Mākslīgā intelekta vadīts iznīcinātājs ar Gaisa spēku sekretāru klātienē lidoja pret cilvēka pilotu slepenā gaisa cīņā: “Tas ir drošības risks to neizmantot”

Mākslīgā intelekta vadīts iznīcinātājs ar Gaisa spēku sekretāru klātienē lidoja pret cilvēka pilotu slepenā gaisa cīņā: "Tas ir drošības risks to neizmantot"

Ar mākslīgo intelektu vadīts F-16 izcīna gaisa cīņu

Karstajā pusdienlaikā, eksperimentāls oranži balts F-16 iznīcinātājs tika palaists ar pazīstamo rūkoņu, kas ir ASV gaisa spēku pazīme. Taču sekojošā gaisa cīņa bija atšķirīga no jebkuras citas: šo F-16 vadīja mākslīgais intelekts, nevis cilvēka pilots. Un priekšējā sēdeklī bija Gaisa spēku sekretārs Franks Kendals.

Mākslīgais intelekts kā lielākais militārās aviācijas sasniegums

Mākslīgais intelekts ir viens no lielākajiem sasniegumiem militārajā aviācijā kopš slepenības ieviešanas 1990. gadu sākumā, un Gaisa spēki ir aktīvi iesaistījušies. Lai gan tehnoloģija vēl nav pilnībā izstrādāta, dienests plāno vairāk nekā 1000 bezpilota kara lidmašīnu AI vadītu floti, pirmās no tām darbosies līdz 2028. gadam.

Edvardsa Gaisa spēku bāze, plaša tuksneša iekārta, kur Čaks Jegers pārspēja skaņas ātrumu un militārpersonas inkubēja savus visnoslēpumainākos aerosistēmu sasniegumus, bija piemērota vieta šai cīņai. Slēgtos simulatoros un ēkās ar vairākiem aizsardzības slāņiem pret izlūkošanu, jaunā paaudze testpilotu apmāca AI aģentus lidot karā. Kendals šeit devās, lai redzētu AI lidot reāllaikā un publiski paustu uzticību tā nākotnes lomai gaisa cīņā.

“Tas ir drošības risks, ja to nav. Šobrīd mums tas ir nepieciešams,” Kendals teica intervijā ar Associated Press pēc nolaišanās. AP kopā ar NBC tika atļauts vērot slepeno lidojumu ar nosacījumu, ka par to netiks ziņots līdz tā beigšanai drošības apsvērumu dēļ.

AI vadīts F-16 demonstrē iespaidīgas manevrēšanas spējas

AI vadītais F-16, ko sauc par Vista, vedis Kendalu ar ātrumu vairāk nekā 550 jūdzes stundā, radot spiedienu uz viņa ķermeni piecu reižu lielumā pret gravitācijas spēku. Tas gandrīz deguns pret degunu sacentās ar otro cilvēka pilotēto F-16, abiem lidaparātiem sacenšoties 1000 pēdu attālumā viens no otra, griežoties un cilpojot, cenšoties piespiest pretinieku neaizsargātā stāvoklī.

Pēc stundas ilga lidojuma Kendals izkāpa no kabīnes smaidot. Viņš teica, ka lidojuma laikā redzētais pietiekami pārliecināja viņu uzticēt šo vēl mācošos AI ar spēju lemt par ieroču izmantošanu karā.

Pretestība pret AI lomu karadarbībā

Ir daudz pretinieku šai idejai. Ieroču kontroles eksperti un humānās organizācijas ir dziļi noraizējušies par to, ka AI vienreiz varētu autonomi izmest bumbas, kas nogalina cilvēkus bez turpmākas cilvēka konsultācijas, un tiek meklēti lielāki ierobežojumi tā izmantošanai.

“Ir plašas un nopietnas bažas par dzīvības un nāves lēmumu nodošanu sensoriem un programmatūrai,” brīdinājis Starptautiskais Sarkanais Krusts. Autonomie ieroči “ir tūlītējs satraukuma iemesls un pieprasa steidzamu starptautisku politisku reakciju.”

Kendals teica, ka sistēmā vienmēr būs cilvēka uzraudzība, kad tiek izmantoti ieroči.

Gaisa spēku pāreja uz AI vadītiem lidaparātiem

Militārpersonu pāreja uz AI vadītiem lidaparātiem tiek virzīta drošības, izmaksu un stratēģiskas spējas dēļ. Piemēram, ja ASV un Ķīna nonāktu konfliktā, šodienas Gaisa spēku flote no dārgajiem pilotētajiem iznīcinātajiem būtu uzbrukuma mērķis elektroniskajos kara veidos, kosmosa un gaisa aizsardzības sistēmās abpusējiem panākumiem. Ķīnas gaisa spēki ir ceļam palielinot skaitu pārsniedzot ASV un arī krāj bezpilota lidaparātu floti.

Nākotnes kara scenāriji paredz ASV bezpilota lidaparātu dronu pulkus, kas nodrošina uzbrukumu ienaidnieka aizsardzībai, lai ASV varētu iekļūt gaisa telpā bez liela riska pilotu dzīvībām. Taču pāreja tiek virzīta arī naudas dēļ. Gaisa spēki joprojām cieš no ražošanas aizkavējumiem un izmaksu palielinājumiem F-35 kopprojekta iznīcinātajam, kas izmaksas aptuveni 1,7 triljonus dolāru.

Mazāki un lētaki AI vadīti bezpilota lidaparati ir ceļš uz priekšu, teica Kendals.

Vista – AI vadīts iznīcinātajs

Vistas militārie operatori saka, ka nevienai citai valstij pasaulē nav tamlīdzīga AI lidaparata, kur programmatūra vispirms mācās miljonos datu punktos simulatoros, tad pārbauda savus secinājumus reālos lidojumos. Šie reālajos lidojumos iegūtie dati tiek atkal ievietoti simulatoros, kur AI tos apstrādā, lai mācītos vairāk.

Ķīnai ir AI, bet nav noradu, ka tai ir izdevies veikt testus ārpus simulatora. Un tamlidzigi kadam jaunam virsniekam, kas tikai apgūst taktiku, dažas mazcenas var apgūt tikai gaisa vidū, teica Vistas testpiloti.

Kamēr tu patiesi nelido “tas viss ir minējums,” teica galvenais testpilots Bills Grejs. “Un jo ilgak tev tas prasa saprast, jo ilgak pirms tev ir noderigi sistemi.”

Vista aizvadija savu pirmo AI vadito gaisa cini septembri 2023. gadam un kopš tada ir bijis tikai aptuveni divdesmit lidojumi. Bet programmas tik atrak macas no katras sadursmes ka dazi AI versijas kas tiek testetas Vista jau pieveic cilveka pilotus gaisa cina.

Šajai bazei stradajo piloti apzinajas ka dazi aspekti vini varbut trenes savus aizstajus vai veidos nakotni kur mazak no viniem ir nepieciesami.

Bet vinji ari saka ka vinji negribetu but debesis pret pretinieku kuram ir AI vaditi lidaparati ja ASV ari nav sava flote.

“Mums ir jadodas uz prieks. Un mums ir jaskrien atrak,” teica Kendals.