Mākslīgi audzēta gaļa vēl nav pieejama veikalu plauktos, taču Florida un Arizona jau ir to aizliegušas.

Mākslīgi audzēta gaļa vēl nav pieejama veikalu plauktos, taču Florida un Arizona jau ir to aizliegušas.

Mākslīgi audzēta gaļa

Mākslīgi audzēta gaļa pašlaik nav pieejama nevienā ASV pārtikas veikalā vai restorānā. Ja dažiem likumdevējiem izdotos, tā tur arī nekad nebūtu.

Daži štati aizliedz mākslīgi audzētu gaļu

Šī mēneša sākumā gan Florida, gan Arizona aizliedza mākslīgi audzētas gaļas un jūras velšu pārdošanu, kas tiek audzēta no dzīvnieku šūnām. Ajovas štata gubernators parakstīja likumu, kas aizliedz skolām iegādāties mākslīgi audzētu gaļu. Federālie likumdevēji arī meklē veidus, kā to ierobežot.

Nav skaidrs, cik tālu šie centieni varētu aiziet. Daži mākslīgi audzētas gaļas uzņēmumi apsver juridisku rīcību, un daži štati – piemēram, Tenesī – atcēla ierosinātos aizliegumus pēc tam, kad likumdevēji argumentēja, ka tie ierobežotu patērētāju izvēli.

Tas ir vilšanās pilns gads beigas nozares optimisma pilnajam sākumam.

ASV pirmo reizi apstiprināja mākslīgi audzētas gaļas pārdošanu 2023. gada jūnijā, ļaujot diviem Kalifornijas uzņēmumiem, Good Meat un Upside Foods, pārdot mākslīgi audzētu vistu. Divi augstas klases ASV restorāni īslaicīgi pievienoja produktus savam ēdienkartem. Daži mākslīgi audzētas gaļas uzņēmumi sāka paplašināt ražošanu. Viens no Good Meat produktiem tika pārdots veikalā Singapūrā.

Bet drīz vien politiķi sāka bremzēt. Likumdevēji septiņos štatos ieviesa likumdošanu, kas aizliedz mākslīgi audzētu gaļu, saskaņā ar Kim Tyrrell, Nacionālās štatu likumdošanas konferences asociēto direktoru.

ASV Senātā demokrātu senators Džons Testers no Montanas un republikānis Maiks Raunds no Dienviddakotas ieviesa likumprojektu janvārī, lai aizliegtu izmantot mākslīgi audzētu gaļu skolu pusdienu programmās.

Pretestība nav ierobežota tikai ar ASV. Itālija pagājušajā gadā aizliedza mākslīgi audzētas gaļas pārdošanu. Francijas likumdevēji arī ieviesa likumprojektu, lai to aizliegtu.

Pretestība notiek pat tad, kad mākslīgi audzēta gaļa un jūras veltes ir tālu no nozīmīgas tirgus sasniegšanas, jo to ražošana ir tik dārga. Audzētie produkti tiek audzēti tērauda tvertnēs, izmantojot šūnas no dzīva dzīvnieka, apaugļotas olšūnas vai uzglabāšanas bankas. Šūnas tiek barotas ar īpašiem ūdens, cukura, tauku un vitamīnu maisījumiem. Kad tās ir izaudzētas, tās tiek veidotas kotletēs, nuggetos un citos veidos.

Uzņēmumi ir ļoti koncentrējušies uz ražošanas mērogošanu, lai samazinātu izmaksas un uzvarētu valdības atļauju pārdot savus produktus. Tagad viņi arī cenšas izdomāt, kā reaģēt uz štatu aizliegumiem. Upside Foods uzsāka Change.org petīciju, aicinot atbalstītājus “pateikt politiķiem, lai viņi nepolicijas tavu šķīvi”.

“Ir kauns, ka viņi slēdz durvis pirms mēs pat esam izgājuši no vārtiem,” teica Toms Rosmeislis, Good Meat globālais mārketinga vadītājs. Uzņēmums apsver savas juridiskās iespējas, viņš teica.

Aizliegumu atbalstītāji saka, ka viņi vēlas aizsargāt lauksaimniekus un patērētājus. Mākslīgi audzēta gaļa ir tikai aptuveni desmit gadus veca, viņi saka, un viņiem ir bažas par tās drošību.

