Ķīnas prezidents Si Dzjiņpins ierodas Francijā
Ķīnas prezidents Si Dzjiņpins pirmdien ieradās Francijas prezidenta pilsē, lai uzsāktu divu dienu valsts vizīti, kuras laikā paredzēts koncentrēties gan uz tirdzniecības strīdiem, gan diplomātiskiem centieniem pārliecināt Pekinu izmantot savu ietekmi, lai virzītu Krieviju uz karadarbības beigšanu Ukrainā.
Parīzes sarunas
Parīzē Si Dzjiņpins vispirms piedalījās tikšanās ar Francijas prezidentu Emanuēlu Makronu un Eiropas Komisijas prezidenti Ursulu fon der Leieni, kas bija veltīta plašākām ES bažām. Makrons savā ievadrunā teica, ka tikšanās vispirms risinās tirdzniecības jautājumus un to, kā nodrošināt “godīgu konkurenci”, pēc tam – karus Ukrainā un Tuvajos Austrumos.
“Mēs esam vēstures pagrieziena punktā,” sacīja Makrons, norādot uz izaicinājumiem Eiropas un Ķīnas attiecībās.
Sarunas ir vērstas uz “mūsu kopīgo pozīciju un bažu dalīšanos, lai mēģinātu tās pārvarēt, jo mūsu kontinenta nākotne ļoti skaidri atkarīga arī no mūsu spējas attīstīt līdzsvarotas attiecības ar Ķīnu,” viņš teica.
Makrons, kurš ir stipras Eiropas ekonomiskās suverenitātes aizstāvis, vēlas izvirzīt Francijas bažas par Ķīnas antidempinga izmeklēšanu konjaka un citu Eiropas brendiju jomā, kā arī spriedzi par Francijas kosmētiku un citām nozarēm.
Nesenā runā viņš nosodīja gan Ķīnas, gan Amerikas Savienoto Valstu tirdzniecības praksi, kas veicina aizsardzību un subsīdijas.
Parīzes tikšanās sākumā Si Dzjiņpins teica: “Mūsdienās pasaule ir ienākusi jaunā nemieru un pārmaiņu periodā.”
“Kā diviem svarīgiem spēkiem pasaulē, Ķīnai un Eiropai vajadzētu … nepārtraukti dot jaunu ieguldījumu pasaules mieram un attīstībai,” viņš sacīja.
ES pagājušajā rudenī uzsāka izmeklēšanu par Ķīnas subsīdijām un varētu noteikt tarifus elektromobiļiem, kas eksportēti no Ķīnas.
“Eiropas Savienība un Ķīna vēlas labas attiecības,” sacīja fon der Leiena. “Mums ir būtiska ES-Ķīnas ekonomiskā attiecība. … Tomēr šīs attiecības arī tiek apdraudētas, piemēram, valsts radītas pārprodukcijas, nevienlīdzīgas tirgus piekļuves un pārkaršanas dēļ.”
Si Dzjiņpina Eiropas ceļojums
Parīze ir pirmā pietura Si Dzjiņpina Eiropas ceļojumā, kurš cenšas atjaunot attiecības globālo spriedzi laikmetā. Pēc Francijas pirmdien un otrdien viņš dosies uz Serbiju un Ungāriju.
Francija cer, ka diskusijas palīdzēs pārliecināt Ķīnu izmantot savu ietekmi Maskavai, lai ”veicinātu konflikta atrisināšanu” Ukrainā, paziņoja Francijas prezidenta amatpersona. Krievijas prezidents Vladimirs Putins nesen paziņoja par plāniem šajā mēnesī apmeklēt Ķīnu.
Makrons apspiedīs Si Dzjiņpinu par piegādēm no Ķīnas uzņēmumiem, kas atbalsta Krievijas kara centienus neskatoties uz ES sankcijām, viņš teica. Ķīna apgalvo neitralitāti Ukrainas konfliktā. Francija arī vēlas, lai Ķīna uzturētu dialogu ar Kijevu, piebilda amatpersona, kurai nav atļauts identificēties saskaņā ar prezidenta politiku.
