Paradigmas maiņa no deglobalizācijas
Nesen deglobalizācijas tendence ir uzskatīta par pašsaprotamu, ko veicināja protekcionisma, nacionālisma pieaugums un virkne ļoti dārgu piegādes ķēžu un tirgus pieejamības traucējumu.
Tomēr pēdējo divu gadu tirdzniecības un investīciju dati un daudzu lielu starptautisko korporāciju plāni apstrīd “deglobalizācijas” un “atdalīšanās” koncepcijas.
Grandiozais pārslēgums no deglobalizācijas paradigmas
Deglobalizācija ir bijusi galvenais ietvars globālo biznesa tendenču analizē vairāk nekā desmit gadus, paātrinoties un paplašinoties pēc 2008. gada Globālās finanšu krīzes, vēlāk G2 tirdzniecības kara un COVID-19 krīzes laikā. Atgriežoties pie Džozefa Stiglica 2002. gada grāmatas “Globalizācija un tās neapmierinātie”, sekoja virkne turpmāko analītiķu, tostarp Mohameds A. El-Erians, Metjū Dž. Barovs un Roberts A. Menings, kuri aprakstīja mainīgo iekšpolitiku, tirdzniecības ekonomiku, riska mazināšanas jautājumus un nacionālās drošības jomas paplašināšanu, lai iekļautu tādas problēmas kā tehnoloģijas un dati. Stiglics atjaunināja savu darbu, lai atspoguļotu iekšpolitiskās tendences savā 2018. gada rakstā “Globalizācija un tās neapmierinātie: atkārtoti apskatīts – antiglobalizācija Trampa laikmetā”.
Deglobalizācijas argumenti apstrīdēja sistēmu stabilitāti, uz kurām bija uzbūvēta globālā ekonomika un izveidotas un pieņemtas galvenās starptautiskās institūcijas. Starptautiskais ekonomikas forums, Petersona Starptautiskais ekonomikas institūts, “Foreign Affairs” un Kato institūts bija starp galvenajiem domnīcu un izdevēju veidotājiem. 2018. gada beigās Starptautiskais norēķinu banka publicēja aptuveni divdesmit četru rakstu kolekciju “Globalizācija un deglobalizācija”. COVID-19 pandēmijas izplatības laikā parādījās raksti ar nosaukumiem, piemēram, “Globalizācija atkāpjas: ilgstošas deglobalizācijas vēstures izsekošana”. Tikai 2023. gada vidū Kongresa bibliotēka publicēja resursu rokasgrāmatu “Globalizācijas tendences – resursu rokasgrāmata”, kas sākumā tika novērota ar novērojumiem: “Tomēr kopš 2008.-2010. gada Lielās recesijas ir novērojama ekonomiskās integrācijas samazināšanās tendence.”
Bet līdz 2023. gada vidum radās jautājumi par deglobalizācijas tendenci. Maijā Brukingsa institūts publicēja pētījumu ar nosaukumu “Kas ir pierādījumi par deglobalizāciju”. Jūlijā Eiropas Centrālais banka publicēja līdzīgi nosauktu rakstu “Deglobalizācija: risks vai realitāte?” un Pasaules Banka rīkoja diskusiju par dokumentu “Vai globalizācija atkāpjas? Šeit ir jauna pētījuma rezultāti”. Nialls Fērgusons paziņoja par deglobalizāciju kā “mirāžu” Pasaules Ekonomikas foruma laikā.
Vai tas viss ir par Ķīnu?
Tas nenozīmē, ka pietuvinošana, tuvinošana un draudzinošana nav nozīmīgas tendences. Jebkura diskusija par deglobalizāciju dabiski koncentrējas uz Ķīnu, jo daudzas lielas starptautiskas korporācijas bija attīstījušas nepieredzētu koncentrētu atkarību no Ķīnas pirms jaunajiem ģeopolitiskajiem spriedziem un pandēmijas. Stāsts no Ķīnas grauj vadītāju uzticību: Ķīnas nekustamo īpašumu krīze, ēnu banku krīze, jauniešu bezdarba problēmas, demogrāfiskais nobīdes, svārstīga nostāja pret valdošo izaugsmes programmu grauj vadītaju uzticibu. Pievienojot scenariju uzmanību potenciāliem militariem notikumiem Austrumķīnas un Dienvidķīnas jūrās, ASV un ES vadītaji runa par “de-risking” Ķīnai.
