērojamu sagatavotības trūkumu starp daudzām ģimenēm, ieskaitot “millennials”, kuriem trūkst pašpārliecinātības pārvaldīt ievērojamus finansiālus laimestus,” saka Brendans Koflins, patērētāju bankas vadītājs. Viņš piebilst, ka īpaši “millennials” būtu jāapsver ilgtermiņa finanšu mērķi un jāiepazīstas ar finanšu pamatiem, piemēram, ieguldījumiem un budžeta plānošanu, lai varētu pieņemt informētus lēmumus par iespējamo mantojumu.

Nevienlīdzības stāsts

Protams, pastāv arī nevienlīdzības stāsts, jo ne visi “boomeri” ir bagāti. Daudzi cīnās ar pensijas nodrošināšanu un baidās izdzīvot savus ietaupījumus. Liela daļa bagātības pārdalījuma – 35,8 triljoni jeb 42% – tiek prognozēta no ārkārtīgi bagātiem indivīdiem, kas veido tikai 1,5% mājsaimniecību.

Pat tiem, kas saņem mantojumu, nav skaidrs, kā rīkoties ar jauno neto vērtību. Lai gan lielākajai daļai amerikāņu vajadzētu vērsties pie padomdevēja saņemot mantojumu, 29% teica, ka konsultētos tikai tad, ja mantojums būtu viens miljons dolāru vai vairāk. Ar lielu neuzticēšanos bankieriem daudzi (51%) amerikāņi vēršas pie sociālajiem medijiem finanšu padomu meklēšanai un vēl vairāk (61%) pie mākslīgajiem intelektiem.

Sociālie mediji kā finanšu padomu avots

“Millennials” un tagad arī Z paaudze ir uzauguši globālajos un finansiālajos nemieros,” saka Sūzana Šmita, finansiālās labsajūtas vadītaja kompānijas New York Life. “Šie divi klasteri ir piedzīvojuši ekonomiskas izmaiņas savos veidojošajos gados un var būt riska izvairīgaki finansiālajos ieradumos nekā viņu priekšgājēji.”

Jaunie pieaugušie bieži vairak vēršas pie sociālajiem medijiem nevis padomdevēja. Un jaunie pieaugušie īpaši bieži ziņo par saņemto sliktu padomu pēc mantojuma saņemšanas. Sociālo mediju izmantošana palīdzībai ir divdomīga. “Sociālie mediji ir ievērojami pārveidojuši jauniešu pieeju ieguldījumiem un taupīšanai, piedāvājot gan priekšrocības, gan trūkumus,” saka Koflins. Lai gan sociālie mediji var radīt kopienas finanšu jautajumu apguvei un demokratizēt zinâšanas, tie arî “var būt pilni ar nepatiesu informâciju un krâpniecîbu, kas noved pie riskantiem finanšu lêmumiem,” viņš saka.

Gaidot lielo mantojumu

31% amerikânu uzskata, ka ir “ticami vai ārkârtîgi ticami”, ka viņi nâkamo piecu gadu laikâ saņems mantojumu, kas pieaug lîdz 55% “millennials” un 41% Z paaudzes. “Tas rada steidzamîbu sagatavot finanšu plânus lielâkajam aktîvu pârsniegumam ASV vêsturê,” piebilst Koflins.

Vai viņi ir TikTok vai nē, jaunie pieaugušie gaida kritumu, kas var būt vairak brîze nekâ brâzma. Nesen eksperti ir norâdîjuši, ka pârsniegums ir tâlu no nâkotnes, jo “boomeri” dzîvo ilgâk un mantojums bieži nenonâk pie saņêmêjiem vidêja vecuma. Un kad mantojums beidzot nonâk pie saņêmêjiem, tas var bût daudz mazâks par viņu cerîbâm.

Jaunie pieaugušie arî izjûtam trauksmi par tuvojošos mantojumu. Apdrošinâšanas kompânija New York Life atklâja, ka tikai 42% no 15% pieaugušo, kas gaidîja mantojumu teica, ka “jûtas ļoti komfortabli finansiâli pârvaldot jauno bagâtîbu.” Pašpârliecinâtîba samazinâs ar katru paaudzi – “millennials” un Z paaudze bija vismazâk droši par sevi.

Boomeru bagâtîbas pârsnieguma ietekme

Tomêr pat ja jaunie pieaugušie ir jauktas jûtas par šo parâdîbu, boomeru bagâtîbas pârsniegums var radît lielâkus viļņus visâ valstî, jo uzkrâtâ bagâtîba tiek pârdalîta. “Šis monumentâlais maiņa nozîmê ne tikai nozîmîgu finansiâlu dzîves notikumu âimenêm, bet arî potenciâlu ekonomisko stimulu jaunai bagâtîbai tiek ieguldîta jomâs kâ nekustamais îpašums, uzņêmêdarbîba un izglîtîba,” saka Koflins.