Lielbritānijas uzņēmumu vadītāju atalgojums
Lielbritānijas uzņēmumu vadītājiem nav slikti ar atalgojumu – vidējais lielākās biržas uzņēmuma vadītājs pērn nopelnīja 3,8 miljonus mārciņu (4,75 miljonus dolāru), neieskaitot pensijas.
Salīdzinot ar saviem amerikāņu kolēģiem, tomēr tas ir niecīgs naudas daudzums, jo vidējais S&P 500 uzņēmuma vadītāja atalgojums pirms gada sasniedza 16,7 miljonus dolāru.
Atšķirība pastāv pat līdzīgiem uzņēmumiem vienā nozarē. Piemēram, Exxon Mobil vadītājs Darren Woods pērn nopelnīja 37 miljonus dolāru, kas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā Shell vadītājs Wael Sawan, neskatoties uz to, ka abas naftas un gāzes kompānijas guva līdzīgus ienākumus.
Tagad daži sāk runāt par plaisas aizpildīšanu, paaugstinot Lielbritānijas uzņēmumu vadītāju atalgojumu līdz ASV līmenim, ar vienu no lielajiem investoriem Lielbritānijas farmācijas grupā AstraZeneca, sakot, ka uzņēmuma vadītājs Pascal Soriot ir “masīvi apmaksāts” ar savu 16,9 miljonu mārciņu (21,5 miljonu dolāru) paketi salīdzinot ar ASV kolēģiem, noraidot akcionāru grupu kritiku par iespējamu algas paaugstināšanu.
Augstāku izpilddirektoru atalgojuma atbalstītāji Lielbritānijā apgalvo, ka tas ir veids, kā saglabāt labākos talantus valsts vadošajos uzņēmumos, tādējādi veicinot ekonomiku.
Londonas biržas vadītāja Julia Hoggett ir viena no tādiem atalgojuma palielināšanas atbalstītājiem. Viņa ir redzējusi, kā daudzi perspektīvi britu uzņēmumi pamet LSE, izslēdzoties vai pārceļoties uz citām biržām ASV un Eiropā.
Hoggett domā, ka daļa no atbildes uz šo aizplūšanu slēpjas pievilcīgākajos kompensāciju paketēs vadītājiem. “Mēs esam sevi ierobežojuši, radot līdzvērtīgu spēles laukumu, ar kuru konkurēt ar pārējo pasauli,” teica Hoggett.
“Mums jāapzinās iespējamā ietekme, ko [izpilddirektoru atalgojums] var radīt uz spēju radīt globāli nozīmīgus uzņēmumus.”
Laika jautājums
Lielbritānijas domnīcas High Pay Centre direktors Luke Hildyard saka, ka Hoggett komentāri ir laika zīme.
Tas ir tāpēc, ka viņa, iespējams, nebūtu drosmīga tos izteikt pirms dažiem gadiem, kad politiķi Jeremy Corbyn un Bernie Sanders bieži bija presē, kritizējot algu nevienlīdzību un korporatīvo alkatību, saka Hildyard.
“Es domāju, ka uzņēmumi un investori interesējās par to, kas veicina atbalstu pretuzņēmumu noskaņojumam un kā to varētu risināt,” viņš teica.
Kad jautājumi par dzīves dārdzības spiedienu ir kļuvuši mazliet mazsvarīgāki sabiedriskajai diskusijai, padomes arī ir drosmīgākas piedāvāt arvien dāsnākas kompensāciju paketes saviem izpilddirektoriem.
Bet piesardzīgie akcionāri nav gatavi pieņemt jaunu virzienus augstākam CEO atalgojumam bez pretestības.
Investori atbild
Pagājušajā gadā 60% Unilever akcionāru nobalsoja pret jaunievēlētā izpilddirektora Hein Schumacher kompensācijas paketi, kas viņam ļautu nopelnīt par 20% vairāk nekā viņa priekštecim Alan Jope. Tas bija rets gadījums, kad tika noraidīts FTSE 100 izpilddirektora atalgojuma ieteikums 21. gadsimtā.
Balsojums panāca savu mērķi. Šogad Unilever kompensācijas ziņojumā teikts, ka pirms Schumacher pamatalgas sasaldēšanas un viņam piedāvājot vairāk veiktspējas balstītas atlīdzības, uzņēmums konsultējies ar ieinteresētajiem.
Tas nebija izņēmums. Tendence apstrīdēt dāsnas paketes pieaug arvien vairāk investoru gan ASV, gan Eiropas pusē.
Boeing, Stellantis, AstraZeneca, Dollar General un Universal Music Group ir tikai daži no uzņēmumiem, kur CEO atalgojuma priekšlikumi ir saskārušies ar akcionāru pretestību. Šo piecu uzņēmumu vadītajiem nesen nācieties aizstavēt kopumā 253 miljonu dolāru lielu kompensaciju.
