Finanšu nākotnes konference
Kolumbijas Biznesa skolas nekustamā īpašuma, finanšu nodaļas profesors Tomass Pišorskis nesenajā finanšu nākotnes konferencē apsprieda savus pētījumus par banku nozares pēdējo notikumu ietekmi. Pagājušajā gadā Pišorskis kopā ar kolēģiem veica pētījumu par šo sektoru, kurā tika konstatēts, ka pēc 2022. gada monetārās politikas stingrināšanas banku aktīvu vērtība samazinājās par vairāk nekā 2 triljoniem ASV dolāru.
Pišorskis pētījuma prezentācija
Tomasz Pišorskis: Sveiki visiem. Prieks šeit būt. Es esmu profesors Kolumbijas Biznesa skolā. Mani interesē finanšu starpniecība, banku darbība, finanšu tehnoloģijas un nekustamais īpašums. Nesen kopā ar kolēģiem esmu veicis daudz darba finanšu stabilitātes jomā.
Mēs analizējām nesenos banku sabrukumus, piemēram, Silīcija ielejas bankas gadījumu, un es gribētu jums pastāstīt par to. Tātad, ļaujiet man pastāstīt mūsu viedokli – ko mēs uzskatām par vienu no galvenajiem riska avotiem pašreizējā ASV finanšu sistēmā.
Mūsuprāt, tas ir fakts, ka bankām ir ļoti augsts sviras efekts. Ja aplūkojat tipisku banku Amerikas Savienotajās Valstīs, tad neatkarīgi no tā, vai tā ir maza vai liela banka, sviras efekts ir aptuveni 90% parāda finansējums un tikai 10% ir pašu kapitāls. Domājiet par to, ko tas nozīmē: apsveriet situāciju, kad bankas aktīvu vērtība samazinās par, teiksim, 10%. Tas jau var likt šai iestādei būt uz maksātnespējas robežas, jo aktīvu vērtība būs mazāka nekā parādsaistību nominālvērtība. Un ja aplūkojam banku sektoru kopumā, tas ir 24 triljonu ASV dolāru vērts aktīvs.
Bankas uzņemas daudz ilgtermiņa riska un kredītriska. Viņi izsniedz daudz aktīvu, piemēram, vērtspapīrus, ilgtermiņa valsts obligācijas, ilgtermiņa hipotekāros vērtspapīrus. Turklāt viņiem ir nekustamā īpašuma aizdevumi, tostarp komerciālais nekustamais īpašums, un citi aizdevumi ar kredītrisku. Un viņi to finansē galvenokart ar īstermiņa parādu. Lielākoties šie parādi ir noguldījumi – aptuveni 18 triljoni ASV dolāru, no kuriem puse ir FDIC apdrošināti un puse nav apdrošināti. Šie noguldījumi ir līdz 250 000 ASV dolāriem. Un papildus tam bankas ir stingri redzamas kapitāla rezerves. Tātad jūs varat redzēt, ka šī ir diezgan trausla sistēma ar ļoti mazu pašu kapitāla finansējumu un lielu parāda finansējumu.
Un šajā ziņā nesenie monetaritātes stingrinājumi ilustrē šo punktu: Federālais rezervju sistēmas padome ļoti agresīvi paaugstināja procentu likmes, būtībā viena gada laikā no nulles līdz 5%. Ko tas nozīmē ilgtermiņa aktīvu vērtībai: tika novērots ļoti liels vērtības samazinājums, ieskaitot ASV valsts obligācijas un tamlīdzīgi. Ja aplūkojam ilgtermiņa aktīvus, ilgtermiņa obligācijas, tās samazinājās par aptuveni 30%. Tātad, ja ņemat šo samazinājumu tirgus noteiktajos aktīvu vērtības samazinājumos un piemērojat to banku bilancēm, jūs atradīsiet, ka kopumā banku aktīvu vērtība pašlaik ir aptuveni par 2 triljoniem ASV dolāru mazāka salīdzinot ar to, kur tā bija Federālajam rezervju sistēmas padomei sākot stingrināšanas ciklu.
