Kā Anna Branch, 37 gadu vecumā, 2019. gadā samazināja darba stundas, viņa pamanīja reklāmas par lietotni, kas saucas EarnIn.
“Jūs zināt, kā viņi jūs iegūst – algoritmi – it kā lasītu jūsu prātu,” teica Branch. “Reklāmā teikts, ka šonedēļ varu saņemt līdz 100 dolāriem un atmaksāt to nākamajā algas periodā.”
Branch, kura strādāja kā administratīvā asistente Čārlstonā, Dienvidkarolīnā, lejupielādēja lietotni un pievienoja ieteikto “padomu”. Nauda palīdzēja viņai segt izdevumus līdz algas dienai, kad lietotne noņēma aizņemtos 100 dolārus, plus 14 dolārus par padomu. Piecus gadus vēlāk Branch teica, ka joprojām izmanto lietotni, tik bieži kā reizi mēnesī.
EarnIn ir viena no vairāk nekā desmit uzņēmumiem, kas piedāvā šo pakalpojumu, kas tiek rēķināts kā nopelnītās algas piekļuve. Lietotnes darbiniekiem starp algas periodiem izsniedz nelielus īstermiņa aizdevumus, lai viņi varētu apmaksāt rēķinus un apmierināt ikdienas vajadzības. Algas dienā lietotājs atmaksā naudu no saviem ienākumiem. No 2018. līdz 2020. gadam darījumu apjoms trīskāršojies no 3,2 miljardiem dolāru līdz 9,5 miljardiem dolāru, saskaņā ar Datos Insights datiem.
Lai gan nopelnītās algas piekļuves lietotnes pastāv jau vairāk nekā desmit gadus, pandēmija un tās sekas palielināja to popularitāti. Dažas lietotnes ir pieejamas ar cilvēciskiem vārdiem – piemēram, Dave, Clio, Albert un Brigit – kamēr citas sola finansiālu brīvību: Empower, FloatMe, FlexWage, Rain. Tipiskais lietotājs gadā pelna mazāk nekā 50 000 dolāru, saskaņā ar Valsts revīzijas biroju, un ir piedzīvojis divu gadu augstu inflāciju.
Lietotņu atbalstītāji saka, ka tās palīdz cilvēkiem, kuri dzīvo no algas līdz algai, pārvaldīt savas finanses un izvairīties no nepieciešamības izmantot smagākas iespējas, piemēram, avansa aizdevumus vai bankas konta pārtraukšanu. Taču daži analītiķi, patērētāju aizstāvji un likumdevēji saka, ka lietotnes patiesībā ir avansa aizdevumi jaunā tehnoloģiju apvalkā un ka tās var ievilkt lietotājus bezgalīgajos aizņemšanās ciklos, kas iztukšo viņu ienākumus.
Kritiķi arī saka, ka aizdevumu izmaksas nav vienmēr caurspīdīgas. Daudzi iekasē mēneša abonementa maksas un lielākajai daļai ir obligātas maksas par tūlītēju līdzekļu pārskaitīšanu, lai gan parasti ir bezmaksas iespēja saņemt līdzekļus vienas līdz trīs darba dienu laikā. Vidējais GZA aizdevuma atmaksas termiņš septiņu līdz 14 dienu laikā bija 367%, kas ir salīdzināms ar avansa aizdevumu likmi, saskaņā ar Ziņojumu no Atbildīgas aizdošanas centra.
Apgrūtinot situāciju ir tas fakts, ka daži darba devēji ir integrējuši nopelnīto algu piekļuves lietotnes savos algu sarakstos ar dažādām izmaksu shēmām un maksas struktūrām. Piemēram, Amazon un Walmart nemaksā darbiniekiem par agrīnu piekļuvi nopelnītajai algai ārpus regulārajiem algas periodiem.
