Ivana Boeskija, kurš sasniedza slavas un bagātības virsotni kā augsti lidojošs Volstrītas arbitrāžas tirgotājs 1980. gados, tikai lai tiktu atklāts kā krāpnieks iekšējās informācijas tirdzniecības skandālā, kas raksturoja to laiku, ir miris. Viņam bija 87 gadi.
New York Times ziņoja par viņa nāvi, atsaucoties uz viņa meitu, Marianne Boesky. Tūlītēji nebija pieejama nekāda informācija.
Kad džanku obligācijas veicināja ostīlo pārņemšanu vilni, Boeskij kļuva par viltīga spekulanta arhetipu, gūstot simtiem miljonu dolāru peļņu uz pārņemšanas likmēm. Pēc tam, atzīstoties iekšējās informācijas tirdzniecībā, Boeskij kļuva par Volstrītas alkatības simbolu, viņa izstieptā seja un zobiem smaidošais smaids uz Time žurnāla vāka ar virsrakstu “Ivans Šausmīgais”. Viņš pavadīja divus gadus cietumā.
Boeskija lieta izraisīja šoku viļņus ne tikai Volstrītā, bet visā ASV, apstiprinot dažu ieguldītāju sliktākās bailes par to, kā darbojas kapitāla tirgi. Tiek uzskatīts, ka viņš bija modelis Gordonam Geko, alkatīgam varonim, ko atveidoja Maikls Duglass 1987. gada filmā “Volstrīta”. Geko runa filmā, apgalvojot, ka “alkatība ir laba”, atkārtoja Boeskija paša novērtējumu.
“Starp citu, alkatība ir laba,” Boeskij teica Kalifornijas Universitātes Berklijas biznesa skolas absolventiem 1986. gadā, dažus mēnešus pirms sava krituma. “Es gribu, lai jūs to zinātu. Es domāju, ka alkatība ir veselīga. Jūs varat būt alkatīgs un joprojām justies labi par sevi.”
Michigana bāri
Ivans Frederiks Boeskij piedzimis 1937. gada 6. martā Detroitā, Viljama un Helēnas Boeskiju otrajam bērnam. Viņa tēvs vadīja vietējo bāru ķēdi, ko sauca par Brass Rail.
12 gadu vecumā Boeskij apmeklēja Krenbruku, prestižu privāto akadēmiju Blūmfīldas kalnos, Detroitas priekšpilsētā, kur viņš kļuva fanātisks par cīņas sportu un saņēma trofeju kā “gada cīkstonis”. Neskatoties uz sportiskajiem panākumiem, viņš pēkšņi pameta Krenbruku pirms absolvēšanas un pārcēlās uz valsts skolu.
Boeskij apmeklēja Veina Steita Universitāti Detroitā, Mičiganas Universitāti un Austrumu Mičiganas Universitāti. Viņš nebeidza mācības, bet apmeklēja Detroitas Juridisko koledžu, kur 1964. gadā ieguva grādu.
Tajā laikā Boeskij bija apprecējies ar Sīmu Silbersteinu, Detroitas nekustamo īpašumu attīstītāja Bena Silbersteina meitu, kura īpašumos ietilpa Beverly Hills viesnīca. Viņš strādāja par tiesneša palīgu Detroitā, Silbersteina radinieku, bet nevarēja atrast darbu vienā no pilsētas vadošajiem juridiskajiem birojiem.
Pēc tēva nāves 1964. gadā Boeskij pārņēma pēdējo atlikušo Brass Rail bāru, kurā līdz tam bija toplesa dejotājas, un pārdēvēja to par Le Club a-Go-Go, saskaņā ar 1993. gada Vanity Fair rakstu. Divus gadus vēlāk tas bankrotēja un Boeskij pārcēlās uz Ņujorku, kur sāka jaunu karjeru Volstrītā.
Pēc vairākiem gadiem strādājot finanšu uzņēmumos, kur viņš apguva riska arbitrāžas biznesu, Boeskij 1975. gadā ar savu radinieku 700 000 dolāru atbalstu izveidoja savu ieguldījumu fondu.
Pēc sešiem gadiem likmju veikšanai uz uzņēmumu akcijām, kas bija spēles laukumos, viņš izveidoja jaunu fondu, tieši laikam uzņemšanai vilnim, kas mainīja ASV korporatīvo ainavu.
