62 gadus vecā dibinātāja Marie Jeruzaleme nekad nav jutusies spējīgāka pielāgoties uzņēmējdarbības pasaules mainīgajām prasībām
“Mana ķermenis vairs nav tik veikls kā agrāk, bet garīgi es šodien esmu stiprāka nekā jebkad agrāk savā karjerā,” viņa stāsta.
57 gadu vecumā Jeruzalemi atlaida no viņas galvenās personāla vadītājas amata privātajā kapitālā
Tomēr viņa vēl nebija finansiāli vai emocionāli gatava aiziet pensijā. Pēc dažu gadu darba kā biznesa konsultante personāla vadībā, viņa pievērsās Rocket50 dibināšanai, biedrībai un darba meklēšanas platformai, kas palīdz vecākiem darbiniekiem. Lai savu biznesu uzsāktu, viņai ātri bija jāapgūst jaunas prasmes – sākot no mākslīgā intelekta integrēšanas līdz mārketinga un sociālo mediju stratēģiju izveidei.
Jeruzaleme noraida priekšstatu, ka vecāki cilvēki nevēlas apgūt jaunus darbības veidus, un uzskata, ka biznesa uzsākšanas prasības – jaunu prasmju apguve un saskarsme ar citiem – ir palielinājušas viņas pašapziņu un garīgo izturību.
Bieži tiek pieņemts, ka prāts ar vecumu nedarbojas optimāli. Lai gan ir daži normāli ar vecumu saistīti domāšanas ātruma un uzmanības samazinājumi, cilvēku lēmumu pieņemšanas un abstraktās domāšanas prasmes patiesībā var uzlaboties ar vecumu, saskaņā ar pētījumiem no Nacionālā novecošanās institūta un Kolumbijas universitātes Irvinga medicīnas centra (CUIMC).
Tas ir labs ziņojums, jo darbinieki vecumā no 55 gadiem un vecāki nākamajā desmitgadē veidos vairāk nekā ceturtdaļu darbaspēka, un amerikāņi arvien biežāk strādā pēc pensionēšanās vecuma, vai nu tāpēc, ka vēlas palikt iesaistīti, vai tāpēc, ka finanses un aprūpes pienākumi padara to par neiespējamu. Neatkarīgi no iemesla, kāpēc viņi strādā, viņiem visiem ir kaut kas kopīgs: viņi vēlas saglabāt garīgo asumu. Par laimi, smadzenes ir pielāgojamas, un eksperti saka, ka daži ikdienas ieradumi var palīdzēt cilvēkiem saglabāt kognitīvo izturību līdz pat vecumam.
Pamati
Miegs ir kritiski svarīgs visu cilvēku veselībai, bet tas ir īpaši svarīgi novecojošajam smadzenēm. “Miega traucējumi ir saistīti ar kognitīvo traucējumu un fizisko funkciju samazināšanos,” saka Marie-Pierre St-Onge, PhD, CUIMC miega un cirkadiāno pētījumu izcilības centra direktore.
Lai gan zelta standarts ir septiņas līdz deviņas stundas miega katru nakti, aptuveni trešdaļa vecāka gadagājuma pieaugušo neatbilst minimumam, saskaņā ar BMC Public Health publicēto pētījumu. Eksperti iesaka ievērot regulāru miega un pamodināšanas grafiku un izstrādāt vakara atslodzes rituālu, kas ietver ekrāna laika ierobežošanu un nomierinošas darbības veikšanu, papildus jebkuriem citiem ārsta ieteiktajiem pasākumiem.
Pētījumi arī ilgu laiku ir uzsvēruši vingrinājumu lomu svarīgu smadzeņu funkciju aizsardzībā. Kustība palīdz pretoties ar vecumu saistītai smadzeņu hipokampa saraušanai, kas ir atbildīga par atmiņu.
Lai redzētu pozitīvus rezultātus, nav nepieciešama liela aktivitāte: Epidemioloģijas un sabiedrības veselības žurnālā publicētais pētījums atklāja, ka pat 10 minūtes ikdienas mērenas līdz intensīvas kustības, piemēram, straujas pastaigas, braukšanas ar velosipēdu vai pārgājieniem, var uzlabot garīgo apstrādi, piemēram, plānošanu un efektīvu uzdevumu izpildi. Vingrinājumi arī palīdz samazināt miega problēmas, piemēram, bezmiegu.
