Koncepcija Alejo ir pieradusi būt neredzama
Alejo, 43 gadus veca, otrdienas rītā uzklāj sejai grimu un iziet no savas mazās dzīvokļa ārpus Meksikas pilsētas robežām. Viņa staigā, līdz plaisājušais grants pie viņas mājas pārvēršas bruģakmenī, un mazo betona ēku vēlēšanu plakāti tiek nomainīti pret bagātāko pilsētas iedzīvotāju slēgto kopienas neskarto sienām.
Tieši šeit Alejo klusi strādā, tīrot mājas un audzinot bagātāko meksikāņu bērnus jau 26 gadus.
Alejo ir viena no aptuveni 2,5 miljoniem meksikāņu – galvenokārt sieviešu – kas strādā kā mājsaimnieces Latīņamerikas valstī, profesija, kas ietver dzimumu un klases atšķirības, kas sen caurstrāvo Meksiku.
Sievietes kā viņa spēlē fundamentālu lomu Meksikas sabiedrībā, uzņemoties mājas darbu slogu, jo arvien vairāk sieviešu profesionāļu ienāk darba tirgū. Neskatoties uz reformām pašreizējās valdības laikā, daudzas mājsaimnieces joprojām saskaras ar zemu atalgojumu, izmantošanu no darba devēju puses un garu darba laiku. Tā ir iestāde, kas aizsākās koloniālajos laikos, un daži pētnieki nestabilos darba apstākļus salīdzina ar “mūsdienu verdzību”.
Tagad, kad Meksika varbūt ievēlēs savu pirmo sievieti prezidenti 2. jūnijā, mājsaimnieces cer, ka bijusī Meksikas pilsētas mēre Klodija Šeinbauma vai bijusī senatora Hočitla Galvesa varētu mainīt situāciju viņu labā.
“Es nekad neesmu balsojis visus šos gadus, jo mums vienalga, kas uzvar. … Kad viņi kaut kad ir klausījušies mūsos, kāpēc es viņiem dotu savu balsi?” teica Alejo. “Vismaz ar sievieti varbūt būs citādi.”
Dzimusi nabadzīgā ģimenē centrālajā Meksikas štatā Puebla, Alejo pameta skolu 14 gadu vecumā, pārcēlās uz Meksikas pilsētu kā dzīvojoša aukle ar divām māsām.
“Tas ir kā būt par māti. Bērni mani sauca par ‘mammu’,” viņa teica. “Es viņus peldināju, rūpējos par viņiem, darīju visu no brīža, kad pamodos, līdz brīdim, kad viņi gulēja.”
Lai gan dažas mājsaimnieces dzīvo atsevišķi no ģimenēm, daudzas citas dzīvo kopā ar ģimenēm un strādā nedēļas, ja ne mēnešus bez pārtraukumiem un izolētas no ģimenes un draugiem.
Alejo teica, ka prasības un zemais atalgojums mājsaimnieces darbā lika viņai pašai neaudzināt bērnus. Citi The Associated Press stāstīja, ka viņi tika atlaisti no darba pēc tam, kad saslima un lūdza palīdzību darba devējiem.
“Kad strādā citu cilvēku mājā, tava dzīve nav tava,” teica 47 gadus veca dzīvojoša aukle Karolīna Solana de Dios.
Viņu palīdzība ir būtiska strādājošajai sievietei kā 49 gadus vecai viensievietei Klodijai Rodrigezai, jo viņas turpina cīnīties par iekļūšanu profesionālajos telpas, ko vēsturiski dominējuši vīrieši. Meksikā un lielajos Latīņamerikas reģionos ilgi pastāvēja plaisa starp vīriešiem un sievietēm darba tirgū. 2005. gadā 80% vīriešu bija nodarbināti vai meklēja darbu, salīdzinot ar 40% sieviešu, liecina Meksikas valdības dati.
Laika gaita šis plaisa ir sašaurinājusies, lai gan joprojām pastāv lielas atšķirības algu un vadības lomu ziņā.
Dzimusi pilsētai divu stundu attālumā no Meksikas pilsētas, Rodrigeza aizbēga no vardarbīga tēva kopā ar māti un brāļiem un māsām, patvērumu meklējot galvaspilsētā. Vietoj tikt pie sava sapņa par profesionālu dejotaju karjeru, viņa saka stradat un macities, lai “neupurētu to pašu”, ko viņas mame stradajot dazados neformalos darbos.
Viņa daudzus gadus cīnijas ceļu augšup IT nozarē, bet paturēja visus mājas darbus uz sevis, kad viņai bija bērni ar vīru. Kad viņas vīrs pirms sešiem gadiem pameta viņu citai sievietei, dzivojošas majsaimnieces algasana bija vieniga lieta ko viņa varēja darit lai izdzivotu.
Šodien viņa un viņas aukle Irma abi pamostas plkst. 5 no rita, viena gatavo pusdienas savam divam meitam, bet otra nogada vinjas uz skolu.
“Sieviešu biznesa gadījumos mēs nevarējams uzņemties visu vieni tikai tadel ka sabiedriba no jums sagaida parak daudz,” viņa teica.
Tomer vestureiski liels skaits Meksikas sieviešu uzem lidera pozicijas, dala pec dzimuma kvotas likumiem politiskajam partijam. Kopš 2018. gada Meksikas Kongresam ir 50-50 dzimumu sadalijums un sieviešu gubernatoru skaits ir strauji pieaudzis.
Lai gan neviens prezidenta kandidats nav skaidri runajis par majsaimniecem, gan Šeinbauma gan Galvesa piedavaja risinat vardaribu pret sievietem un samazinat valsts dzimumu atalgojuma starpibu.
2019. gada prezidenta Andresa Manuela Lopesa Obradora valdiba pieņema nozimigu likumdošanu pieškirjot majsaimniecem pamattiesibas ka piemeram apmaksatas atvalinajuma dienas, ierobezojumi darba stundam un pieeja veselibas apdrošinai ko apmaksa darba devji.
Bet valdibas neveiksme izpildit šos noteikumus atstaja majsaimnieces neapsargatas un iesprustas “varenibas nevienlidzibas dinamika,” teica valsts majsaimniecu arodbiedribas SINACTRAHO vaditaja Norma Palacios.
“Nekas nav mainijies … pat ja uz papira mes varetam but vairak darba tiesibas,” teica Palacios.
Ne Alejo, majsaimniece, ne Rodrigesa, viensieviete nepateica ka ipasi identificejas ar kadam no kandidatiem balotne. Abas plano balsojat. Pat ja vinjas redze vaditajus ka vel vairak no ta pasa, vinjas atkartoja Palacios sakot ka sieviete lideris butu svarigs solis.
“Tas joprojam ir sieviete kas bus valsts vadiba – seksistiska valsts vadiba, nevienlidzibas valsts vadiba, sieviesu pretvardarbibas valsts vadiba, femicidu valsts vadiba,” teica Palacios.
Tikmer stradnieki ka Alejo turpinaja nestabils celš.
Alejo ir starp 98% majsaimniecem kas vel nav piesakijusies veselibas apdrošinai pec SINACTRAHO datiem.
Viņa beidzot strada ar laipnu gimene kas maksaja vinai godigu algu bet vinja sakrata drosme prasit gimenei apmaksat veselibas apdrošinajumu bažijoties ka vinja tiks aizstatita ja prasis savam tiesibam tikt ieverotam.
“Vinjam nepatik ka tu prasi lietas,” vinja teica. “Nav viegli atrast darbu un ja tev ir nepieciesams stradat tu piekritysi tam ko vinji dod.”
