Mehmeta Šimšeka piedāvājums ir vienkāršs
Mehmeta Šimšeka piedāvājums ir vienkāršs: “racionālās” politikas ir atgriezušās Turcijā pēc ekonomiskā piedzīvojumu un krīžu laikmeta. Un tas būtu jāpadara valsts liras parēķinu par drošu likmi pasaules naudas pārvaldniekiem.
Investoriem vajadzēja gandrīz gadu
Investoriem vajadzēja gandrīz gadu un dažus no pasaules agresīvākajiem procentu likmju paaugstinājumiem, lai finanšu ministram, bijušajam Merrill Lynch obligāciju stratēģim, šo ziņojumu iedvestu investoros. Turcijai vēl ir tāls ceļš ejams – inflācijas līmenis ir gandrīz 70% un tiek prognozēts, ka tas šomēnes pieaugs.
Tomēr lielākā daļa ārvalstu investoru tagad ir pārliecināti, ka cenu kāpums strauji samazināsies līdz 2024. gada beigām. Arī vietējie iedzīvotāji ir pozitīvāki, daudzi no viņiem pārvieto savu naudu no dolāru uz liras kontiem un palīdz Turcijas valūtai atgūt daļu no šī gada zaudējumiem.
“Mēs esam pārsteigti par ienākošo naudas plūsmu,” sacīja 57 gadus vecais Šimšeks intervijā Ankarā.
Obligāciju tirgus bija gandrīz pilnībā atstumts
Obligāciju tirgus bija gandrīz pilnībā atstumts no ārvalstu investoru puses, jo prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana virzība uz zemākām procentu likmēm izraisīja nekontrolējamu inflāciju. Taču Turcijas līdera pārvēlēšana pirms gada un viņa turpmākais Šimšeka iecelšana amatā atzīmēja politikas maiņu un ārvalstu kapitāla ieplūšana nesen sasniedza rekordaugstu tempu.
Turcija ir izmantojusi šo ieplūdi, iegādājoties dolārus, lai papildinātu savas izsmeltas kases. Centrālās bankas pamata ārvalstu valūtas pozīcija ir pieaugusi par 49 miljardiem dolāru kopš marta, kas ir straujākais pieaugums jebkad, saskaņā ar Goldman Sachs Group Inc.
Ieguldot šo peļņu rezervēs, Turcija izvairās no tā, ko Šimšeks ir nosaucis par liras pārmērīgu novērtējumu. Tā ir samazinājusies apmēram par 8% šogad, bet finanšu ministrs vēlas izvairīties no tās palielināšanas turpmāk, kas kaitētu Turcijas eksportētājiem.
“Sapratnes un strukturālas pārveides kombinācija ir labs stāsts, kas ļauj mums atgūt investoru uzticību,” sacīja Šimšeks. “Un tas palīdz portfeļa izvēlēs par labu Turcijas aktīviem, kas pārvēršas ieplūdēs, kas ļauj mums palīdzēt stabilizēt reālo valūtas kursu.”
Bankas iesaka ieguldīt
Bankas, piemēram, BNP Paribas, iesaka ieguldīt īstermiņa liras obligācijās, kuru ienesīgums ir apmēram 40%. Šimšeks nav pret t.s. “karsto naudu” plūsmu – ko Erdogans gadiem ilgi vainoja par nestabilitāti tagad 1,1 triljonu dolāru lielajā ekonomikā – bet uzskata, ka pāreja uz ilgtermiņa vērtspapīriem ir tikai laika jautājums.
“Mūsu programma nebalstās uz karsto naudu,” viņš sacīja. “Es būtu ļoti pārsteigts, ja investori neuzņemtos ilgtermiņa risku,” viņš piebilda, runājot par ilgtermiņa obligācijām.
Portfolio ieplūde Turcijas aktīvos kopš marta beigām ir pārsniegusi 25 miljardus dolāru, gandrīz trīskāršojot summu iepriekšējo piecu mēnešu laikā, saskaņā ar QNB Finansbank.
Ar pieaugošiem ārvalstu pirkumiem aptuveni piektajai daļai kopējai ieplūdei iekšzemes parādā, no kuras lielākoties tika ieguldīts “īstermiņa repo līdzīgos obligāciju produktos”, teica Turcijas aizdevējs ziņojumā. Tiek lēsts, ka atlikusī nauda finansēja carry-trade ieguldījumus augstas ienesīguma Turcijas lirā.
Turcijas carry trade ir bijis viens no labākajiem jaunattīstības tirgu investoru šogad. Tie, kas aizņemas dolāros un iegulda lirās, ir nopelnījuši vairāk nekā 11%, saskaņā ar Bloomberg apkopotajiem datiem. Tas ir tāpēc, ka augstie ienesīgumi uz Turcijas vietējiem obligācijiem ir vairāk nekā kompensējuši liras vērtības samazinājumu.
Taču pamiers ar portfolio investoriem nebūs pilnīgs, kamēr inflācija nesamazināsies un Turcija neatvieglos ierobežojumus ārzonas valūtas maiņas darījumiem, kas nepieciešami liras riska hedžēšanai. Šos ierobežojumus izmantoja, lai stabilizētu liru.
Noteikumi aizsardzībai datējas ar 2018. gadu, kad Turcija samazinaja komercbanku aizdevumu apjomu starptautiskiem partneriem pēc valūtas krīzes tajā gadā.
Šimšeks sacīja, ka Turcija meklē veidus, kā atvieglot kārtību ārzonas tirgiem un varētu sākt ar ilgtermiņa maiņas darījumiem. “Mēs zinam, kas jādara, bet tā laiks, secība un deva vēl nav izlemta,” viņš sacīja.
‘Renesanses brīdis’
Iekšzemes reformu impulss paliks investoru uzmanības centrā, pat ja Wall Street bankas, piemēram, Citigroup Inc., sludina tirgus noskaņojuma maiņu ap Turciju kā “uz renesanses brīža robežas”.
Pat pēc agresīva procentu likmju paaugstinājuma cikla inflacija joprojām ir viena no straujākajiem pasaulē un visticamāk sasniegs apmēram 75% šomēnes pirms palēninoties šovasar.
Papildus inflācijas līmenim, kas joprojām ir viens no augstakajiem pasaulē, investorus interesē redzēt vai Turcija ierobežos tēriņus vai vismaz atteiksies no lieliem gada pieaugumiem, kas bija iezimejoši pēdējos gados. Fitch Ratings saka, ka valsts fiskalais stavs joprojām ir “skaidri ekspansīvs”, neskatoties uz dažiem valsts tēriņu samazinajumiem ko Šimseks paziņoja maijâ.
Taču četru gadu periods bez lielam vêlêsanâm ir iespeja amatpersonâm kâ Šimsekam atdzist ekonomiku bez tûlîtêjas cenas maksâsanâs vêlêsanâs urnâ.
“Mês esam vêl agrînâ posmâ piegâdes,” viòð sacîja attiecoties uz centieniem paplaðinât nodokïu bâzi un cînîtîes ar ïnu ekonomiku. “Es nesaku ka mês esam atrisinâjuði visas problêmas bet mês esam panâkuði pienâcîgu progresu.”