Draudzīgs kaimiņš
Spēcīgu draudzību un attiecību uzturēšana var šķist pretrunīga darbam un aprūpes pienākumiem. Tomēr kafijas dzeršana ar kolēģi, brīvprātīgais darbs savas kopienas labklājībai vai ģimenes vakariņu rīkošana palīdzēs saglabāt smadzeņu stimulēšanu.
“Mēs dzīvojam ļoti strauji mainīgajā pasaulē, un mums ir jāseko līdzi visiem šiem pārmaiņiem. Mēs kļūstam nerelevanti, kad pārstajam mācīties.” – Marie Jeruzaleme, 62 gadus veca dibinatāja
“Sociālais aktīvisms aizsargā pret dažnedažadiem negatīviem veselības rezultatiem vecumdienos, ieskaitot kognitīvo samazinajumu, demenci un pat agri nasta,” saka Patricia Boyle, PhD, McKnight Brain Research Foundation uzticibas dalibnieks un neuropsihologs Rush Alzheimer’s Disease Center Čikagaa. Tas pat var uzturēt smadzeņu izturibu slimibas prieksa,” vinja piebilst.
Turklát socializacija, ipasi starp paaudzem, paplašina cilveku perspektivas, kas atsvaidzina pratu, kad tiek apsvetroti jauni domašanas veidi,” skaidro Dr. Tara Swart, vadoša neirozinatniece un gramatas “The Source: Open Your Mind. Change Your Life” autore.
Mūžizglitiba
Smadzenes turpina attistities pat vecuma gados. Bet smadzenes stagnet kad cilveki nepiedalas uzmanibu prasošas darbibas,” saka Swart. Biznesa uzsaksana, ka to darija Jeruzaleme, ir viena no šadam darbibam, bet nav jadara kaut kas tik intensivs lai gūtu labumus.
“Jaunas valodas vai muzikala instrumenta apguve ir tik gruta ka tas liek jusu smadzenem mainities,” norada Swart stiprinot izpildfunkcijas un speju regulét emocijas un risinat sarežgitas problemas.
Pat pasiva maksla baudisanas var kalpot ka smadzenu pastiprinatajs. Jauna nozares neuroestetika liecina ka viss no operas klausisanas lidz baleta skatisanos vai gleznas verešanas var uzlabot uzmanibu un beigu beigas pagarinat cilveka mužibu. “Šie skaistuma veidi mums sniedz patiesi labveligu ietekmi,” saka Swart.
Jauns skats uz novecosanu
Harvard T.H. Chan School of Public Health petijums atklaja ka cilveki kam ir pozitiva novecosanas skatijuma tendence dzivot ilgak un but labakai fiziskai un kognitivai veselibai.
Maddy Dychtwald, gramatas “Ageless Aging” autore saka ka ir daudz pozitivu kas nak lidzi hronologiska kapnes kapsanai piemeram gudriba un pašapzinasana. “Mums ir agencija ko mes nekad agrak nebijam domajusi,” vinja saka.
Lesley Steinman veselibas veicinasanas petijumu centra petnieks Vašingtonas universitate bridina pret novecojušu terminu lietosanu piemeram “silver tsunami” kas perpetue negativas stereotipus par novecosanu.
Petnieks Program to Encourage Active Rewarding Lives (PEARLS) Steinman palidz vecakam pieaugusajiem palikt iesaistitiem un spelet aktivo lomu ka vinji novec. “Cilveki bieži ir parsteigti ka ir diezgan daudz lietas ko vinji var izdarit lai gan sistemiskas un strukturalas problemas padara vinju dzivi gruta,” vinja saka.
Pozitiva domašana ari var palidzet atvieglot garigas veselibas problemas piemeram depresiju – ipaši satraucoša vecakam pieaugusajiem kam var but veselibas izaicinajumi vai cope ar zaudéjumu un skumju. Ieradumi ka laba miega vingrosana un pozitiva domašana var palidzet samazinat stresu un depresiju kas savukart var asinat kognitivo sniegumu.
Jeruzalemei tuvakaja laika nav planu iet pensija. Vinja katru dienu pamostas ar vélmi macities un iesaistities ar vecakiem darbiniekiem. Vinja saka ka ta bridí kad vinja zaudes motivaciju vinja meginas ko jaunu. “Atrodi savu aizrausanos un paliec iesaistits tik ilgi cik vari jo tas tiešam liek justies dzivam,” vinja saka.
Šis raksts paradijas June/July izdevuma ar virsrakstu “Labakais plans jusu smadzenem ka jus novecojat.”