“VIŅI JŪS IESAISTA”
Sheri Wilkins, 60 gadus veca mājas veselības aprūpes palīga Kolledžas Stacijas pilsētā Teksasas štatā, teica, ka kopš 2020. gada izmanto lietotnes un jūtas “atkarīga no naudas”.
Veselības aprūpes uzņēmums, kurš nodarbina Wilkinsu piedāvā DailyPay, un Wilkinsa parasti izmanto lietotni divreiz dienā – pēc katras no viņas diviem maiņiem – lai pārskaitītu tajos nopelnīto naudu (10,60 dolāri stundā). Katru reizi viņa maksā 3,49 dolāru maksu par kopējo summu 7 dolari dienā. Par 35 dolariem nedēļa lietotne patērē vairak nekä tris stundas no viņas algas ik nedēļu vai pusotras dienas darbu mēnesi.
“Viņi jūs piesaista pie tūlītējas naudas,” teica Wilkinsa. “Ir labi un lieliski to saņemt – lai nopirktu pārtiku un cigaretes – bet kad pienak algas diena, tas ir tikai 50-60 dolari.”
Wilkinsa teica, ka nezinaja par bezmaksas opciju lietotnē, kas pârskaititu naudu vienas lîdz trîs dienu laikâ. Viņa teica, ka lietotne vienmēr virzija viņu uz tūlītēju pârskaitijuma opciju.
DailyPay pârstâvis paziņojumâ teica, ka lietotne piedâvâ divas bezmaksas opcijas lielâkajai daļai lietotâju un trešo ar to aprakstîto “nelielu ATM-lîdzîgu maksu”.
Mats Bahls, kurš pēta darba vietu jautâjumus Finanšu veselîbas tîklâ, teica, ka nopelnîtas algas piekļuves industrijas izaugsme ir plašas finansiâlas nedrošîbas simptoms.
“Tâ ir paredzêta, lai palîdzêtu atrisinât īstermiņa likviditâtes problêmas,” viņš teica. “Bet ja šîs problêmas ir nepietiekama ienâkuma rezultâts, tas to neatrisinâs. Jūs nevarat ‘tehnoloģiski’ izvairîties no materiâliem deficîtiem.” PADOMI
Endrû Lûiss, 32 gadus vecs vîrietis no Baksa grâfistes Pensilvânijâ, teica, ka izmanto EarnIn daļêji neparedzêtu izdevumu segšanai. Lûiss strâdâ kâ procesa tehniķis elektronikas ražošanas uzņêmumâ un teica, ka dažreiz izmanto lietotni tik bieži kâ katru nedêļu degvielas naudai vai kaut kam nepieciešamam viņa mazulim vai sievai.
Lûiss parasti maksâ “padomus”, ko ieteic lietotnes, bet viņš “tiešâm tos nemîl”, daļêji tâpêc ka ziņojumi.
“Padomi uztur mūs darbîbâ miljoniem dalîbnieku kâ jûs,” lasîs EarnIn iekšêjais teksts. Uzņêmums saka, ka izmanto padomus bez maksas opcijas uzturêšanai.
“Es jūtos nedaudz vainîgs tâpêc kâ viņi to izklausîs,” teica Lûiss.
2021. gadâ Kalifornijas finanšu aizsardzîbas un inovâciju departaments atklâja “lietotâji bieži jūtas spiesti atstât (padomus) sakarâ ar pielietotâm spiediena taktikâm… apgalvojot, ka padomi tiek izmantoti citu neaizsargâtu patêrêtâju vai labdarîbas nolûkiem atbalstam.”
Ziņojumâ konstatêts, ka aizdevumu ņêmçji vidçji gadâ izmanto nopelnîto algu piekļuvi 36 reizes. No 5,8 miljoniem darîjumu 73% patêrêtâju samaksâja “padomu” vidçji par 4,09 dolâriem katru padomu. Uz trîsdesmit sešiem aizdevumiem tas ir 147 dolâri gadâ tikai par padomiem.
