Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins uzsāk pievilcības kampaņu Eiropā, ņemot vērā pieaugošo neskaidrību par nākotnes ASV atbalstu sabiedrotajiem.

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins uzsāk pievilcības kampaņu Eiropā, ņemot vērā pieaugošo neskaidrību par nākotnes ASV atbalstu sabiedrotajiem.

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins uzsāk Eiropas vizīti

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins svētdien uzsāka trīs valstu vizīti Eiropā, kur kontinents ir sadalīts attiecībā uz to, kā rīkoties ar Pekinas pieaugošo varu un ASV-Ķīnas rivalitāti.

Eiropas automobiļu ražotāji zaudē Ķīnas elektroauto

Eiropas automobiļu ražotāji zaudē pozīcijas Ķīnas subsidētajiem elektroautomobiļiem. Diplomātiem ir bažas par iespējamiem Ķīnas spiegiem Eiropas galvaspilsētās. Un Ķīnas turpinātā aizsardzības tirdzniecība ar Krieviju satrauc ikvienu Eiropā, kas atbalsta Ukrainu un baidās, ka Krievijas armija neapstāsies tikai pie tās.

Taču Eiropai un Ķīnai ir lielas ekonomiskās saites – ES-Ķīnas tirdzniecība tiek lēsta 2,3 miljardu eiro dienā – un Sji šķiet apņēmies atjaunot un padziļināt attiecības ar Eiropas līderiem pēc ilgstošas prombūtnes, ko izraisījusi COVID-19 pandēmija.

Sji svētdien sāka vizīti Francijā, kuras prezidents vēlas, lai Eiropa būtu ekonomiski un stratēģiski neatkarīgāka no citiem pasaules spēkiem. Tad Ķīnas prezidents dosies uz Serbiju un Ungāriju, kuras tiek uzskatītas par Ķīnai draudzīgām un tuvām Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, un saņēmušas ievērojamus Ķīnas ieguldījumus.

Sji vizīte tiks rūpīgi vērota Vašingtonā, meklējot pazīmes par samazinātu Eiropas atbalstu tās galvenajiem ārpolitikas mērķiem. Vienlaikus Eiropā pastāv arvien lielāka nenoteiktība par nākotnes ASV atbalstu pār-Atlantijas sabiedrotajiem.

Sji tika sagaidīts Parīzes Orli lidostā ar Francijas premjerministra Gabriela Atala – un protestiem no grupām, kas pieprasa, lai Francija izdara spiedienu uz Ķīnu, lai tā ievērotu Tibetas un uiguru minoritāšu tiesības. Aktivisti, kas aicina uz brīvu Tibetu, centās sestdien izvērst plakātu zem Triumfa arka Parīzē, un protestēja Francijas galvaspilsētā ap to pašu laiku, kad Sji lidmašīna nolaidās.

Ierodoties, Sji teica, ka cer, ka vizīte radīs “stratēģisku konverģenci” starp Ķīnu un Franciju, un ka turpmāk attiecību attīstība veicinās “stabilitāti un pozitīvu enerģiju nemierīgajā pasaulē”, saskaņā ar tekstu, kas tika nodrošināts žurnālistiem lidostā.

Pirmdien Francijas prezidents Emanuels Makrons cienās Ķīnas līderi ar pilna valsts vizītes godu. Viņi arī tikties ar Eiropas Komisijas prezidenti Ursulu fon der Leieni, kura tiek gaidīta pievienoties Makronam, lai mudinātu uz godīgāku tirdzniecības politiku un lai Ķīna izmantotu savu ietekmi uz Krieviju, lai mudinātu to beigt karu Ukrainā.

ES pagājušajā rudenī uzsāka izmeklēšanu par Ķīnas subsidēm un varētu uzlikt muitas nodokļus elektroautomobiļiem, kas eksportēti no Ķīnas.

Ķīna apgalvo neitralitāti Ukrainas konfliktā, bet ir atteikusies nosaukt pilnveida Krievijas uzbrukumu kaimiņvalstij par invāziju un ir apsūdzēta par Krievijas spēju ražot ieročus stiprināšanu.