Faktiski ASV ir diezgan daudz banku – un Silīcija ielejas banka bija viena no tām – kur šobrīd aktīvu tirgus vērtība ir mazaka nekä parädsaistibu nominälvertiba. Täpat principä, ja noguldïtäji ierastos, ši banka bankrotetu, ja vien protams regulatori neiejaucas.
Tagad es negribu teikt, ka visas šīs bankas bankrotēs – tas atkarīgs no finansējuma. Un īpaši no tā, cik liela daļa no finansējuma ir nestabila, īpaši neapdrošinātie noguldījumi. Jo neapdrošinatie noguldïtäji var zaudet naudu, ja banka bankrotetu. Un šajä ziņä Silïcija ielejas banka bija iznïmele – 80% no täs aktïviem bija finanseti ar neapdrošinätiem noguldïjumiem. Bütïbä Silïcija ielejas bankai bija tikai neapdrošinäts noguldïjumu finansëjums. Täpëc tâ bija ärkärtïgi trausla.
Mehänisms ir šädäs: procentu likmes pieaug, varat pievienot kredïtrisku, bankas aktïvu vertïbas samazinäs kâ tas notika un apdrošinätie noguldïtäji sastresojas – tie redz lielos aktïvu vertïbas samazinäjumus, bažïjas par bankas maksätspëju, sänk ärstëties naudu un tad var nonäkt lïdz skrëjienu ekvilibrijam.
Galvenais jautäjums ar ko es daudz runäju ar regulatoriem ir – cik ipaša ir Silïcija ielejas banka? Vai ir citas lïdzïgas bankas? Un ätra atbilde ir – jâ, ASV pašlaik ir diezgan daudz banku ar äoti lïdzïgäm riska pazïmëm, ne tik ekstrëmas kâ Silïcija ielejas banka, bet täs faktiski ir skrëjienu riskä.
Un tas ir tikai ilgtermiņa efekts. Ja pievienojat tam kredïtrisku atcerieties ka vidëja lieluma bankäm aptuveni 25 lïdz 30% no aktïviem ir komerciälä nekustamä ïpašuma aizdevumi. Mës veicäm analïzi aizdevumam pa aizdevumam un 14% no šiem aizdevumiem ir zem ûdens – tas nozïmë ka ïpašuma vertïba pašlaik ir mazäka nekä parädsaistibu nominälvertiba. Ja aplükojam biroja aizdevumus tas ir 44%. Täpëc papildus šim ilgtermiņa riskam pastäv arï kredïtrisks kas palielinäs banku skaitu kas potenciäli var bankrotet.
Tad acimredzams jautäjums ar ko es pastävigi runaju ar regulatoriem – ko darit? Un viena dabiska atbilde ir – pacelt banku kapitälprasibas. Varbüt ne tieši tagad. Kad lietas nedaudz nomierinäsies. Tas padaritu sistemu drošaku bet acimredzams jautäjums ir cik daudz sviras efekta finanšu iestädëm patiešäm vajag lai sniegtu efektivus pakalpojumus piemëram aizdevumu izsniegšanai un citam darbam. Un faktiski mums ir ieskats: Mës salidzinäm banku sviras efektu ar nebanku aizdevëjiem. Tumšais melnais lükums jums rädîs nebanku aizdevëjus. Šîs ir iestädës kas izsniedz aizdevumus kâ bankas šajâ gadîjumâ hipotekärä tirgû bet nav pieejams apdrošinätu noguldîjumu finansëjums un tiek regulëti viegli. Un uzmini ko? Šajâ privätajâ tirgus etalonâ bez pieejama apdrošinätu noguldîjumu finansëjuma šîs iestädës ir daudz mazak sviras efekta un daudz vairak paškapitälfinansëjuma. Un mës secinäm ka jûs varat bût labs aizdevëjs ar daudz zemaku sviras efektu.