ÊRTÎBA UN NAV KREDÎTPÂRBAUDES
Finanšu tehnoloģiju asociâcijas vadîtâja Penija Lî saka, ka vairak cilvêku izmanto nopelnîto algu piekļuvi kâ êrtîbu, kas âtri palîdz segt “atstarpi starp to ko patêrêtâjam nepieciešams tçrçt… un viņa algas ciklu.”
Tâpat kâ “Pirkt tagad, maksât vçlak” aizdevumi, lietotnes nepilda kredîtpârbaudes un reklâmç sevi kâ bezprocentu. Atškirîbâ no avansa aizdevumiem vai auto nosaukuma aizdevumiem, kur aizdevumu ņêmçji nodod savus transportlîdzekļus kâ nodrošinâjumu, lietotnes lietotâji nesaskaras ar lieliem maksajumiem vai melniem punktiem savos kredîtatskaitejos vai transportlîdzekļa zaudçšanas iespçjamîbu ja nevar samaksât. Atbalstîtaji arî saka ka lietotnes nesûdz tiesâ vai nenosûta paràdu piedzinçtajus pçc neapmaksâtajiem paràdiem.
FTA saka ka vidçjais izmaksu apjoms par vienu nopelnîto algu piekïuve ir starp $2.59 un $6.27. Uzñêmumi saka ka maksas ir salidzinamas ar ATM maksam un lçtak neka pãrmçriïa maksas ko cilvçki gûst ja viñiem nav pietiekami daudz naudas kontâ lai segtu rçkinu pirms algas dienas. Vidçjais pãrmçriïa maksa ir vairak neka $25 un var bût tik augsta kã $36.
Tomçr ziòojumà Atbildîgas aizdoðanas centrs atklàja ka lietotòu pieredze ar konta pãrmçriïiem pieaugusi par 56%.
REGULÇJUMA IZÐÎRÏÏGIE MOMENTI
Vairak štati ir virzijuðies uz nopelnito algu piekïuve regulçðanu ierobeïojot maksas par ðiem produktiem. Industrija atbalsta federàlo likumprojektu kas paðlaik atrodas Kongresà kas izslçgtu lietotnes no Patiesà kredìta likuma regulçðanas.
Kad Konektikuta pieòèma likumu kas ierobeïoja maksas ko var iekasejt lietotnes EarnIn pàrstaja darboties ðajà ðtatà. Uzdodot jautajumu kapèc EarnIn vaditajs Ram Palaniappan teica ka tas vairs nebija “ekonomiski dzìvotspèjìgs”.
Gan Kalifornija gan Havaju salas paðlaik sagatavo likumus lai ierobeïotu nopelnito algu piekïuve maksam.
Pàrstàvis Braiens Steils R-WI viens no federàlà likumprojekta atbalstìtàjiem teica ka tas “nodroðinàs ka stradnieki visà valstì var turpinàt izmantot ðos pakalpojumus kas palìdz viñiem labàk saistìt darbu ar atlìdzìbu.”
Bet Havaju ðtata senàtors Kriss Lì demokrats kurð ieviesa regulçðanu kas mèríeta nopelnito algu piekïuve ðtata senatà nosauca 300 procentus procentus par “modernu avansa aizdevuma shèmu”. Lì teica ka vin gribetu redzèt vairak caurspidìbu un stradnieku aizsardzìbu.
Lorena Saunders advokate Nacionàlajà patèrètàju tiesìbu centrà saka ka ðis ir izðírígs moments regulçðanai.
“Ja (nopelnìta alga piekïuve) tiktu izmantota cilvèkiem lai segtu vienu àrkartèjo izdevumu gadà tas varètu bût labàks neka pakïauties pãrmçriïa maksam vai avansa vai auto nosaukuma aizdevumiem” viòa teica. “Bet bût labàkiem neka ðausmas plçsnis produktiem nevajadzètu bût standarts.”
