Kibernoziegumu pieaugums Eiropas Savienībā
Digitālie uzbrukumi, kuru daudzums ir dubultojies pēdējos mēnešos Eiropas Savienībā, ir vērsti arī pret vēlēšanu saistītajiem pakalpojumiem, paziņoja ES galvenais kiberdrošības amatpersona.
Kiberuzbrukumu pieaugums kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā
Juhans Lepassars, Eiropas Savienības Aģentūras kiberdrošībai jeb ENISA vadītājs, intervijā ar Associated Press atklāja, ka uzbrukumi ar ģeopolitiskiem motīviem ir pastāvīgi pieauguši kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī.
“Kiberaktivistu uzbrukumu skaits Eiropas infrastruktūrai – draudu aktoriem, kuru galvenais mērķis ir radīt traucējumus – ir dubultojies no 2023. gada ceturtā ceturkšņa līdz 2024. gada pirmajam ceturksnim,” teica Lepassars otrdienas vakarā aģentūras galvenajā mītnē Atēnās.
“Tas ir diezgan nozīmīgs pieaugums,” viņš teica.
Gatavošanās vēlēšanām un kiberuzbrukumu draudi
ES 27 dalībvalstu pilsoņi 6.-9. jūnijā balsos par Eiropas Parlamenta likumdevējiem vēlēšanās, kas veidos arī ES izpildvaru – Eiropas Komisiju. Trešdien Beļģijas amatpersonas paziņoja, ka policija veica kratīšanas Eiropas Parlamenta darbinieka dzīvesvietā un viņa birojā Parlamenta ēkā Briselē aizdomu dēļ par Krievijas iejaukšanos. Vēlēšanas, kas notiek arī Amerikas Savienotajās Valstīs, Lielbritānijā un vairākās citās valstīs, ir modinājušas drošības aģentūras uzmanību par pretinieku finansētām traucējumu kampaņām.
ENISA ir vadījusi vingrinājumus un intensīvas konsultācijas, lai pastiprinātu vēlēšanu saistīto aģentūru noturību ES pēdējos septiņos mēnešos. Gada ziņojumā par 2023. gadu aģentūra atzina pieaugumu izspiedējvīrusu uzbrukumos un incidentos, kas vērsti pret publiskajām iestādēm.
Kiberuzbrukumu metodes un mākslīgais intelekts
Lepassars teica, ka uzbrukumu metodes – lai gan lielākoties neveiksmīgas – bieži vien tiek izmēģinātas Ukrainā pirms to paplašināšanas uz ES valstīm.
“Tas ir daļa no Krievijas agresijas kara, ko viņi cīnās fiziski Ukrainā, bet digitāli arī visā Eiropā,” viņš teica.
Eksperti brīdina, ka mākslīgais intelekts arvien vairāk tiek izmantots, lai ar maldinošu vai nepatiesu informāciju, tostarp hiperrealistiskiem video un audio klipiem, pazīstamiem kā “deepfakes”, ietekmētu Rietumu vēlētājus.
“Tika uzsvērts arī dalībvalstu kiberdrošības aģentūru puses, ka AI atbalstīta dezinformācija un informācijas manipulācija ir liels drauds,” teica Lepassars.
Viņa komentāri atbilst šomēnes ASV Nacionālās izlūkošanas direktora Avrila Heinsa brīdinājumam, ka tehnoloģiskais progress ļaus vairāk valstu un grupu veikt efektīvas dezinformācijas kampaņas.
ASV un Eiropas eksperti palīdz drošības aģentūrām mēģināt paredzēt nākamajā desmitgadē radušos digitālos draudus un neaizsargātību, ar ENISA identificējot pārtikas ražošanu, satelītu pārvaldību un autonomo transportlīdzekļu jomas, kur nepieciešama uzmanība.
Kiberdrošībai, pēc Lepassara domām, neizbēgami būs jākļūst par otru dabu dizaineriem un patērētājiem.
“Es tiešām uzskatu, ka mums priekšā ir sabiedriskais izaicinājums saprast digitālo drošību tajā pašā veidā kā mēs saprotam drošību ikdienas satiksmes vidē,” viņš teica.
“Braucot ar auto, mēs esam informēti par notiekošo apkārt. Mums ir jābūt modriem,” viņš teica. “Tie paši uzvedības modeļi un paradumi ir jāievieš arī tad, kad mēs darbojamies jebkurā digitālajā vidē.”
