Retās Čūskas Ķirzaka tiek pasludināta par apdraudētu sugu
Dienvidaustrumu Ņūmeksikā un Rietumteksasā dzīvojošā retā čūskas ķirzaka ir pasludināta par apdraudētu sugu, norādot uz nākotnes enerģijas attīstību, smilšu ieguvi un klimata pārmaiņām kā lielākajiem draudiem tās izdzīvošanai vienā no pasaules peļņākajiem naftas un dabasgāzes baseiniem.
Apdraudējuma cēloņi
ASV Zivju un savvaļas dienests paziņoja, ka čūskas ķirzaka ir izmiršanas briesmās visā tās areālā. Tiek secināts, ka čūskas ķirzaka jau ir “funkcionāli izmirusi” 47% no tās areāla.
Biologi norāda, ka lielākā daļa no 6,5 centimetrus garās, dzeloņainās, gaiši brūnās čūskas ķirzakas atlikušās dzīvotnes ir sadrumstalota, kas neļauj sugai atrast partnerus ārpus tiem, kas jau dzīvo tuvumā.
Industrijas ietekme
Pat ja nebūtu turpmākas naftas un gāzes vai smilšu ieguves rūpniecības paplašināšanās, esošo darbību pēdas turpinās negatīvi ietekmēt čūskas ķirzakas dzīvotni nākotnē, teikts dienesta gala lēmumā, kas publicēts Federālajā reģistrā.
Lēmums noslēdz divu desmitgažu tiesiskos un regulatīvos konfliktus starp ASV valdību, vides aizstāvjiem un naftas un gāzes industriju. Vides aizstāvji apsveica šo soli, kamēr industrija to nosodīja kā draudu nākotnes fosilo kurināmo ražošanai.
Glābiņš izdzīvošanai
Lēmums sniedz “glābiņu izdzīvošanai” unikālai sugai, kuras “vienīgais trūkums ir bijis dzīvotne, ko fosilā kurināmā industrija ir vēlējusies atņemt,” teica Braiens Birds, aizstāvības organizācijas Defenders of Wildlife dienvidrietumu direktors.
“Čūskas ķirzakas populācija bija politisku un administratīvu pretrunu Pandora lādē pirms tās brīvkrītoša izmiršana,” teica Birds savā paziņojumā.
Zinātnieku viedoklis
Zinātnieki saka, ka čūskas ķirzakas ir sastopamas tikai Permijas baseinā, kas ir otrajam mazākajam areālam no visiem Ziemeļamerikas čūskiem. Šie rāpuļi dzīvo smilšu kaudzēs un starp ozolkoka krūmiem, kur tie barojas ar kukaiņiem un zirnekļiem un rakņojas smiltīs, lai pasargātos no ekstrēmām temperatūrām.
Aizsardzības centieni
Vides aizstāvji pirmo reizi lūdza sugas aizsardzību 2002. gadā, un 2010. gadā federālie amatpersonas atzina, ka tas ir pamatots. Tas izraisīja sašutumu no dažiem Kongresa locekļiem un kopienām, kas paļaujas uz naftas un gāzes attīstību darbavietu un nodokļu ieņēmumu dēļ.
Vairāki republikāņu likumdevēji nosūtīja vēstuli Obamas administrācijas amatpersonām, lūdzot atlikt gala lēmumu, un 2012. gadā federālie amatpersonas nolēma neiekļaut čūskas ķirzaku sarakstā.
Toreizējais ASV Iekšlietu sekretārs Kens Salazars toreiz teica, ka lēmums balstīts uz “labāko pieejamo zinātni” un brīvprātīgu aizsardzības vienošanos pastāvēšanu Ņūmeksikā un Teksasā.
Zivju un savvaļas dienests piektdienas lēmumā teica, ka šīdas vienošanās “ir sniegušas un turpina sniegt daudzus aizsardzības ieguvumus” čūskai ķirzakai, bet “balstoties uz informāciju, ko mēs pārskatījām mūsu novērtējumā, mēs secinam, ka izmiršanas risks čūskai ķirzakai ir augsts neskatoties uz šiem centieniem.”
Turklāt ceļu tīkls turpinās ierobežot kustību un veicināt tiešu čūskas ķirzakas bojāeju no satiksmes, piebilda dienests, kamēr rūpnieciskais attīstība “turpinās ietekmēt apkartējo dzīvotni un vajinat smilšu kaudzes struktūru.”
