Es ceru, ka arī jūs esat klimata optimists
Mums priekšā ir liela cīņa, un fosilās degvielas nozare nepazudīs klusi. Taču straume jau ir pagriezusies. Pateicoties jaunajai tehnoloģijai, palielinātai sabiedrības informētībai, jauniem likumiem un noteikumiem, kā arī jauniem veidiem, kā mērīt un saprast siltumnīcefekta gāzu piesārņojuma ietekmi uz mūsu planētu, tīrās enerģijas revolūcija ne tikai ir sākusies – tā ir kļuvusi neapturama.
Naftas un gāzes uzņēmumi cīnīsies ar nagiem un zobiem, lai to aizkavētu. Taču pat viņi zina, ka to nevar apgriezt atpakaļ.
Otimisms nenozīmē laimīgu neziņu, un skatoties uz zinātni, ir skaidrs, ka mēs esam tālu no meža izkļūšanas. Patiesībā mēs vēl pasliktinām krīzi. Katru gadu, kad mēs izpludinām atmosfērā vairāk siltumnīcefekta gāzu nekā spējam absorbēt, mēs vēl vairāk traucējam dabiskās sistēmas, no kurām cilvēki ir atkarīgi jau tūkstošiem gadu, izraisot vēl ekstrēmākus laikapstākļu notikumus – no karstuma un sausuma līdz viesuļvētrām un meža ugunsgrēkiem – kas jau ir kļuvuši biedējoši ikdienišķi. Vienkārši sakot, jo ilgāk mēs turpināsim masveidā sadedzināt fosilās degvielas, jo sliktāka būs mūsu nākotne.
Un tas attiecas ne tikai uz vēl nedzimušajām paaudzēm. Nesen es sarunājos ar draugu par manu vecumu. Viņš teica, būtībā, ka klimata pārmaiņas ir reālas un izraisa cilvēki, bet tā būs nākamās paaudzes problēma. Viss, ko es varēju domāt bija – nopietni? Pastāstiet to cilvēkiem Arizonā, Teksasā, Vermontā un Havaju salās. Vai Lībijā, Grieķijā, Pakistānā un Kanādā. Siltinot zemi pērn vien tika prasītas upuris katrā no šiem vietām – un pilns saraksts ar šādām vietām būtu daudz garāks. Klimata pārmaiņas ir šeit, un pat ja tās jūs nenogalina vai nedzīsina no mājām, tās ietekmēs jūs neatkarīgi no tā, kur jūs dzīvojat.
Tajā pašā laikā globālais drauds nozīmē arī pasaules mēroga iespēju palīdzēt to uzvarēt. Nekur citur nav patiesa teiciena “ikviens var mainīt pasauli un visiem vajadzētu mēģināt”, kā klimata jomā.
Tas mani noved pie cita iemesla, kāpēc esmu 100% pārliecināts, ka bērnu ievešana šajā pasaulē joprojām ir pareizais darbs. Iedibinot domu, ka labākais atbildes veids uz sasilšanu pasaulē ir atturēties no bērnu radīšanas, ir pieņēmums, ka cilvēka dzīve pēc definīcijas ir sloga mūsu planētai. Bet tas vienkārši nav patiesi. Katru dienu es strādāju ar cilvēkiem, kas atstās zemi daudz labāk nekā viņi to atrada. Zeme un 8 miljardi cilvēku, kas to apdzīvo, ir ļoti laimīgi, ka šie cilvēki pastāv un ka viņi ir izvēlējušies pavadīt savu laiku tajos veidos.
Grāmatas gaita esmu izcelis dažus cilvēkus, kas ir veltījuši savu dzīvi – bieži vien pēc karjeras maiņas vidū – cīņai pret klimata pārmaiņam. Viņu aktīvisms, idejas un uzņēmumi padara iespējamu tīrās enerģijas revolūciju. Taču viņu stasti mums sniedz cerību, taču tie nevar būt iemesls pašapmierinatibai. Mēs darim vairak stabilizet mūsu planeta neka lielak daļa cilveku domaja iespejams tikai pirms dažiem gadiem. Un tajapati laika patiesiba ir ta ka mes vel neesam darit pietiekami daudz.