“Alabamas iedzīvotāji vēlas zināt, ko viņi ēd, un mums nav ne jausmas, kas ir šajos produktos vai kā tas ietekmēs mūs,” rakstiski atbildot The Associated Press, teica republikāņu štata senators Džeks Viljams, Alabamas likumprojekta sponsors. “Gaļa nāk no lopkopībā audzētiem dzīvniekiem smagi strādājošiem lauksaimniekiem un ganos, nevis no petri šķīvja zinātniekiem.”

Bet tie, kas atrodas mākslīgi audzētas gaļas nozarē, saka, ka viņu produktiem jāiziet stingri valdības drošības testi pirms to pārdošanas. Viņu jaunajai nozarei nav mērķis aizstāt gaļu, bet gan atrast veidus, kā apmierināt pasaules augošo olbaltumvielu vajadzību.

Rosmeislis teica, ka ASV pašlaik vada centienus attīstīt mākslīgi audzētu gaļu un jūras veltes ar 45 uzņēmumiem šajā jomā, bet tas var mainīties. Piemēram, janvārī Izraēlas uzņēmums saņēma sākotnējo atļauju pārdot pasaulē pirmos steikus no mākslīgi audzētas liellopu gaļas. Arī Ķīna iegulda lielus līdzekļus mākslīgi audzētas gaļas ražošanai.

“Amerikāņiem vajadzētu būt satrauktiem un nobažījušies par to, ka mēs izveidojam barjeras kaut kam, kas var būt ļoti svarīgs mūsu ekonomikai un pārtikas drošībai,” viņš teica.

Pieejama pētniecībai, bet ne pārdošanai

Florida štata senators Džejs Kolins, republikanis, kurš sponsoreja Floridas likumprojektu, noradīja, ka likumdošana neaizliedz pētniecību, tikai mazgatavotas gaļas ražošanu un pārdošanu. Kolins teica, ka drošums bija viņa galvenais motivators, bet viņš arī vēlas aizsargat Floridas lauksaimniecību.

“Nesteigsimies aizstāt kaut ko,” viņš teica. “Tas ir miljardu dolāru liels bizness. Mūsu liellopu gaļa, cūkgaļa, putnu gaļa un zivju nozares baro daudz cilvēku visur valstij.”

Rosmeislis domaja ka gaļas nozares cenšas izvairities no tada paša liktena kaa piena nozares piedzivoja pec augu bazeeta piena alternatiivu ieviesanas piemeeram auzu piena. Augu bazeets piens pagajushajaa gada veidoja 15% ASV piena pardosanas; tas ir pieaugums no apmeram 6% desmit gadus atpakalj saakot ar ASV Lauksaimniecibas departamentu un Good Food Institute grupu kas atbalsta augu bazeetus un audzetos produktus.

Gaļas ražotaji atbalstija aizliegumus Floridai un Alabamai. Abos štatos liellopu audzetaju asociaciju vaditaji – kas ir lauku saimnieku atbalsta grupas – staveja blakus abiem gubernatoriem kad tie parakstija aizliegumus likuma.

Bet situacija ir sarežgitaaka valsts limeni kur gaļas industrija neatbalsta aizliegumu audzetiem produktiem. Dazi gaļas ražotaji piemeeram JBS Foods strada pie savas mazgatavotas gaļas attistisanas.

“Mes neatbalstam pilnigu šo produktu aizliegumu,” teica Sigrida Johanesa Valsts Lielvezi Audzetaju Asociacijas valdibas lietu direktore. “Mes nebijamies konkureet ar šiem produktiem tirgu.”

Gala rezultats – kas parstav JBS Tyson un citas lielas gaļas kompanijas – nosutija vestuli Alabamas likumdevetajiem bridinot ka štata aizliegums ir ticams antikonstitucionals jo federalais likums regule gaļas apstradi un starpvalstu tirdzniecibu.

Wildtype dibinataji Sanfrancisko bazeeta kompanija kas ražo audzetu lasi devas uz Floridu un Alabamu lai liecinatu pret rikojumiem bet netika panakti izmainas. Vini cer ka kaads apstridas aizliegumus tiesaa bet saka ka tas nav realistiski vinu mazajai kompanijai uznemties šo cina.

“Mes esam Davids un otras puses ejaa ir milzigais Goljats,” teica Wildtype lidzdibinatajs Arie Elfenbeins.