Pagājušajā gadā Makrons aicināja Si Dzjiņpinu “atvest Krieviju pie prāta”, taču šim aicinājumam nesekoja nekāda acīmredzama rīcība no Pekinas puses.
“Francijas varasiestādes cenšas sasniegt divus galvenok mērķus, kas galu galā ir pretrunīgi,” sacīja Marks Žiliens, Āzijas studiju centra direktors Francijas Starptautisko attiecību institūtā. “No vienas puses, pārliecināt Si Dzjiņpinu, ka viņa interesēs ir palīdzēt eiropiešiem izdarīt spiedienu uz Vladimira Putinu, lai beigtu karu un, no otras puses, atturēt Ķīnas prezidentu no ieroču piegādes savam krievu draugam.”
“Īsumā sakot, mēs domājam, ka Si Dzjiņpins var mums palīdzēt, bet vienlaikus baidamies, ka viņš varētu palīdzēt Putinam,” Žiliens rakstīja.
Francija gatavojas Vasaras Olimpiskajam spēlēm
Kamēr Francija gatavojas rīkot Vasaras Olimpiskās spēles, Makrons teica, ka lūgs Si Dzjiņpinu izmantot savu ietekmi, lai padarītu spēles par “diplomātisku miera brīdi”.
Diskusijas tiks cieši vērotas arī no Vašingtonas puses, mēnesi pirms ASV prezidenta Džo Baidena plānotais valsts vizīte Francijai.
Si Dzjiņpina vizītes nozīme
Si Dzjiņpina vizīte atzīmē 60. gadadienu kopš Francijas-Ķīnas diplomātisko attiecību izveides un seko Makrona ceļojumam uz Ķīnu 2023. gada aprīlī. Makrons izraisīja pretrunas šajā ceļojumā pēc tam, kad viņš teica, ka Francija ”neakli sekos ASV” iesaistoties krīzēs, kas nav tās rūpes, acīmredzot atsaucoties uz Ķīnas prasībām par apvienošanos ar Taivānu.
Vairākas grupas – tostarp Starptautiskais Tibetas aizstāvju kustiba un Francijas Cilvēktiesibu liga – aicinaja Makronu cilvēktiesibu jautajumus padarit par sarunu pamatu ar Si Dzjiņpinu. Protestetaji demonstracija Parize kad Si Dzjiņpins ieradas svetdien aicinaja uz brivu Tibetu.
Amnesty International aicinaja Makronu pieprasit Uiguru ekonomikas profesora Ilhama Tohti atbrivošanu, kurs 2014. gada tika ieslodzits Ķina uz mūžu par separatisma veicinasanu un citiem ieslodzitajiem aktvistiem.
Pirmdien no rita mediju uzraudzibas organizacija Reporters Without Borders rikoja protesta akciju pie Triumfa arka pieminekla lai nosoditu Si Dzjiņpina viziti saucot Ķinas prezidentu par ”vienu no lielakajiem preses brivibas plenotajiem.” Grupa apgalvo ka valsti ir ieslodziti 119 žurnalisti.
Makrons intervija kas publiceta svetdien teica ka vinš izvirzis cilvektiesibu jautajumus.
Velak pirmdien notiks oficiala ceremonija pie Invalides pieminekla pec tam divpusejas sarunas Elizejas prezidenta pili. Makrons un Si Dzjiņpins nosleguma piedalisies tuvu Francijas-Ķinas ekonomikas foruma un pec tam kopigi ar savam sievam piedalisies valsts vakarinajuma.
Otra vizites diena
Otra vizites diena ir domata ka personigaks moments.
Makrons ir uzaicinajis Si Dzjiņpinu apmeklet Tormale kalna peres Pirenejos otrdien kur francu lideris pavadija laiku berniba apmeklejot savu vecmaminu. Ceļojums ir domats ka atbildes žests pec tam kad Si Dzjiņpins pagajusaja gada Makronu vedis uz Guangdonas provinces gubernatora rezidenci kur dzivojis vina tevs.
