Londonas ielas varbūt nav bruģētas ar zeltu, bet tur ir skaidri redzams, ka zelta ir pietiekami daudz.
Viens no 39 Londonas iedzīvotājiem jeb 227 000 cilvēku no 8,8 miljoniem ir vismaz 1 miljons dolāru šķidrā, investējamā bagātībā, pēc Pasaules bagātāko pilsētu ziņojuma 2024. gada datiem.
Pētījums, ko veicis Henley & Partners un New World Wealth, Lielbritānijas galvaspilsētu novērtē kā piekto pasaulē pēc bagātnieku skaita, atpaliekot no Ņujorkas (349 500 miljonāri), Sanfrancisko un līča apgabala (305 700), Tokijas (298 300) un Singapūras (244 800).
Parīze ieņem septīto vietu pasaulē un otro Eiropā ar 165 000 šķidro miljonāru. Neskatoties uz to, ka tajā dzīvo pasaules bagātākais cilvēks Bernārs Arno, Francijas galvaspilsēta arī atpaliek no Londonas pēc kopējā miljardieru skaita, ar 23 pret Londonas 35.
Nav pārsteidzoši, ka bagātnieki (HNWIs) pulcējas lielajās pasaules pilsētās kā šīs, kur tiek radīts un pārvaldīts tik daudz bagātības.
Taču reitingi atspoguļo ne tikai pilsētu ekonomisko aktivitāti. Politika arī atstāj ietekmi.
Londona un plašāk Apvienotā Karaliste vēsturiski bija ļoti veiksmīga piesaistot ārvalstu bagātniekus, bet pēc Henley datiem valsts kopš Brexit balsojuma 2016. gadā piedzīvoja tīro miljonāru aizplūšanu.
“Neatkarīgi no tā, ko domā par Brexit priekšrocībām, šī grupa balso ar kājām. Kopā ar politikas izmaiņu, lai atceltu pastāvīgo ne-nodokļu maksātāja statusu, Brexit ir padarījis AK mazāk viesmīlīgu un pievilcīgu HNWIs,” komentēja bijušais Lloyds Bank Commercial galvenais ekonomists Trevors Viljams pagājušajā gadā.
Arī 2022.-2023. gadā notika strauja miljonāru tīrā aizplūšana, kad aptuveni 5000 cilvēku tika lēsts aizbraukuši – kas, visticamāk, ir saistīts ar AK straujo beigšanu savai investoru (vai “zelta”) vīzai pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Londonai un Parīzei pievienojās vēl 15 citas Eiropas pilsētas pasaules top 50, kur ātrāk augošo miljonāru populāciju piedzīvoja Dublin un straujāk kritusies Maskava.