Tomēr šis stasts izlaiž galvenos punktus. Pat preču ražošanai de-risking nenozīmē deglobalizēšanu. Aptaujas un investīciju plāni skaidri norada, ka maz korporaciju pamet vai pat samazina savu saistību ar Ķīnu. Ķīna turpina būt viena no (ja ne vis) izmaksu ziņa efektivakajam vietam ražošanai. Tâs piegâdes ķedes, ražošanas spējas, apmâcîta darbaspêka un infrastruktûra padara to par grûtu konkurenci citâm geogrâfiskâm vietâm. Neskatoties uz pandemijas traucêjumiem, Ķîna ir uzticami piegâdâjusi kopš tâs atvêršanas un ir palikusi ârkârtîgi konkurêtspêjîga, pat kad tirdzniecîbas un citi geopolitiskie spriedzi ir samazinâjušies un pieauguši. Ķîna noteikti nav ieintereseta deglobalize bet gan kâpt augstâk vêrtîbas lîknê no zemas vêrtîbas pievienotâm precêm (skriešanas apavi, apgerbs, baržas utt.) lîdz EV automobiļiem, LNG kuģiem, pusvadîtâjiem un medicînas ierîcêm.
Pat tad, kad ârzemju investori cenšas mazinât risku par pârâk lielu koncentrâciju Ķînâ, Ķîna turpina uzsvert eksportu kâ nâkotnes izaugsmes balstu un gan veicina, gan atbalsta ķîniešu uzņêmumus “iet globâli” – ko sauc par Ķînas lîdz Globâlai (C2G) formulu.
Pamatojoties uz daudziem projektiem starptautiskiem uzņêmumiem ar plašiem un bieži sarežģîtiem saistîbâm ar Ķînu, mês varam ziņot, ka de-risking stratêģijas nav koncentrêjušâs uz deglobalizâciju bet gan uz elastîbas radîšanu, kas parasti tiek izteikta Biznesa Turpinâmîbas Plânos (BTP), kas ietver jaunas geogrâfijas un redundanto spêju bet var vai nevar ietvert pietuvinošanu. Brūnais izslêgums, plûdi, sausums, rupjâs jûras, karstuma viļņi utt. var aprakstît gan Šenženu, gan Hjûstonu pagâjušajâ gadâ. Globâlâs sasilšanas ietekmes piemêram nav lokalizêtas tikai Ķînai. Kamêr uzņêmumi rada elastîbu savâ darbîbâ, sâkotnêji tie radîs traucêjumus – gan lokâli, gan saviem piegâdâtâjiem. Tas arî vismaz sâkotnêji palielinâs to izmaksu bâzi un vienîbas izmaksas (dažos nozarês ziņojot pat lîdz 20% pieaugumu). Izmaksu ietekme parasti stabilizêjas (par 0 lîdz 3% augstâku nekâ pirms pârvietošanas) un nostabilizêjas tiklîdz jaunâs operâcijas nobriest (parasti 3 lîdz 5 gadi). Interesanti ir tas, ka uzņêmumi nepârvieto visu savu ražošanas bâzi bet gan daļu no tâs lai uzlabotu elastîbu. Šîs izmaiņas ir sâpîgas bet nav deglobalizâcijas vai atdalîšanâs pazîmes.