Kameras augošais skaits izcilu zinatnieku inzinieru biznesa cilveku aktvistu un politisko lideru velta sevi mūsu planetas aizsardzibai es nekad negribetu ka jus domajat ka mes uzvaresim klimata del cilveku kas ir gudraki par jus. Mes uzvaresim klimata del jus.
Varbut jus izlasijat pedejo teikumu un brinijaties vai tas tiesam ir patiesi. Vai jus personigi varat izdarit nozimigu atskiribu? Uzticieties man. Jus varat. Patiesiba tagad ir perfektais laiks mainit savu dzivi veida kas atspogulo musu mainigo pasauli. Planetas stabilizesana ir musu dzives cina – un tas ir cina kur mes vajag jus pievienoties.
Ka jus varat izdarit vislielako ietekmi? Es domaju ka tas noliekas uz trim jomam: personalas izveles aktiva pilsoniba un merktiem vaditas karjeras. Ar “izvelem” es domaju individualas darbibas ko mes veicam ka patereji. Ir daudz mazu veidu ka jus varat palidzet samazinat cilvektiesibas kopuma emisijas. ANO dokumenta Darbibas veseliga planeta tiek ieteikti divpadsmit veidi ka jus varat palidzet pasaulei sasniegt Ilgtspejigas attistibas merkus kas tika izvirziti 2015.gada. Tie ietver visu no elektriskas automasinas iegades lidz elektriskas siltsuknas uzstadisanai jusu majas lidz mazakas partikas izmesanai.
Sis visas ir labas idejas. Daudzos gadijumos neskatoties uz fosilas degvielas propagandas rulliem centies parliecinat jus ka darit savu dalu klimata bus dargi pieņemot klimata apzinigus lemumus gan ietaupis naudu gan uzlabos jusu dzives kvalitati. Arik izveles ko jus veicat ka individs tiešam ietekme kopuma tirgus pat mazos veidos. Ja jus esat agrinie pieņemeji cleantech jus palidzat start-up uzņemumiem augt atrak. Ja jusu kaimini redz ka jus braucat ar elektrisko automasinu liekat saules paneļus uz jumta vai ietaupat naudu ar siltsuknu vini ir dazak nosliekti darit to pasu. Visiem siem iemesliem ja jus gribat klut par klimata cilveku viegls pirmais solis ir sev jautajiet “Ka es personigi varu tuvoties neto-nulles emisijam?”
Bet ka esmu teicis kameras samazinasana jusu ogledskabonio pedas var but sakums mainam ko jus veicat savai dzivei tas nevar but beigas. Es bažijos ka tas ir naivi un pat varbut pretproduktivi teikt ka risinasana klimata sakas majas – tas liekas ka klimats ir tikai personala atbildiba nododot vainu paterejiem un atlaujot fosilas degvielas nozarei aiziet bez soda.
Fokusejoties uz individualam izvelem butu ka sakot pirms 30 gadiem “Plausu vezis ir pasaules sabiedribas veselibas krize tapec jums vajag mest smeket.” Mest smeket ir laba lieta ko darit. Bet tas nav risinajums pasaules problemai un tas nav sakarigs ar korporacijam kas pelna miljardus dolari perpetuating ta problema cik ilgi vien iespejams.
Tad tur naks pilsoniba. Es nerunaju par pilsonibu kas naks ar pasi. Vietoj es lietoju pilsonibu sajuta aktiva iesaistita daliba jusu kopiena. Pilsoniba ir tas kas virza kolektivu darbibu ipasi demokratijas. Tas nozime ka pilsonibas speka izmantosana ir viena no efektivakajam lietam ko jus varat darit lai palidzetu stabilizet musu planeta.
Pilsoniba pienem daudzas formas. Viena no visdirektakajam ir iesaistities politika. Partiju politika si dienas ir slikta reputacija – un tic man es redzu kapiec. Bet ka saka velas ir sekas. Apsveriet visjaunako prezidenta sacensibu. Dzo Baidens nebija mans pirmais izvele savas partijas nominacijai liela dalja tampec ka es pret vinu sacentos. Ka prezidents vins ir pieņemis dazus klimata saistitus lemumus piemeram apstiprinajot Willow naftas projektu ko es noteikti nebūtu darijis.