1984. gadā Boeskij nopelnīja vairāk nekā 100 miljonus dolāru no Texaco Inc. iegūšanas Getty Oil Co. un Chevron Corp. iegūšanas Gulf Oil Co., saskaņā ar 1984. gada Atlantic žurnāla stāstu. Nākamajā gadā viņš nopelnīja aptuveni 50 miljonus dolāru, kad Philip Morris Cos. iegūst General Foods Corp.
Atšķirībā no citiem arbitratoriem, kas parasti izvairījās no publicitātes, Boeskij to pieņēma. Viņš nolīga publicistu, lai viņu citētu medijos, uzrakstīja 1985. gada grāmatu par savu pieredzi augstajos finansēs “Merger Mania” un ceļoja pa valsti, lai to popularizētu uzrunas.
SEC izmeklēšana
Vidus 1980. gados bulļa tirgus Volstrītā ļauj viltīgiem ieguldītajiem nopelnīt miljonus dolāru arī lika regulatoriem aizdomāties par tirgu manipulaciju par labu tiem ar iekšēju informaciju.
Vērtspapīru un biržu komisija 1985. gada vidū uzsāka izmeklēšanu par aizdomīgu tirdzniecību ar diviem Venecuēlai baziļiem Merrill Lynch & Co. darbiniekiem, kas viņus aizveda uz sarežģītu ceļu uz krāpniecisku darbību Volstrītai un iesaistīja Densiju Levainu, investīciju bankieri Drexel Burnham Lambert Inc.
Gadu vēlak 1986.gada jūnijá,pavisam driz péc aresta par ieksejas informacijas tirdzniecibu Levains atzinas vainigu un piekrita sadarboties ar ASV prokuroru Manhetená,Rudi Dzuliani.Levains pastastija federalajiem prokuroriem ka vinsh bija nodroshinajis Boeskijam konfidencialu informaciju par potencialajiem daríjumiem.Apvainots aptuveni 12 miljonu doláru pelnisaná no nelikumigas tirdzniecibas Levains velak tika nosutits uz diviem gadiem cietuma.
Daudzus menešus velak Boeskij nosledza vienošanos ar valdibu.Vinsh atzinas vainigu viena nozieguma apsudze par sazversanu lai sagatavotu nepatiesus tirdzniecibas ierakstus,maksatu 100 miljonu doláru sodus un sadarbotos ar federalajam varasiestadem.
Ka dalu no vienosanas Boeskij slepeni ierakstija savas sarunas ar tirgotajiem lai palidzetu valdibai izveidot lietas pret citiem Volstritas cilvekiem.Izcilakais no tiem bija Maikls Milken,Drexel Burnhan galvenais augsta riska džankbond tirgotajs,kas palidzeja finanset daudzus eras korporativos parnemsanas daríjumus.Milken,kursh pavadija gandriz divus gadus cietuma par vèrtspapiru likumu parkapumiem,tika pardots 2020.gada prezidenta Donalda Trampa laika.
Boeskij saskaras ar maksimalo piecu gadu cietumsodu,bet balstoties uz sadarbibu ar varasiestadem,vins tika notiesats uz trim gadiem.Aprili 1990.gada pec diviem gadiem pavadiem cietuma vinsh tika atbrivots.
Vestule federalajam tiesnesim atbalstot samazinato sodu prokurori atzinigi noverteja finansistu palidzibu saprast Volstritas parkapumu apmerus:”Ko Boeskij devis valdibai ir logs uz noziegumu darbibu,kas ir izplatijusies vèrtspapiru industrijá 1980.gados,kadam šis birojs nebija zinams pirms Boeskij saka sadarboties.”
Atskiriba no Milken,kursh lielako dalu no sava dzives posma pec cietuma pavadija filantropija,darbojoties labdaribá Boeskij lielakoties pazuda no sabiedribas skatuves pec atbrivosanas.1991.gada Síma Boeskija iesniedza škiršanas prasibu,kura tika pabeigta divus gadus velak.Pariem bija cetri berni:Viljams,Marianne,Teddijs un Džons.Vins velak dzivoja ar savu otro sievu Annu.
