Patiesā darba pievilcība
Pat mākslīgā intelekta uzņēmuma vadītājs var redzēt klātienes darba pievilcību – dažreiz.
Jauna pieeja darbam
Sāra Frenklina, kura pievienojās cilvēku vadības platformai Lattice janvārī pēc 15 gadiem Salesforce, virza uzņēmumu uz priekšu ar pilnīgi elastīgu pieeju. (Viņas ierašanās notika divus gadus pēc tam, kad uzņēmums aizvēra savu F sērijas finansējuma raundu, kas trīskāršoja tā vērtību līdz 3 miljardiem dolāru.)
Elastīga darba pieeja ir vienīgais ceļš uz priekšu ne tikai Frenklinas personiskajā viedoklī; tas ir būtiski viņas uzņēmuma panākumiem. Daži novērtējumi liecina, ka Lattice līdz 2028. gadam var sasniegt 48 miljardu dolāru vērtību – sešpadsmitkārtīgu izaugsmi – pateicoties digitizācijas un izkliedēta darba straujai izplatībai.
Katram uzņēmumam, neatkarīgi no tā, kur tas atrodas vai cik apņēmīgs tas ir vecajos sadarbības un pieņemšanas veidos, ir “iespēja tieši tagad ieguldīt sistēmās, kas ļauj radīt talantu blīvumu, apzināti, vietās, kur jūs to vēlaties,” Frenklina teica.
Lielākoties tas nozīmē atteikties no biroja prasībām, ko Frenklina, tāpat kā daudzi nākotnes orientēti izpilddirektori, atbalsta, jo ir skaidri pierādījumi, ka tas darbojas visiem. “Dati ir diezgan skaidri, ka prasības nepalielina produktivitāti; mūsu fokuss Lattice ir burkāns, nevis nūja,” viņa saka. Uzņēmums ir hibrīds, jo viņa uzskata, ka gandrīz visi uzņēmumi nākotnē būs tādi.
Produktivitāte pret kontroli
Varbūt nav pārsteidzoši, ka Frenklinas viedoklis daļēji atspoguļo viņas bijušā priekšnieka un ilggadējā mentora Marka Beniofa domas. Dāsna SaaS uzņēmuma vadītājs ilgi ir uzsvēris, ka zināma elastība – un ļaujot darbinieku izvēlei noteikt politiku – ir atdalījis viņu no daudziem viņa bulliskajiem biroja atbalstītājiem.
“Es esmu attālināts darbinieks. Es vienmēr esmu bijis attālināts darbinieks visu savu dzīvi. Es nedarbojos labi birojā,” Beniofs teica septembrī. “Tas vienkārši neder manai personībai. Nevaru pateikt kāpēc. Tomēr man patīk iet apmeklēt klientus. Es pastāvīgi ceļoju, apmeklējot klientus.”
Beniofs vēlas nodrošināt, lai viņa darbinieki nejustos “piespiesti”, jo tas novedīs pie aiziešanas, un “mēs negribam zaudēt mūsu zvaigznes.” Tomēr uzņēmums prasa dažas dienas klātienē, jo pat Beniofs var atzīt, ka pilnībā attālināti darbinieki, kuri nesaņem pienācīgu apmācību darbā, var palikt atpalikuši.
Tomēr tur, kur Beniofs un Frenklina saskan, ir doma, ka produktivitāte, nevis kontrole, ir tas, kas darbojas. “Uzsvars ir uz efektivitāti un to, cik labi mēs darbojamies kā uzņēmums,” Frenklina teica par Lattice izkliedētā darba plānu. “Nav viena izmēra visiem. Mēs esam ieviesuši hibrīdu ar lielu panākumu, jo tas ļauj cilvēkiem izvēlēties, kad ierasties, un mēs redzam tā gravitāti.” Viņa arī teica, ka redz gravitāti tam, cik noderīgas un būtiskas ir biroja dienas, kad tās nav liekas.
“Uzsvars nav uz piekļuves kartes skenēšanu; tas ir uz snieguma novērtēšanu un stimulēšanu un palīdzot cilvēkiem veikt lielisku darbu savā karjerā,” viņa saka. “Es dalīšos ar anekdoti: Mums ir tiešie dati, kas rāda dramatisku kritumu visur attiecībā uz darbinieku iesaistīšanu. Es dziļi ticu, ka daudzas šo prasību nūjas taktikas atņem cilvēkiem sajūtu būt pieaugušam, darbā, vēloties veikt darbu.”
Frenklina mudina vadītājus nebūt koridoru uzraugiem. “Koncentrējieties uz to, kā veicināt iesaistīšanos – nevis piedāvājot daudz priekšrocību, kas nedod jēgu,” viņa saka. Tā vietā koncentrējieties uz iespējām prasmju apguvei, mācīšanai un jaunu karjeras ceļu piedāvāšanai. “Tas ir par darbinieku panākumiem, nevis par to, kādas uzkodas ir telpā,” viņa saka. “Jautājiet cilvēkiem, vai viņi jūtas proaktīvi un pilnvaroti veikt lielisku darbu.”