Un interesanti ka vislielakais atskirîgums patiesîbâ ir mazakajam un vidëjam lieluma bankam. Tas nozîmë ka piemëram DžP Morgans to sviras efektu tuvinätos tam kamdam bût sviras efektam pat ja tiem nebût pieejams apdrošinätu noguldîjumu finansëjums. Tieši mazakas un vidëja lieluma bankas tostarp bankas kâ Silîcija ielejas banka bût sviras efektam daudz vairak. Un sakarä ar šîm implîcitajam un eksplicîtajam garantijâm Silîcija ielejas bankai nebija daudz apdrošinätu noguldîjumu finansëjuma bet daudzas citas bankas to dara un izmanto to priekšrocîbas.
Viens no aspektiem ja jûs runätu ar banku vadîtâjiem viñi jums teiktu “Ei ja jûs paaugstinât banku kapitälprasîbas aizdevumu izsniegšana sabruks un mës piedzîvosim ekonomiskâs darbîbas sarukumu mës patiešâm to nevaram izdarît.” Protams atbilde uz šo jautâjumu atkarîga no tâ cik svarîgas ir bankas kreditëšanâ mâjsaimniecîbâm un uzñëmumiem. Un ëaujiet man jums pateikt viñi nav tik svarîgi kâ parasti domâts. 1970.gados bankas bilance finansëja 60% no aizdevumiem mâjsaimniecîbâm. Citiem vârdiem sakot 1970.gados bankas bija ârkârtîgi svarîgas. Mûsdienâs bankas finanse tikai aptuveni treðdaðu no kreditiem mâjsaimniecîbâm. Pârëjie tiek finansëti ar paradsaucëjiem privâto kreditu utt. Tâpëc kopumâ bankas ir daudz mazak svarîgas nekâ pirms dažâm desmitgadêm. Un tas nozîmë interesantas sekas kapitälregulëjumam.
Mës patiesîbâ veicâm simulâciju: ja jûs paaugstinât kapitälprasîbas ASV bankâm kamër aizdevumu bilances apmërno summa bûtiski samazinâtôs tâpat kâ peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peña peaña peaña peaña peaña peaña peaña peaña peaña peaña peaña peaña peaña peaña peaña peaña peaña peaña peaña peaña peaña peaña peaña peaña peañapeañapeañapeañapeañapeañapeañapeañapeañapeañapeañapeñanabankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankbankBANKBANKBANKBANKBANKBANKBANKBANKBANKBANKBANKBANKBANKBANKBANKBANK BANKBANK BANKBANK BANKBANK BANKBANK BANKBANK BANKBANK BANKBANK BANKBANK BANKBANK BANKBANK BANKBANK BANKBANK BANKBANK BANKBANK BANKBANK BANKBANK BANKBANK BANKBANK BANKBANK BANKBANK BANKBANK BANKBANK BANKPEÑA PEÑA PEÑA PEÑA PEÑA PEÑA PEÑA PEÑA PEÑA PEÑA PEÑA PEÑA PEÑA PEÑA PEÑA PEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑAPEÑA PEZA PEZA PEZA PEZA PEZA PEZA PEZA PEZA PEZA PEZA PEZA PEZA PEZA PEZA PEZA PEZA PEZA PEZA PEZA PEZA PEZA PEZA PEZA PEZA PEZA PEZA PEZA PEZA PEZA PEZAPEZAPEZAPEZAPEZAPEZAPEZAPEZAPEZAPEZAPEZAPEZAPEZAPEZAPEZAPEZAPEERZAPEERZAPEERZAPEERZAPEERZAPEERZAPEERZAPEERZAPEERZAPEERZAPEERZAPEERZAPEERZAPEERZAPEERZAPEERZAPEERZAPEERZAPEERZAPEERZAPEERZAPEERZAPEERZAPEERZAPEERZAPEERZAPEERZAPEERZApeerZASpeerZASpeerZASpeerZASpeerZASpeerZASpeerZASpeerZASpeerZASpeerZASpeerZASpeerZASpeerZASpeerZASpeerZASpeerZASpeerZASpeerZASpeerZASpeerZASpeerZASpeerZASpeerZASpeerZASpeerZASpeerZASpeerZASpeerZASpeerZASpeer
