ASV ārvalstu pretinieki atkal centīsies ietekmēt gaidāmās ASV vēlēšanas
ASV drošības amatpersonas trešdien brīdināja Senāta locekļus, ka valsts ārvalstu pretinieki atkal centīsies ietekmēt gaidāmās ASV vēlēšanas, izmantojot jaunākos mākslīgā intelekta jaunievedumus, lai izplatītu tiešsaistes dezinformāciju, maldinātu vēlētājus un grautu uzticību demokrātijai.
Tomēr ASV ir ievērojami uzlabojusi savu spēju aizsargāt vēlēšanu drošību un identificēt un apkaro ārvalstu dezinformācijas kampaņas kopš 2016. gada, kad Krievija centās ietekmēt vēlēšanas, liecināja ASV Nacionālās izlūkošanas direktore Avrila Heina Senāta Izlūkošanas komitejai.
Drošības amatpersonu jaunākais brīdinājums nāk laikā, kad mākslīgā intelekta attīstība padara vieglāku un lētāku nekā jebkad agrāk radīt dzīvotspējīgus attēlus, video un audio, kas var apmuļķot pat viskritiskāko vēlētāju. Citi dezinformācijas rīki ietver valsts medijus, tiešsaistes ietekmētājus un viltus kontu tīklus, kas var ātri pastiprināt nepatiesu un maldinošu saturu.
Krievija, Ķīna un Irāna joprojām ir galvenie dalībnieki, kas cenšas iejaukties 2024. gada vēlēšanās, teica drošības amatpersonas, bet tehnoloģiju attīstības dēļ citas valstis vai pat vietējās grupas varētu mēģināt veikt savas pašas sarežģītas dezinformācijas kampaņas.
Krievija joprojām ir “aktīvākais ārvalstu drauds mūsu vēlēšanām”, teica Heina, izmantojot savus valsts medijus un tiešsaistes ietekmētājus, lai grautu uzticību demokrātiskajām iestādēm un ASV atbalstu Ukrainai.
Pēdējos mēnešos Krievija ir izmantojusi ASV imigrācijas debašu tēmu, izplatot ziņas, kas pārspīlē migrācijas ietekmi, acīmredzami cenšoties uzkurināt sašutumu starp ASV vēlētājiem.
Ķīna nav tieši centusies ietekmēt 2020. gada prezidenta vēlēšanu rezultātu, lielākoties bažījoties par atgriezenisko efektu, teica Heina.
Ķīnas saites ar TikTok bija viena no lietām, ko minēja Kongresa locekļi, kuri nesen nobalsoja par to, lai TikTok Pekinas bāzes īpašniekam būtu jāpārdod platforma.
“Protams, mēs turpināsim uzraudzīt viņu darbību,” teica Heina par Ķīnu.
Tikmēr Irāna ir izmantojusi sociālo mediju platformas, lai izteiktu draudus un mēģinātu apjukumu vēlētājiem, teica Heina. Viņa minēja 2020. gada gadījumu, kad ASV amatpersonas apsūdzēja Teherānu izplatot nepatiesu saturu un būt aiz vairāku e-pastu plūsmas aiz muguras, kas tika nosūtīti demokrātu vēlētājiem vairākos svarīgos štatos, šķietami ar mērķi viņus iebiedēt balsot par prezidentu Donald Trampu.
Iepriekšējie federālo aģentūru centieni atklāt ārvalstu dezinformāciju platformās kā Facebook vai X, agrāk pazīstama kā Twitter, ātri ir nonākuši debates par valdības uzraudzību, pirmo grozījumu tiesībām un to vai valdības aģentūrām būtu jānosaka kas ir patiesība.
Republikāņu senators Marko Rubio no Floridas, komitejas augstākais republikānis, jautāja amatpersonām par to, ko viņi var darīt un kā viņi reaģētu uz “acīmredzami viltotiem” AI radītiem videoklipiem par kandidātiem, kas parādīsies pirms vēlēšanām.
“Kurš būtu tas cilvēks, kas stāvētu ASV tautas priekšā un teiktu: ‘Mēs neiejaukamies vēlēšanu procesa. Mēs tikai vēlamies jums pateikt, ka video nav īsts. Kurš būtu atbildīgs par to?” jautāja Rubio.
Heina atbildēja, ka “es varētu būt persona, kas iziet un veic šo noteikšanu”, bet teica, ka var būt noteiktas situācijas, kurās būtu saprātīgāk, ja šo paziņojumu veiktu štata vai vietējās varas iestādes.
Trešdienas uzklausīšana par ārvalstu draudiem vēlēšanam arī aptvēra risku, ka pretinieks var hakerdarbības ceļa ielauzties štata vai vietējo vēlēšanu sistēmās, lai mainītu balsis vai radītu iespaidu, ka rezultatus nevar uzticēties.
Džena Īsterlija, Kiberdrošības un infrastruktūras drošības aģentūras direktore, teica, ka federālais valdība cieši sadarbojas ar štata un vietējiem vēlēšanu amatpersonam lai nodrošinatu 2024. gada vēlēšanas kļūst par visdrošakajam jebkad.
“Vēlēšanu infrastruktūra nekad nav bijusi drošaka,” teica Īsterlija.