Hildyard norada, ka jebkurš taisnīguma jautajums palielinot CEO atalgojumu galu galā novirza resursus no citiem uzņemuma aspektiem, piemēram, ieguldijumiem un pētniecibas un attistibas darbiba, liekot akcionariem būt nevēlamiem piekrist tam.
Sarah Andersona, Global Economy Project direktore ASV bazeja Institute for Policy Studies saka, ka kamēr Lielbritanijas vaditaji cenšas pacelt savas algas lidz ASV limenim, investori otrpus okeanam cenšas vilkt ASV izpilddirektoru algas tuvak Lielbritanijas limenim.
“Es domaju, ka šie balsojumi atspogulo augošo sabiedrisko sašutumu par parak apmaksatiem izpilddirektoriem kopuma,” teica Andersona.
“Tas viss balstas uz to, ko es redzu ka loti novecojušu priekšstatu par to, ka cilveks biroja sturiti gandriz viens pats ir atbildigs par uznemuma vertibu un es domaju cilveki vairs to nepirks.”
Hildyard piekrīt ka izpilddirektora ietekme bieži tiek parspileta ņemot vera skaitu padomnieku kas ziņo viņam un vada viņa lemumus.
SOC Investment Group viena no akcionaru padomnieku grupam kas cina pret izpilddirektoru atalgojuma pieaugumu ir cilveki kas ziņo tam “cilvekam biroja sturiti” prata.
Tapat ka padomnieku grupam Glass Lewis un ISS Lielbritanija SOC ir bijusi prieksgala pretestiba pret augstu CEO atalgojumu ASV akcionaru sapulces. Uzņemums iepriekš spiedis Starbucks uzlabot darbinieku tiesibas.
Jaunakais korporativais milzis SOC redzeslokos ir 30 miljardu dolari vertais ASV mazumtirdzniecibas uznemums Dollar General kura izpilddirektors Todd Vasos sešu gadu laika uznemuma sanema 183 miljonu dolari. Ievrojamais piemaksa personigai korporativaja lidmasina lietošanai bija viens no piemeriem ko SOC uztver kaa parmerigi lielu kompensaciju.
Taja pasa laika SOC petniecibas direktors Richard Clayton saka ka uznemuma darbinieku apstrade rada materialus finansialus riskus uznemumam.
“Es domaju ka galvena izmaina ko mes esam redzejusi ir atzinums ka kad uznemums neatbilstoši parvalda savu darbaspaku tas rada riskus,” Clayton teica. Ipaša baža ir tas ka netaisniga atlidzinajuma dalijuma uztvere var but toksiska darbinieku moralem un lidz ar to ari sniegumam.”
“Izpilddirektoru atalgojuma diskusija tagad biežak neka agrak ieklauj skaidru diskusiju par to kas notiek ar darbaspaku kopuma,” vinš saka.
Eiropas attieksme
No Clayton komentariem ir zimes ka ASV akcionari piever aizvien lielaku Eiropas skatijumu uz izpilddirektoru kompensaciju kur izpilddirektora atalgojums ir daudz tuvak vidusdarbiniekam.
Ta ir noskaņojums ko pagajušaja gada apkopoja Norvegijas 1.6 triljonu dolari verta suverana bagatibas fonda vaditajs Nicolai Tangen kurš pelna mazak neka 1 miljonu dolari gadalaiki ka valsts ierendnieks. Tangen aprakstija Amerikas izpilddirektorus kas nopelna apmeram 20 miljonu dolari kaa “dienvidu laupišanu”.
Patiesiba Clayton saka ka grupa ir macijusies macibas no Eiropas savos centienos uzlabot darbinieku situaciju lielos korporativos uznemumos.
“Prakse ap izpilddirektoru atalgojumu ir tik atskiriga Eiropa un limeni ir tik atskirigi ka tas ir skaidrs pieradijums ka nav patiesiba maksat izpilddirektoriem šadas naudas lai butu uznemums kas strada,” vinš teica.
Tomar lielaka dala Lielbritanijas izpilddirektoru panak lai vinu lielakie atalgojuma paketes tiktu pieņemtas – lai gan ar šaurakam balsu vairakumam neka agrak – škirba izskatas ka tie bus vairak gatavi pieņemt praksi no ASV neka otradi.
High Pay Centre Hildyard saka ka vinš domaja ka izpilddirektoru atalgojums Lielbritanija palielinasies no pašreizeja limena starp 100 un 120 reizem vidusdarbinieka algu pat ja tie nesasniedz Amerikas limenus.
“Ja tas strauji pieaug kaa es domaju ka tas var notikt tuvakajos gados un mes neredzam uzlabojumus Lielbritanijas ekonomika plašaka – ja izradijas ka augstaks izpilddirektoru atalgojums nav šis briniskigais atriebiba Lielbritanijas ekonomiskajai letargijai – tad es domaju cilveki bus diezgan dusmigi par to,” Hildyard teica.
Padomes un investori var nolemt ka sabiedriska vai darba deveja pretestiba ir verts risks bet ko vien vinji lem par savu atalgojuma politiku vinji noteikti var gaidit turpinatu uzmanibu.
