Jums nav jābūt programmētājam, lai gūtu peļņu no mākslīgā intelekta. Mākslīgā intelekta prasmes šajās netehniskajās profesijās nāk ar milzīgiem algu pieaugumiem.

Jums nav jābūt programmētājam, lai gūtu peļņu no mākslīgā intelekta. Mākslīgā intelekta prasmes šajās netehniskajās profesijās nāk ar milzīgiem algu pieaugumiem.

ASV darbinieki ar mākslīgā intelekta prasmēm saņem līdz pat 25% lielāku atalgojumu

Vidēji ASV darbinieki ar mākslīgā intelekta prasmēm saņem līdz pat 25% lielāku atalgojumu, bet dažos darbos tas var būt pat divreiz lielāks, saskaņā ar PwC datiem.

PwC analizē darba tirgu un mākslīgā intelekta ietekmi

Konsultāciju kompānija analizēja pusmiljardu darba sludinājumu no 15 valstīm, lai izpētītu mākslīgā intelekta ietekmi uz nodarbinātību, prasmēm, atalgojumu un produktivitāti. Otrdien publicētajā ziņojumā tika norādīts, ka ASV 25% prēmija par mākslīgā intelekta prasmēm pārsniedz Lielbritānijas 14%, Kanādas 11%, Singapūras 7% un Austrālijas 6%.

Atsevišķu profesiju analīze

Padziļinoties atsevišķu profesiju analīzē, PwC konstatēja, ka ASV darba sludinājumi datubāzu dizaineriem un administratoriem, kuriem nepieciešamas mākslīgā intelekta prasmes, piedāvā par 53% augstāku atalgojumu nekā sludinājumi šajā kategorijā bez mākslīgā intelekta prasmēm.

Tas nav pārsteidzoši, jo datu centri ir piedzīvojuši strauju pieaugumu, jo ģeneratīvās mākslīgā intelekta tehnoloģijas prasa milzīgu jaudu, lai apmācītu lielus valodas modeļus, piemēram, OpenAI ChatGPT. Patiesībā vadošais AI mikroshēmu piegādātājs Nvidia ziņoja par ieņēmumu trīskāršošanos pirmajā ceturksnī, ko vadīja pārdošana datu centriem.

Taču arī juristi var palielināt savu atalgojumu. Darba sludinājumi ASV, kas meklē juristus ar mākslīgā intelekta prasmēm, sola par 49% augstāku atalgojumu nekā sludinājumi juristiem bez mākslīgā intelekta prasmēm.

Līdzīgi arī pārdošanas un mārketinga vadītāji ar mākslīgā intelekta prasmēm var saņemt par 43% lielāku atalgojumu, savukārt finanšu analītiķi un grāmatveži var gūt ieguvumus attiecīgi par 33% un 18%.

“Valstis un sektori, kuros ir augsta pieprasījuma pēc mākslīgā intelekta prasmēm, parasti redz lielākas atalgojuma prēmijas, īpaši ja ir deficīts kvalificētu profesionāļu vidū, savukārt vietās, kur ir bagātīgāka mākslīgā intelekta talantu pieejamība, zemākas prēmijas ir ticamākas,” teica Mehdi Sahneh, PwC Lielbritānijas vecākais ekonomists. “Lai gan virspusēji zemākas atalgojuma prēmijas var izklausīties mazāk izdevīgas, visu citu apstākļu vienlīdzības gadījumā tās norāda uz darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru un var potenciāli veicināt lielāku mākslīgā intelekta pieņemšanu un inovāciju ilgtermiņa perspektīvā.”

PwC arī parādīja, ka noteiktas “mākslīgajam intelektam pakļautas profesijas” piemēram, klientu apkalpošana, piedzīvo 27% lēnāku darba vietu pieaugumu, kas liecina par to, ka mākslīgais intelekts palīdz mazināt darbaspēka trūkumu.

Ziņojumā tika norādīts, ka dati nesignalizē par darba vietu zaudēšanas laikmetu, bet gan par periodu ar vairāk pakāpeniskiem ieguvumiem.

Taču dažas individuālas prasmes ir strauji pieprasītas, kamēr citas, ko var veikt mākslīgais intelekts, samazinoties. Piemēram, pieprasījums pēc AI/machine learning inference prasmēm ir pieaudzis par 113%, bet pieprasījums pēc kodēšanas Javascript valodā, ko var aizstāt ar mākslīgo intelektu, ir samazinajies par 37%, saskaņa ar PwC datiem. Citur pieprasījums pēc datorgrafikas prasmēm ir samazinajies par 30%, un pieprasījums pēc aukstajiem zvaniem ir samazinajies par 37%.

Taču citas prasmes, kas prasa vairak personisku kontaktu, piedzivo lielaku pieprasijumu. Joga prasmes ir pieaugusas par 426%, sporta instruktoru prasmes par 178%, bernu aizsardzibas prasmes par 156%, un lasepilacijas prasmes par 84%.

“Daudzi, kas prognozē AI radīs strauju darba vietu skaita samazinajumu, uzdod nepareizo jautajumu,” teica PwC. “Tie, kas prognozē AI negatīvu ietekmi uz kopējo darba vietu skaitu bieži vien skatoties atpakaļ uz jautajumu vai AI var veikt dažus uzdevumus tada paša veida kada tie ir veikti pagatne. Atbilde ir jaa. Bet pareizais jautajums ir šis: Kaa AI dos mums speju darit pilnigi jaunas lietas, radot jaunas lomas un pat jaunas industrijas?”

Iepriekš šomēnes 2024. gada Darba tendenču indekss no Microsoft un LinkedIn atklaja ka 71% vaditaju dod priekšroku kandidatiem ar AI prasmem neka tiem ar tradicionalaku pieredzi un tikai 25% uznemumu plano sniegt apmacibu generativa AI šogad.

Tas var liecinat par priekšrocibu jaunakiem pretendentiem ar ziņojumu atklajot ka 77% vaditaju plno deleget palielinatas atbildibas jaunajiem darbiniekiem ar AI prasmem.