Bet gruti parspilet amerikanu veletaju ietekmi kad vini ieveleja Dzo Baidenu 2020.gada – un varbut atkal so gadu. Divpartiju infrastrukturas likums kas palidz modernizet visu no masveida transportlidzekliem lidz musu elektrotiklam. Inflacijas samazinasanas akts lielaka vienreizeja ieguldisana cleantech pasaules vesture. Atstajot fosilas degvielas uznemumiem tiesibas urbti miljonos akru Arktika ieskaitot publisko zemi ko Trampa administracija bija iznomajusi urbšanai. Viss sis un daudz kas cits nebija noticis ja pedejo prezidenta velasanu rezultats butu bijis citads. Prezidents Baidens un vina administracija ir bijusi stipraka atbalstitaja robusta klimata atbilde vesture. Lidz sim.
Un saja nakama velasanaja starpiba starp diviem prezidenta kandidatiem par klimatu nekad nav bijusi skaidraka. No vienas puses jums ir prezidents un partija kas apnemusies uzbuvet panakumus pirma termina – samazinot energijas izmaksas atbalstot jaunas tehnologijas un palidzot tikt pie rokas paterejiem visa valsti. No otras puses jums ir kandidats kas tikai gaida iespeju ieviest Projektu 2025 apspiest tira energija un likt federala valdibas pilnu svaru atbalstit naftu un gazes uznemumus. Donalds Tramps bija sliktakais klimata prezidents vesture. Vins solija lepni but vel sliktaks ja vins dabut vel vienu iespeju – un Republikanu partija apnemas palidzet turiet to solijumu pat ja Tramps pats neatgriezas biroja.
Sodien jums nav jabut politikas miletam lai iesaistitos politika. Jums tikai jabut rupigam par dzivojamas planetas saglabasanu. Mes nevaram atljauties cetru gadus ilgu pauzi tira energija revolucija nemaz nerunajot par milzigu fosilas degvielas finansetu soli atpakal. Vai tas ir mudinot draugus un gimenes balsojumus durvis durvis ziedojot naudu izmantojot savus socialos medijus (ieskaitot originalos socialos medijus – vest sarunas) lai pretotos malinformacijai vai pastiprinatu klimata zinas kas palidz cilvekiem saprast kas ir likmes sodien tur tik daudzi veidi ka but aktiva pilsoniba velasanaja kas dazada veida var but fosilas degvielas uznemumu pedeja nostaja.
Arik kameras prezidenta politika sanem lielako uzmanibu tas talu nav vieniga vieta kur pilsoniba dara milzigu starpibu. Dazados veidos nafta un gazes uznemumi pat vairak ietekme valsts parlamentus neka Kongresa jo vini var algot lobistus lai virzetu savas intereses ar mazaku sabiedribas uzmanibu neka vini sanemtu federala limeni. Jus varat palidzet mainit to. Palidzet cast gaismu uz notikumiem valsts valdiba rakstot domstarpibu vai vestuli redaktoram. Iesaistieties vietesaja kampanja. Vai pat pats kandideties amatam.
Arik pilsoniba nav ierobezota ar elektoralo politiku. Paņemsim manu dzimto Kaliforniju statu. Sodien mes esam uzticami zila valsts bet likumu un programmu ieviesana lai palidzet stabilizet planeta joprojam prasa politisko gribu. Tikai pagajuso gadu musu likumdevejs debatija par likumu kas prasa uznemumiem kas darbojas Kalifornija atklajiet savus Scope 3 emisijas – emisijas no katras piegades ķedes dalas. Tapat kad jebkuram uznemumam kas velas darboties meroga ir jabut darbam Kalifornija sis likuma pieņemsana parstavetu milzigu potencialo uzvaru klimata merisanai ne tikai Zelta Valsti bet visa pasaule.
Ka parasti nafta un gazes uznemumi pret so iniciativu cinijas ar visiem spekiem ko viniem bija. Kas izdarija starpibu bija zala masveida kustiba otra puse. Parastie cilveki dazi ricibojot patstavigi dazi caur organizacijam mudinaja vietes likumdevejus doties liels solis uz prieksu. Vini parliecinajas ka asamblejas locekli un valsts senatori zina ka vini tiks turiti atbildigi ja vini izveles fosilas degvielas pusi par savim veletajiem un ja
