Garošās problēmas un to ekonomiskās izmaksas
Garīgās veselības traucējumi ir ne tikai plaši izplatīta problēma ASV, kur to ik gadu piedzīvo piektā daļa pieaugušo, bet arī dārga, radot ekonomikai 282 miljardus dolāru gadā. To atklāj jauns pētījums, ko veikuši ekonomisti no Jeilas un Kolumbijas universitātēm un Viskonsinas-Medisonas universitātes.
Pētījums, kas aprīlī publicēts kā darba dokuments Neatkarīgajā Nacionālajā Ekonomikas Pētījumu Birojā, atklāj, ka šī summa ir līdzvērtīga vidējai ekonomiskai recesijai jeb 1,7% no valsts kopējā patēriņa. 282 miljardu dolāru izmaksas ir arī par 30% lielākas nekā iepriekšējos epidemioloģiskajos pētījumos lēstās izmaksas, kas pētnieki norādīja, ka koncentrējās uz ārstēšanas izmaksām un ienākumu zaudējumiem garīgās veselības traucējumu dēļ.
“Šajā darbā mēs esam izstrādājuši pirmo integrēto makroekonomikas un garīgās veselības modeli, balstoties uz klasiskajām un mūsdienīgajām psihiatriskajām teorijām,” teica līdzautors Alehs Cīvinskis, PhD, profesors Jeilas Ekonomikas departamentā. “Mēs parādījām, ka garīgās veselības traucējumi ietekmē cilvēku patēriņu, taupīšanu, portfeļa izvēles, kā arī valsts darbaspēku, radot milzīgas gada izmaksas mūsu ekonomikai.”
Cilvēki ar garīgās veselības traucējumiem var patērēt mazāk, izvēlēties mazāk prasīgas darbavietas un izvairīties no riskantiem ieguldījumiem, piemēram, mājoklī vai akcijās, teica Cīvinskis. Viņa komandas dati parādīja, ka cilvēki ar viegliem vai smagiem garīgās veselības traucējumiem patērēja par 3–7% mazāk preču un pakalpojumu un strādāja par 13–23% mazāk nekā veseli indivīdi.
“Mēs vēlējāmies labāk izprast garīgās veselības traucējumus un kvantificēt to ekonomiskās izmaksas,” teica līdzautors Džobs Boerma, PhD, asistents Viskonsinas-Medisonas universitātes Ekonomikas departamentā. “Garīgās veselības traucējumi ir kaut kas, ko piedzīvo 20% iedzīvotāju jebkurā laika posmā. Fakts, ka garīgās veselības traucējumu izmaksas sasniedz tik lielu skaitli kā 1,7% no kopējā patēriņa ASV iedzīvotājiem – tas ir milzīgs.”
Pieejamības uzlabošana garīgajai veselībai veicinātu ekonomiku
Boerma un Cīvinskis kopā ar Boazu Abramsonu, PhD, asistentu Kolumbijas Biznesa skolas Finanšu nodaļā, savu pētījumu pielietoja trīs politikas priekšlikumos, ko atbalsta Baidena administrācija:
Saskaņā ar aprīļa datiem vairāk nekā 122 miljoni amerikāņu dzīvo vietās ar nepietiekamu garīgās veselības profesionāļu skaitu, saskaņā ar veselības politikas nevalstisko organizāciju KFF. Šajos apgabalos tikai 27% garīgās veselības aprūpes vajadzību tiek apmierinātas. Šo deficītu novēršana ne tikai samazinātu garīgās veselības traucējumus par 3,1%, bet arī radītu sabiedrisko labumu līdzvērtīgu 1,1% no kopējā patēriņa jeb 118 miljardiem dolāru, atklāja pētījums.
Aprūpes nodrošināšana visiem 16–25 gadus veciem cilvēkiem ar garīgajiem traucējumiem būtu vēl lietderīgāka, radot lēstus ieguvumus 1,7% apmērā no kopējā patēriņa.
Tomēr pētnieki atklāja, ka garīgajai veselībai paredzēto pakalpojumu izmaksu samazināšana radītu minimālu ekonomisko ietekmi. Problēma, pēc Boermas teiktā, ir tajā, ka daudzi cilvēki ar garīgajiem traucējumiem nemeklē ārstniecisko palīdzību, vai nu pakalpojumu trūkuma dēļ, vai stigma dēļ saistot to ar garīgajiem traucējumiem, vai uzskata, ka ārstnieciskais process būtu neefektīvs. Lētāki pakalpojumi nebūtu spējīgi pārvarēt šos izaicinājumus.
“Ja jūs neietekmēsit šos citus faktorus, aprūpes izmaksu samazināšana pati par sevi nepalielinās cilvēku vēlmi saņemt ārstniecisko palīdzību,” teica Boerma.
Turpmāk Boerma plāno informēt likumdevējus par sava komandas atklājumiem, sakot UW-Medisonas ziņu relīzē, ka viņš cer turpinot apvienot ekonomisko un psihiatrisko pētniecisko darbu veicinot zinātniski pamatotu politiku veidošanu.
“Ļoti aizraujoši atklājumi vienmēr nāk no dažādu jomu malu vai pārklajumiem,” teica Boerma. “Tas būtu labi jomai, ja mums tas bieži notiktu.”
Ja jums nepieciešama tūlītēja garīgais atbalsts, sazinieties ar 988 Suicide & Crisis Lifeline.
