Ziņojumi par Ziemeļkorejas karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu norāda uz Krievijas ekonomikas un militāro resursu ierobežojumiem
Ziņas par to, ka Ziemeļkoreja nosūta karavīrus, lai atbalstītu Maskavas iebrukumu Ukrainā, izceļ nopietnos cilvēkresursu ierobežojumus, kas ietekmē Krievijas ekonomiku un militāro spēku.
Dienvidkorejas izlūkdienests apstiprina Ziemeļkorejas karavīru klātbūtni Ukrainā
Piektdien Dienvidkorejas izlūkdienests paziņoja, ka sadarbojās ar Ukrainas kolēģiem, izmantojot sejas atpazīšanas mākslīgā intelekta tehnoloģiju, lai identificētu Ziemeļkorejas virsniekus Ukrainas Doņeckas reģionā, kuri palīdzēja Krievijas karaspēkam izmantot Ziemeļkorejas artilēriju.
“Tiešā militārā sadarbība starp Krieviju un Ziemeļkoreju, par kuru ziņoja ārvalstu mediji, tagad ir oficiāli apstiprināta,” teikts izlūkdienesta paziņojumā.
Maskava un Phenjana noliedz jebkādu karavīru apmaiņu.
Krievijas ekonomiskās problēmas un kara sekas
Tomēr analītiķi arvien vairāk norāda uz Krievijas ekonomikas vājumu, kas šķiet stiprāka, pateicoties milzīgajiem aizsardzības izdevumiem, un prognozē, ka tā cīnīsies, lai ilgtermiņā uzturētu karu Ukrainā.
Rietumu sankcijas, kas lielā mērā izslēgušas Maskavu no globālās finanšu sistēmas, kā arī masveida talantu aizplūšana un simtiem tūkstošu kara upuru ir radījuši nopietnas problēmas Krievijas darba tirgū un veicinājušas augstu inflāciju. Aizsardzības nozare un militārā mobilizācija aizņem arvien lielāku daļu no darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem, kas rada šķēršļus prezidentam Vladimiram Putinam piesaistīt vairāk karavīru.
Prognozes par Krievijas ekonomikas sabrukumu
Rutgersas Universitātes politikas zinātnes profesors Aleksandrs J. Motils pirmdien rakstā prognozēja, ka Krievijas ekonomika nākamgad piedzīvos “sabrukumu”.
“Kad Krievijas ekonomika sabruks, pieaugs nabadzība un sociālā neapmierinātība, un naudas resursi izsīks, Putinam beigsies līdzekļi, lai uzturētu savu kara mašīnu,” viņš rakstīja.
Motils piebilda, ka tas varētu nozīmēt Putina režīma un, iespējams, pat Krievijas valsts galu, atsaucoties uz citiem vēsturiskiem piemēriem, kad valstis nespēja turpināt karus ekonomisko resursu trūkuma dēļ.
Ekonomiskais sabrukums vājinās Krievijas militāro spēku un kara centienus, atstājot Putinam divas izvēles. Pirmais variants, kas ir maz ticams, būtu lūgt sabiedrībai vēl lielākus upurus. Otrais variants ir “piespiest armijas turpināt cīņu līdz izsīkumam, cerot uz brīnumu,” taču tas tikai aizkavēs viņa sakāvi un iespējamo gāšanu no varas.
Kara izdevumu ietekme uz Krievijas ekonomiku
Stefans Hedlunds, Uppsala Universitātes Krievijas studiju profesors, pirmdien rakstā norādīja uz ekonomikas izkropļojumiem, ko radījis karš un aizsardzības izdevumi.
“Lieli līdzekļi tiek novirzīti Krievijas karavīriem, no kuriem daudzi tiks nogalināti Ukrainā, un militārās tehnikas ražošanai, kas lielā mērā tiks iznīcināta kaujas laukā,” viņš sacīja. “Neviens no šiem izdevumiem ilgtermiņā nav pamatots.”
Tikmēr uzņēmumi ārpus aizsardzības sektora saskaras ar arvien lielāku darbaspēka trūkumu, pieaugošām izmaksām un iespēju, ka Krievijas centrālā banka paaugstinās procentu likmes, lai ierobežotu inflāciju, piebilda Hedlunds.
Turklāt tradicionāli galvenie Krievijas ienākumu avoti – naftas, gāzes un ieroču eksports – tagad ir zem spiediena, jo cenas un pieprasījums samazinās.
Krievijas ekonomikas nākotne
Hedlunds prognozēja, ka Krievijas ekonomika saskarsies ar milzīgu spriedzi un drūmu nākotni. Un, kad Maskava vēršas pie Ziemeļkorejas, lai iegūtu karavīrus, tās ekonomika varētu sākt izskatīties līdzīgāka tās sabiedrotās ekonomikai.
“Pat ja Maskavai izdotos saglabāt kādu eksportu, turpinātas sankcijas liegtu Krievijas ražotājiem piekļuvi svarīgām starpposma precēm, neļaujot tiem sadarboties globālajās vērtību ķēdēs,” viņš rakstīja. “Ilgstoša izolācija no attīstītajām pasaules ekonomikām būs līdzvērtīga pārejai uz Ziemeļkorejas autarhiju.”
