Dzīves līmeņa palēnināšanās
Apvienotās Karalistes (AK) iedzīvotāju pieejamais ienākumu pieaugums pēdējos gados ir bijis lēnāks nekā tādām valstīm kā ASV un Vācija, liecina Fiskālo pētījumu institūta (IFS) veiktais pētījums, kas liek AK atpalikt no konkurentiem, ar kuriem tā agrāk sacentās par līderpozīcijām.
Dzīves līmeņa pieaugums ir bijis lēnāks visur pēdējos 15 gados dažādu iemeslu dēļ. Finanšu krīze un COVID-19 pandēmija ir kalpojušas kā traucējoši notikumi plašākam periodam, kurā produktivitātes pieaugums ir palēninājies, bet pat ņemot vērā to, situācija AK ir bijusi sliktāka.
Kopš 90. gadu vidus līdz 2000. gadu vidum, kad AK bija viena no bagātāko valstu līgas līderēm, algu pieaugums valstī ir piedzīvojis strauju kritumu, turpinoties 21. gadsimtam.
No 1995. līdz 2007. gadam briti baudīja 41% pieaugumu pieejamajos ienākumos, apsteidzot tādas valstis kā Zviedrija, Itālija, Dānija un ASV. Tas bija periods, kad “baby boomer” paaudze piedzīvoja savus labākos ienākumu gadus, bet “Gen X” paaudze bija svarīgajos karjeras sākuma posmos.
Taču no 2007. līdz 2019. gadam strādājošo vecuma iedzīvotāju ienākumi AK pieauga tikai par 6%, salīdzinot ar 12% ASV un 16% Vācijā. Valsts ieņem 11. vietu no 14 analizētajām valstīm IFS pētījumā.
“Pieauguma palēninājums attīstītajā pasaulē skaidri norāda, ka ir daudz faktoru, kas nav saistīti ar AK, lai gan ir arī jāatzīmē, ka AK ir nokritusies zemāk augšanas līgas tabulā šajā laikā,” raksta autori.
“Kopš 2019. gada nav pārsteigums, ka pieaugums ir apstājies, ņemot vērā COVID pandēmiju un enerģijas cenu krīzi, lai gan atkal AK šķiet, ka ir sliktāk izturējusies nekā daudzas salīdzināmas valstis.”
Šajā palēnināšanās periodā bija arī bagātības pārdale, kas palīdzēja samazināt ienākumu nevienlīdzību. IFS konstatēja, ka algu pieaugums 90. procentilē ienākumu grupā no 1995. līdz 2007. gadam bija tikai 1,5%, kamēr zemu un vidēji ienākošie strādnieki piedzīvoja visstraujāko pieaugumu.
Bet, runājot par paaudžu rivalitāti, secinājumi būs atgādinājums britu “millennials”, ka viņi ir palaiduši garām labos laikus, ko baudīja viņu “Gen X” un “baby boomer” priekšteči. Ja tendence turpināsies, nav ticams, ka viņi varēs tos panākt.
Situācija ir vēl skarbāka, skatoties uz ASV un Vāciju, kas abas pārspēja iepriekšējo ienākumu pieaugumu starp 2007. un 2019. gadu.
Kas vai kurš ir vainojams?
IFS nav sniedzis konkrētu iemeslu AK kritumam tabulā, bet daudzi komentētāji steidzas identificēt vaininieku aiz AK ekonomikas neveiksmes, un viņiem ir daudz variantu no kuriem izvēlēties.
Daži var norādīt uz “Brexit” sekām, taču IFS analīze aptver periodu, kad AK vēl bija ES sastāvdaļa. AK valdības finanšu uzraudzības iestāde, Budžeta atbildības birojs (OBR), prognozē, ka ilgtermiņa AK produktivitāte būs par 4% zemāka pēc “Brexit” tirdzniecības nolīgumiem nekā tajos būtu bijusi blokam.
Citi apgalvos, ka fakts, ka lielāko daļu no 2007.-2019. gada perioda valdīja Konservatīvajiem nav nejaušs sakritums. Partija tikko atzīmēja 14 gadus pie varas šajos maijā, un sabiedrības pacietība ar tās valdību ir sarūkoša.
Konservatīvajiem valdniekiem, kas darbojusies retajai koalīcijai ar Liberāldemokratiem no 2010. līdz 2015. gadam, būs jāapgalvo, ka viņiem bija daudz ar ko cīnīties, jo īpaši ar ekonomiku pēc Lielajiem recesijas gadiem 2008./09. gadam.
Taču taupības politika, ko viņi īstenoja sabiedrisko finanšu atjaunošanai, ir strīdus punkts, un pastāv spekulācijas par to, cik daudz tas ir ietekmējis ekonomisko izaugsmi un samazinot dzīves līmeni.
AK sabiedrība dosies uz vēlēšanu urnas jūlijam lai ievēlētu savu nākamo valdību, un opozicionarajai Darba partijai būs liela iespēja izmantot IFS analizi konservatīvo partiju kritizēšanai.
