Stigma un iespējas pēc cietuma
Stigma, kas nāk kopā ar bijušo cietumnieku statusu, ir grūti pārvarēt, jo tā ir gan iekšēja, gan ārēja. Katru dienu atgādinu sev, ka esmu pelnījusi visu labo, īpaši iespēju barot sevi un savu ģimeni, kas dod mums izvēles un brīvību. Es atgādinu sev, ka tas, ka esmu apsūdzēta, nenozīmē, ka man pārējo mūžu jāatmaksā parāds, ko sabiedrība saka, ka esmu parādā. Dažas dienas manas iekšējās sarunas ir grūtas, jo pastāv pastāvīgs un apzināts traips manai reputācijai.
Darbs kafijas veikalā
Pirms došanās uz federālo cietumu Viržīnijas štatā, es strādāju kā barista populārā kafijas veikalā. Šis piespiedu karjeras maiņa no grāmatvedības, manas iepriekšējās darbības jomas, bija saistīta ar pret mani izvirzītajām nodokļu saistītajām apsūdzībām. Baristas darba intervija bija lieliska, un vadītāja mani pieņēma darbā gandrīz uzreiz. Man nebija pieredzes, un es biju vecumā virs 40 gadiem, ar tikai administratīvo un grāmatvedības pieredzi. Tomēr viņa uzskatīja, ka esmu ideāla kandidāte atvērtajai pozīcijai. Man bija grūti sākumi un vairākas reizes domāju, ka varētu tikt atlaista, jo nezināju, kas ir latte, nemaz nerunājot par piena putošanu.
Gada laikā es iemācījos savu darbu un izcēlos klientu apkalpošanā. Mana vadītāja pat reiz teica, ka kopš mana darba uzsākšanas veikala kultūra ir mainījusies uz labo pusi manas attieksmes dēļ. Tieši pirms liktenīgās dienas, kad man bija jāstājas tiesas priekšā, es nolēmu pastāstīt savai vadītājai par savām juridiskajām problēmām. Viņa izvēlējās liecināt man par labu. Ar asarām acīs viņa lasīja klienta atsauksmi, kurš bija tik apmierināts ar mūsu mijiedarbību, ka dalījās ar to korporatīvajā līmenī. 2019. gada augustā es atstāju savu darbu un mājas, lai pašpadevīgi doties cietumā. Mani mierināja doma, ka varēšu atgriezties darbā un uzņēmumā, kurš man bija kļuvis mīļš.
Grūtības pēc atbrīvošanas
Es tiku atbrīvota mazāk nekā gadu vēlāk pandēmijas dēļ. Pēc tam, kad man pie kājas tika piestiprināts monitors, es zvanīju savai bijušajai vadītājai, lai paziņotu, ka esmu agrak atgriezusies mājās un ka esmu sajūsmā atgriezties darbā pēc iespējas ātrāk. Es biju labāka un vairak koncentrēta un gatava to pieradit. Nedēļas pagaja, un viņa man nepiedavaja darbu. Beigas viņa man paziņoja, ka baidas iesniegt manu vardu apsvērumam par atkalsagaidisanu darbá, jo nevar attaisnot kada bijusí cietumnieka pieņemšanu darbá. Pec dažiem menesiem viņa beidzot zvanija un piedavaja atgriezties. Lai gan visiem algas bija paaugstinatas, jo viņi bija piekritusi stradat COVID laika, es atgriezos pie tás pašas $9.34 stundas algas. Mans darba grafiks ari bija mazak pielaidigs neka agrak. Kollegi, kas bija tur pirms mana ieslodzijuma, saka mani izturēties citadi. Mana vaditaja pastavigi verot uzmanibu uz manam potitem un biksu garumu, lai redzetu vai mans monitors ir redzams.
Beigas es mekleju darbu citur. Tas bija grūti, jo vairs nevarēju stradat finanšu sektora. Neviens man uzticējies. Pec ieslodzijuma perioda jusu prats un ķermenis sak deterioreties, tadel stradat noliktava vai ražošana nav sapratiga. Jusu temperament nav sagatavots un pēkšņa vide mainas sokējoši. Kad potites monitors tika noņemts, es biju noraizes par to, ka mans probacijas virsnieks varētu ierasties mani apmeklet darba vieta – neatkarigi no tás cik smagi viņi cenšas izskatities pēc jusu drauga, viņi joprojam izskatas pēc probacijas virsniekiem.
Uzņemoties uzņemejdarbibu
Bija vairakas dienas kad es nebiju gatava ar mentalo vai emocionlo stiprumu atstet sturu savas gultas savas guļamistabas stura. Ko es varēju darit bija piedalities tiešsaistes kursa Cietumnieki uz Uzņemejiem (I2E), bezpeļnas organizacija kas veicina to ko tas nosaukums norada. Es varēju sastadit biznesa planu Queen Coffee Bean. Es varēju veikt vairak petijumus par kafiju un kafijas industriju. Es varēju izveidot vietni lai pardotu pupinas ko es cepu. Tas deva man iespeju dalities ar to ko es milu ar kopienas cilvekiem kas mani pazina tikai prieks ko es sutiju pie vinu durvim. Pateicoties attiecibam ko es biju izveidojis caur I2E un iedrošinošajam klientu atsauksmem, es varēju sakt atjaunot savu pašapzinu. Es rakstu šo tagad kad es sedzu savá plaukstošá kafijas veikala High Point N.C., kur cilveki sanak dzerot garšigus dzērienus, specialas kafijas pupinas un iekļaujoša vide.
Kad es pamostos katru dienu, man ir vel viena iespeja dzivot savu sapni. Es kalpoju kafiju cilvekiem kas empatiske attiecas pret manu pagatni un atbalsta manu biznesu bet neuznemtu mani stradat vinu biznesa. Bez uzņemejdarbibas es neesmu parliecinats kur es butu. Es neesmu atradis vietu kas maksatu man algu ar ko var dzivot vai uznemumu ar resursiem kas paredzeti atgriezušiem pilsoniem. Es milu savu dzivi un tas ir liela dalja pateicoties manai iespejai un gatavibai stradat sev. Es daudz macos no sava uzņemejdarbibas celojuma un klustu par labaku cilveku tas del. Es nevaru teikt ka tas notiktu ja man butu jadzivo dzive pec standartiem cilvekiem kam nav ne jausmas ko esmu pieredzejusi. Es baudu savu celojumu no cietumnieka uz uzņemeju.
Claudia L. Shivers ir Queen Coffee Bean dibinataja High Point N.C., gan absolvets gan valdes loceklis Cietumnieki uz Uzņemejiem organizacija. Viņa ir mate tieslietu aizstave un rakstniece The Winters Group.
