Maksa par mācībām valsts universitātēs samazinājusies
Pagājušajā gadā maksa par mācībām valsts universitātēs strauji samazinājusies, turpinoties augstākās izglītības iestāžu uzņemšanas krīzei, bet, kā pozitīvs aspekts, valsts un federālo stimulu fondi pagaidām ir spējuši saglabāt iestādes darbībā.
Neto mācību un maksas ieņēmumi ir samazinājušies
Neto mācību un maksas ieņēmumi – summa, ko iestādes saņem no studentiem pēc finansiālās palīdzības atskaitīšanas – samazinājusies par 3,3% no 2022. gada, sasniedzot vidēji 7353 ASV dolārus uz vienu pilna laika studentu, saskaņā ar Valsts augstākās izglītības izpilddirektoru asociācijas ziņojumu.
Lai gan mācību maksa pēdējos gados ir samazinājusies, “tas ir lielākais kritums kopš 1980. gada,” teica SHEEO politikas analītiķe Kelsija Kunkle.
Pandēmija maina tendences
Pēcpandēmijas laikmets ir iezīmējis strauju desmitgadēm ilgušas tendences maiņu, kurā valsts koledžas kļuva arvien atkarīgākas no studentu mācību maksas, kamēr valstis samazināja savu atbalstu. 1980. gadā, kad SHEEO sāka sekot šiem datiem, studentu mācību maksa un nodevas vidēji veidoja 20% no valsts universitātes ieņēmumiem, Kunkle pastāstīja. Līdz 2013. gadam valsts koledžas paļāvās uz mācību maksu un nodevām gandrīz par pusi – 47% – no to darbības izmaksām, un 2018. gadā vidējā mācību maksa pieauga līdz 8117 ASV dolāriem, saskaņā ar SHEEO.
Universitāšu valsts finansējuma un mācību maksas sadalījums atšķiras no valsts uz valsti, bet pēdējo četru desmitgažu laikā valsts koledžas ir kļuvušas arvien atkarīgākas no studentu līdzekļiem. Valstis pakāpeniski ir samazinājušas finansējumu, ko tās piešķir universitātēm, īpaši pēc Lielās recesijas, pat ja apmeklējuma izmaksas pieauga – un, ņemot vērā, ka katrs jaunais students bija lielāks par iepriekšējo un studenti bija gatavi ņemt aizdevumus, iestādēm nebija liela spiediena pielāgoties izmaksu apzinīgajiem.
Šī tendence varētu būt turpinājusies, ja vien nebūtu pandēmijas, kas slēdza kampusus visā valstī un miljoniem studentu deva mācīties attālināti. Atšķirībā no tipiskiem ekonomiskajiem lejupslīdēm, COVID-19 recesija nepalielināja koledžu uzņemšanu; tā vietā starp 2020. un 2021. gadu uzņemšana samazinājusies par 3,3% – lielākais students skaita kritums kopš 1980. gada. Tas ir turpinājies arī tālāk. Studentu skaits, kas mācās valsts koledžās un universitātēs, tagad ir 10,2 miljoni 2023. gadā, kas ir par 12% mazāk nekā tas bija 2011. gada maksimuma laikā.
Līdz šim universitātes, baidoties no samazinoties studentu skaita un palielinoties uzmanībai pret koledžu pieejamību, ir bijušas nelabprāt paaugstinot mācību maksu. “Pastāv spiediens padarīt mācību maksu konsekventu, un daudzas valsts iestādes nevar paaugstinot mūcibu maksu vai palielinot uzņemšanu,” teica Kunkle.
Daudzas ir arī ierobežotas ar valsts amatpersonu centieniem saglabat izglītibas izmaksas zemas. Kolorado nesen pieņemtais budžets ierobežo mūcibu maksas palielinajumu līdz 3% vietējiem studentiem, kamēr koledžas Konektikutā, Meinas štatā un Teksasas štatat ir nesen paplašinajušas bezmaksas mūcibu programmas iedzivotajiem.
“Valstis, sistēmas un atsevišķas iestades to pamanijušas un vēlas veikt centienus risinat koledžu pieejamibas jautajumus, un veidi kados viņi to dara ir centieni saglabat mūcibu maksu nemainigu vai paaugstinat to minimlai zem inflacijas,” teica Kunkle.
Pagaidam samazinata mūcibu maksa ir kompenseta ar palielinatu valsts finansējumu, daļa no kura ir palielinata ar federalo pandemijas palidzibu. Kad tiek apvienots valsts finansējums un mūcibu maksa, ieņemumi uz vienu pilna laika studentu pagajušaja gadam sasniedza rekordaugstu summu – 18301 ASV dolari pēc SHEEO datiem.
“Mēs ceram ka valstis prioritizē augstako izglitibu tada veida ka tas ir bijis,” teica Kunkle, “bet ar gaidamajam budžeta saspiežam viņiem būs jasejas ar ļoti grutiem lēmumiem.”
