Vācu ekonomikas izaicinājumi 2024. gadā
2024. gada Eiropas lielāko uzņēmumu sarakstā ir kāds būtisks jautājums, kas jārisina. Tas nav saistīts ar kādu krīzes pārņemtu uzņēmumu vai skandālu apvītu vadītāju. Tas ir par visu Vācijas ekonomiku.
Lielāko daļu 21. gadsimta ekonomisti un kaimiņvalstis skatījās uz Vāciju ar apbrīnu un skaudību, jo tā spēja pārvarēt ekonomiskās vētras ar relatīvu vieglumu, izmantojot tirdzniecību ar augošām ekonomikām un paplašinot savu rūpniecības gigantu ietekmi.
Tomēr mainīgā pasaules kārtība ir izsistusi pamatu zem Vācijas kājām. Rūpniecības īpatnības, kas reiz palīdzēja tai apsteigt savus Eiropas konkurentus, tagad kļūst par enkuru, un krīze pēc krīzes ir atklājusi plānošanas trūkumu valdības augstākajā līmenī.
Vācija Eiropas lielāko uzņēmumu sarakstā
Šodien, gan pārstāvības, gan ieņēmumu ziņā, Vācija ir neapstrīdams līderis Eiropas lielāko uzņēmumu sarakstā. Šogad sarakstā ir 80 Vācijas uzņēmumi, kas kopā pagājušajā gadā nopelnīja 3,2 triljonus dolāru, kas veido piekto daļu no kopējiem ieņēmumiem.
No pirmā acu uzmetiena šis saraksts liecina, ka Vācija ir nostiprinājusi savu pozīciju kā Eiropas ekonomikas dzinējspēks. Volkswagen bija lielākais uzņēmums Eiropā pēc ieņēmumiem 2023. gadā, apsteidzot Lielbritānijas naftas un gāzes gigantu Shell. Desmitniekā ir arī BMW un Mercedes-Benz.
Tomēr jebkurš, kurš ir kaut nedaudz pazīstams ar Eiropas ekonomisko ainavu, uz šiem skaitļiem skatīsies skeptiski, jo saraksts atspoguļo uzņēmumu ieņēmumus no 2023. gada. Tas ir tāpēc, ka Vācija un tās ekonomikas dzinējspēki ir apdraudēti.
“Viss, kas varēja noiet greizi, ir noiets greizi vai notiek nepareizi.”
Carsten Brzeski, ING Research globālais makroekonomikas vadītājs
Neskatoties uz to, ka Eiropas lielāko uzņēmumu ieņēmumi kopumā pieauga par 5,2% 2023. gadā, Vācijas uzņēmumu kopējie ieņēmumi sarakstā samazinājās par 2,6%.
Sarkanie signāli mirgo visā valsts ekonomiskajos rādītājos. Eksports uz tās galveno tirdzniecības partneri Ķīnu ir samazinājies, savukārt enerģijas imports pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir sarucis.
Vācijas problēmas
Lai saprastu Vācijas izaicinājumu mērogu, ir rūpīgi jāaplūko tās stiprās puses vai, precīzāk, kā tās tika izveidotas.
Ražošana veido 18,4% no Vācijas ekonomikas. Salīdzinājumam, kaimiņvalstī Francijā šis rādītājs ir 9,5%, bet Apvienotajā Karalistē – 8,4%. Lielākā daļa ekonomiku attīstoties attālinās no ražošanas, bet Vācija ir bijusi izņēmums, kas šajā jomā guva ievērojamus panākumus.
Tomēr Vācijas eksports ir sarucis, galvenokārt pateicoties vājinātajam patērētāju noskaņojumam Ķīnā un pieaugošajai konkurencei no vietējiem Ķīnas uzņēmumiem.
Aizvien pieaug protekcionisms, un ASV un Ķīna ir iesaistījušās savstarpējās tarifu cīņās, kas ir ietekmējušas arī Eiropu.
“Ja aplūkojam pēdējos četrus vai piecus gadus, Vācija sāk izskatīties tā, it kā tā būtu ceļā uz zaudētu desmitgadi.”
Jens Eisenschmidt, Morgan Stanley Eiropas galvenais ekonomists
Vācijas problēma ir tā, ka tai nav konkurētspējas priekšrocību citās augstvērtīgās nozarēs, piemēram, finanšu sektorā vai tehnoloģiju jomā.
Vienlaikus ar strukturālajām problēmām Vācija saskaras arī ar darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas rada papildu spiedienu uz ekonomiku.
Vācijas automobiļu tirgus izaicinājumi
Vācijas automobiļu tirgus, kas veido 4% no valsts ekonomikas, ir bijis tās ekonomikas kronis. Tomēr izmaiņas Ķīnas tirgū apdraud Vācijas ekonomisko priekšrocību.
Ķīna ir pārsteigusi Rietumu pasauli ar lētajiem elektriskajiem transportlīdzekļiem, un BYD ir līderis šajā jomā, ātri iegūstot tirgus daļu gan Ķīnā, gan Eiropā.
Eiropas Komisija gatavojas ieviest paplašinātus tarifus, kas varētu sasniegt 50% dažiem Ķīnas piegādātājiem, taču Vācija iebilst pret šiem tarifiem, baidoties no atbildes soļiem no Ķīnas, kas ir svarīgs eksporta tirgus.
BMW un Mercedes-Benz jau ir samazinājuši savas peļņas prognozes, atsaucoties uz pieaugošajām izmaksām un samazināto pieprasījumu Ķīnā.
Kā Vācija var atrisināt savas problēmas?
Vācijai ir maz vieglu iespēju, lai izkļūtu no savām strukturālajām un cikliskajām problēmām un saglabātu savu vietu kā lielākā Eiropas ekonomika.
“Pastāv liels risks, ka Vācija pamodīsies pārāk vēlu.”
Carsten Brzeski, ING Research globālais makroekonomikas vadītājs
Vācija joprojām ir lielākā ekonomika Eiropā, un, neskatoties uz pašreizējām grūtībām, tai ir potenciāls būt stiprākai nākotnē, ja tiks veikti nepieciešamie strukturālie reformu soļi.