Tas nav atdalîšanâs vai deglobalizâcija bet reglobalizâcija
Ja mês aplûkojam datus tad nesen publicêtie virsraksti sniedz lieliskus norâdîjumus par to kas patiesîbâ notiek un tas nav masîvs ražošanas pietuvinošana. Nesenos virsrakstos iekļauti blank” aria-label=”Go to https://www.trade.gov/knowledge-product/exporting-vietnam-market-overview#:~:text=Since%20the%20BTA%2C%20bilateral%20trade%20increased%20from%20USD,imports%20and%2028th%20largest%20destination%20for%20U.S.%20exports” rel=”noopener” class=”sc-330a5589-0 gPJZJS”>Vjetnama kâ sestais lielakais ASV importa avots ar tirdzniecibu kas pieaugusi par 360% desmit gados un blank” aria-label=”Go to https://www.dallasfed.org/research/economics/2023/0711″ rel=”noopener” class=”sc-330a5589-0 gPJZJS”>Meksika apsteidzot Ķînu kâ galveno ASV tirdzniecîbas partneri. Ķîna nav atdalîta no šim attîstibâm.
Aplûkojot nedaudz talak skaidri redzamas Ķinas lomas. Ķina veicina starptautisko RCEP ligu. Vjetnama ir bûtiski pilnigi integrêta Ķinas piegades ķedês; Meksika arvien vairak klust par montazas galamerki ķiniešu uzņêmumiem izmantojot Amerikas Savienoto Valstu-Meksikas-Kanadas ligumu. Ķiniešu uzņêmumi seko pazistamam celam lai diversificetu savas operacijas tads pats kads bija Rietumu starptautisko korporaciju kad tie sakti internacionalizejas.
Ja mês aplûkojam TSI tad ir notikušas lielas izmaiņas. Kamêr TSI paliek zemaka neka 2022.gadâ 2023.gadâ, daļa no šim var tikt skaidrota ar pandêmijas atlikumu. Lielam darîjumam nepieciešams laiks lai to pabeigtu vai nu akvizicija vai zaļais laukums bet mês prognozejam ka darîjumi pieaugs 2024.gadâ un 2025.gadâ. Pec desmitgadêm ilgas lielas saņemtas palidzibas Ķina ir klustusi par aizejošo valsti. Vienkarši sakot Ķinas atbilde uz ekonomiskajiem riskiem un asajiem geopolitikam ko tâ saskaras ir globalizejas.
No 1990.gadiem lidz sodienai vaditaji dinamika geografijas ka ari definêjošie un traucêjošie geopolitiskie notikumi kas ir pazistami ka “starptautiskie korporacijas” ir piedzivojuši virkni lielu izmaiņu. Nav redzama nakoša nakošiba MNC kas nav butiski ja ne aizvien vairak starptautiska.
Talu no tada ka stratêgiska planosana augsmes elastibai un biznesa turpinâmibai ka deglobalizacija tas ir vertigs petît izmaiņu rakstus desmitgadêm lai iegutu ieskatu nakamaja posma ka atveselosanas turpinajas no globâlo biznesa darbibu škelsanas pandêmijas laika augsta ietekmes geopolitiskie notikumi pârveido lielas pasaules dalas un tehnologija veicina un paatrina bûtisko globâlo biznesa lemumu tempu.
Pamatojoties uz datiem diskusijam ar Fortune 500 vaditajiem un citiem augstakajiem vaditajiem ka ari mûsu pieredzi konsultejot uzņêmumus par geopolitiskajam atbildem un investicijam mês sakâm verot jaunu tendenci: patiesi daudpola pasaules paradasana ar Ķinu Indiju ASV Eiropu Latînameriku Tuvajiem Austrumiem un Dienvidaustrumu Aziju visam klustot aizvien neatkarigakiem neapvienotakiem agiliem un izsmalcinatiem savu interešu virzibâ. Lai MNC veiksmigi pielagotos savam operacijam nepieciešams skaidrakais iespejamais skats uz paradaso dinamiku un sakariem.
Reglobalizacija bus vadîtajs faktors nakamos divdesmit gadus kamêr globâlais sistêma meklês jaunu ekvilibriju. Šaja pesimisma jûra mês esam optimisti kas redz ilgtermiņa labumus no reglobalizacijas it ipasi sievietem un berniem dažos ekonomisk
