Amerikāņu ģimeņu paaudzes ir uzaugušas, nezinot, kas noticis ar viņu mīļajiem, kuri miruši, kalpojot savai valstij Otrajā pasaules karā un citos konfliktos.
Taču federālā laboratorija, kas atrodas virs boulinga zāles Offutas Gaisa spēku bāzē netālu no Omahas un māsas laboratorija Havaju salās, pastāvīgi atbild uz šiem ilgstošajiem jautājumiem, piedāvājot 200 ģimenēm gadā iespēju godināt savus radiniekus ar pienācīgu apbedīšanu.
“Viņi var pat nebūt dzīvi, kad šis dienesta dalībnieks bija dzīvs, bet šis stāsts tiek nodots no paaudzes paaudzē,” teica Kerija Brauna, Aizsardzības kara ieslodzīto/MIA uzskaites aģentūras laboratorijas vadītāja Offutā. “Viņi var būt redzējuši uz kamīna fotogrāfiju par šo personu, kad viņi bija mazi, un patiesībā nesaprata vai nezināja, kas viņi bija.”
Memoriālā diena un gaidāmā D-dienas 80. gadadiena 6. jūnijā ir atgādinājums par Braunas darba steidzamību. Forensiskie antropologi, medicīnas eksperti un vēsturnieki, kas strādā kopā, lai identificētu pazudušos karavīrus, sacenšas ar laiku, jo kauli, kas apglabāti cīņu laukos visā pasaulē, pasliktinās.
Taču DNS tehnoloģiju uzlabojumi, apvienojumti ar inovatīvām metodēm, ieskaitot kaulu salīdzināšanu ar krūšu kurvja rentgena attēliem, ko veicis militārais personāls, nozīmē, ka laboratorijas katru gadu var identificēt vairāk pazudušo karavīru. Apmēram 72 000 Otrā pasaules kara karavīru joprojām nav atskaitīti, kā arī aptuveni 10 000 no visiem konfliktiem kopš tā laika. Eksperti uzskata, ka apmēram puse no tiem ir atgūstami.
Aģentūra identificēja 59 dienesta dalībniekus 2013. gadā, kad Offutas laboratorija pirmo reizi tika atvērta. Šis skaits ir pastāvīgi pieaudzis – 159 dienesta dalībnieki pagājušajā gadā, salīdzinot ar 134 gadu iepriekš – un laboratorijas mērķis ir 200 identifikācijas gadā.
Laboratoriju darbs ļāva Donnai Kenedijai šomēnes apglabāt savu brālēnu, korporālu Čarlzu Reju Patenu, ar pilniem militārajiem goda zīmēm Misūri štatā esošajā Losonas kapsētā, kur apglabāti arī viņa tēvs un vectēvs. Patens mira pirms 74 gadiem Korejas karā, bet desmitgadēm bija apglabāts kā nezināms Nacionālajā Klusais okeāna piemiņas kapsētā Havaju salās.
“Man sirds sāpēja. Es jutos tik slikti. Lai gan es viņu nepazinu, es viņu mīlēju,” teica Kenedija.
Patenes bēres bija vienkārša ceremonija ar tikai dažiem ģimenes locekļiem. Taču bieži vien, kad veterāni, kas cīnījušies desmitgadēm iepriekš, tiek identificēti, cilvēki ar karogiem un plakātiem rindojas ielās viņu dzimtajos ciematos, lai sveiktu viņu atlieku atgriešanos.
“Šis darbs ir svarīgs vispirms un galvenokārt tāpēc, ka šie ir indivīdi, kas deva savas dzīvības, lai aizsargātu mūsu brīvību, un viņi maksāja galējo upuri. Tāpēc mēs esam šeit, turam solījumu atgriezt viņus mājās pie viņu ģimenēm,” teica Brauna.
“Tas ir svarīgi viņu ģimenēm parādīt, ka mēs nekad nepadosimies, neskatoties ne uz ko,” viņa teica.
Bieži vien ir aizraujošas detaļas, teica Brauna.
Viens no viņas pirmajiem gadījumiem bija saistīts ar neskartiem Pirmā pasaules kara jūrnieka atliekam, kas atrasti mežā Francijā ar joprojām kabatā esošu maciņu. Maciņš bija iniciēts ar burtiem G.H., un tajā bija New York Times raksts par plāniem uzbrukumam, kurā viņš galu galā gāja bojā. Viņam bija arī kareivja nozīme ar viņa vārdu un gadu, kad to saņēma uz muguras.
Pirms atstāt Franciju ar atliekam, komanda apmeklēja vietējo kapsētu, kur apglabāti citi karavīri, un uzzināja, ka ir tikai divi pazudušie karavīri ar iniciāļiem G.H.
Braunai bija diezgan skaidrs priekšstats par to karavīru pirms viņa atliekas pat ieradās laboratorijā. Šis veterāns tika apglabāts Arlingtonas nacionālajā kapsētā un Brauna bieži apmeklē viņa kapa vietu, kad atrodas Vašingtonā.
Lielākajai daļai gadījumu tas nav tik viegli.
Eksperti, kas strādā laboratorijā, identitātes nosaka, apskatot vēsturiskos ierakstus par to vietu atrašanu un to karavīru klātbūtni apkaimē. Pēc tam viņi konsultējas ar iespējamo vardu sarakstu un izmanto kaulus, objektus, kas atrasti kopā ar tiem, militaro medicisko ierakstu un DNS, lai apstiprinatu to identitātes. Viņi koncentrējas uz cīņas un lidmašīnu avārijas vietam, kur ir lielakas izredzes uz panakumiem sakara ar pieejamo informaciju.
Taču viņu darbu var sarežģīt tas, ja karavīri tika apglabati pagaidu kapsētā un pamesti, kad vieniba tika piespiesta atkapties. Un neidentificeti karaviri bieži tika apglabati kopigi.
Kad atliekas tiek nogadatas laboratorija, tajas dažreiz ietilpst papildus kauls. Eksperti tad pavada menesus vai pat gadus sakot kaulus un gaidot DNS un citus testus rezultatus lai apstiprinatu to identitates.
Viens tests pat var identificet vai karavirs galvenokart audzis augsa edi rijisu vai kukuruzas bazejoties uzturu.
Laboratorija ari salidzina konkretas apkakles kaulu ipatnibas ar krutu rentgenstaru atteliem ko militara personala rutini veica pirms izvietosanas. Tas palidz tas ka militara personala saglabajusi plasu visu karaviru ierakstu.
Sie noradijumi palidz ekspertiem salikt kopuma kada identitates miskasti.
“Tas nav vienmer viegli. Tas noteikti nav momentani,” teica Brauna. “Dazi no gadijumiem mes patiesam cinaamies lai sasniegtu so punktu jo dazi no tiem ir pazuduši jau 80 gadus.”
